Vasks, Kangass, Tičati un «Sinfonietta Rīga» - koncerts, kas ļauj debesīm atvērties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Ir 2018. gada aprīlis. Ir Cēsu koncertzāle. Un vienkārši aprīlis ir pārvērties Pētera Vaska mūzikas aprīlī. Festivāla noslēguma koncertā zeme pazūd, debesis atveras. Mūziķus uz skatuves un klausītājus zālē vieno un apmirdz tālā gaisma," – tā orķestra "Sinfonietta Rīga", diriģenta Juhas Kangasa un britu izcelsmes Zviedrijā dzīvojošā vijolnieka Hugo Tičati saspēli pērn Vidzemes koncertzālē "Cēsis" vērtē "Lielās mūzikas balvas 2018" žūrija, šo koncertu pamatoti izvirzot balvai kategorijā "Gada koncerts".

Žūrijas komisijas locekle, izdevniecības "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne koncerta sakarā atzīmē, ka gan orķestris "Sinfonietta Rīga", kuri ir visaugstākā līmeņa profesionāļi, gan diriģents, Pētera Vaska domubiedrs Juha Kangass un britu izcelsmes Zviedrijā dzīvojošais virtuozais vijolnieks Hugo Tičati visi kopā spēj atklāt un pārraidīt mūzikā ietverto garīgo vēstījumu. Koncertā skan Pētera Vaska epifānija, Vijolkoncerts "Tālā gaisma", mūzika Serena un Pirmā simfonija.

Diriģentam Juham Kangasam ar Pētera Vaska mūziku ir īpašas attiecības, un to Maestro apliecināja arī pirmskoncerta sarunā ar Dāvi Eņģeli: "Es neesmu pārāk labs runātājs par mūziku, labāk ir vienkārši klausīties. Bet, protams, ja runājam par diviem īsākajiem skaņdarbiem šajā programmā, par "Musica Serena" un "Epifāniju", tie man ir ļoti īpaši darbi. Jo Pēteris tos veltījis man – vienu uz sešdesmit piekto, vienu – uz septiņdesmito jubileju. Viņš gan sarakstīja veltījumu arī manā piecdesmitajā gadadienā, tātad kopā tie ir trīs veltījumi, un tas ir ļoti pagodinoši..."

Vaicāts, vai Vaska mūzika spēj sniegt mierinājumu, diriģents nekavējoties attrauc: "Protams, protams! Somijā Pētera Vaska mūzika ir ļoti populāra – ikreiz, kad to šeit spēlēju, no publikas puses vienmēr ir liela atsaucība.

Bet ir arī cilvēki, kuriem Vaska mūzika nepatīk, kuri domā, ka tā ir naiva. Lielākoties tā saka cilvēki, kuriem patīk sevišķi moderna mūzika, kuriem patīk matemātiska pieeja kompozīcijai; mūzika, kas nenāk no sirds.

Viņiem Vaska mūzika ir pārāk vienkārša, bet katram kaut kas patīk un kaut kas nepatīk. Simfonija "Balsis" un Vijolkoncerts "Tālā gaisma" ir izcili piemēri – pēc lielām katastrofām un haosa seko patiesi debešķīga mūzika.

Jā, Vaskam patīk spēji kontrasti, un tie ir ļoti efektīgi."

Lielā mūzikas balva 2018. Gada koncerts

• Festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” noslēguma koncerts “Tālā gaisma” 28. aprīlī koncertzālē “Cēsis” – solists Hugo Tičati, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Juha Kangass

• Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts “Dzimuši Latvijā” 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē – solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika un Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

• Koncerts “Bahs un Baltija” 4. novembrī Latgales vēstniecībā “Gors” – soliste Iveta Apkalna un kamerorķestris Kremerata Baltica

Lielo Mūzikas balvu pasniegs svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 2019. gada 5. martā. Tiešraidē to varēs klausīties Latvijas Radio 3 “Klasika”, un ceremoniju varēs noskatīties arī Latvijas Televīzijā. 

Pēc koncerta izskaņas iespaidos dalījās muzikoloģe Maruta Rubeze: "Īpaša intriga bija Vijolkoncerts, ar kura pirmatskaņojumu tālajā 1997. gadā Gidons Krēmers pirmo reizi latviešu mūziku atklājis un rādījis Zalcburgas festivālā. Kopš tā laika vairāk nekā pussimt vijolnieku šo mūziku ir lasījuši, un tas bijis ļoti intriģējoši. Domāju, Pēteris Vasks šajā mūzikā kā tādus foto zibšņus ielicis raksturīgas intonācijas, kurās mēs jebkura cita vijolnieka lasījumā tik un tā pēkšņi ieraugām Gidona Krēmera seju, un tādi mirkļi bija arī Hugo Tičati spēlē.

Tičati "Tālā gaisma" bija ārkārtīgi izgaismota – šķita, visas iespējamās šīs mūzikas slēptākās ejas viņš centies izgaismot ar ļoti individuālu tembru, skārumu, krāsu, izteiksmi – līdz maksimālai robežai...

Solists pieradis un arī diskā ierakstījis šo mūziku bez diriģenta, bet šoreiz klāt bija Juha Kangass, Pētera Vaska līdzgaitnieks, un šajā programmā viņš iederējās vairāk kā jebkad. Man likās, tas bija absolūts līdzsvars!"

"Sinfonietta Rīga" ar Pētera Vaska mūziku ir "uz tu" jau krietni sen. To uzsver arī orķestra mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece: "Jau no "Sinfonietta Rīga" pastāvēšanas pirmā brīža ar Pētera Vaska mūziku esam bijuši saistīti ļoti cieši,

un varētu teikt, ka mēs pat esam Pētera Vaska mūzikas speciālinterpreti – gan viņa Čellkoncerts, gan viņa Altkoncerta pirmatskaņojumi Latvijā saistīti ar "Sinfonietta Rīga" vārdu.

Ir ierakstīti vairāki kompaktdiski, līdz ar to, protams, Pētera Vaska aicinājums piedalīties festivālā raisīja mūsu tūlītēju piekrišanu. Šī festivāla programma bija paša Pētera Vaska veidota, un tajā bija vairāki stīgu orķestra skaņdarbi, kas ļoti cieši saistīti ar Juhas Kangasa vārdu. Man pašai šajā koncertā īpašs brīdis bija simfonija "Balsis" un "Musica Serena" atskaņojums, ar ko koncerts noslēdzās. Tajā brīdī sajutu, cik Cēsu koncertzālē fantastiski skan stīgas, un "Sinfoniettas" skanējumā parādījās jaunas krāsas – homogēnais, ārkārtīgi smalki sabalsotais ansamblis bija kas īpašs, skudriņas skrēja pār pleciem."

Sajūsmu par koncertu neslēpa arī pats Pēteris Vasks: "Visi mani skaņdarbi ir kā mani bērni, un man prieks, ka viņiem labi klājas – proti, tādas brīnišķīgas interpretācijas – viena par otru labāka. Tāds milzīgs, milzīgs prieks, ja tik izcili mūziķi spēlē. Esmu vairāk nekā laimīgs. Būtu priecīgs, ja arī kāds cits būs tikpat laimīgs kā komponists..."

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti