Alsungas baznīcā iesvētīts Burdona festivāla karogs. Tas ir roku darbs, kurā āžrags un trideksnis simboliski veido laivu, kas saved kopā ļaudis. Šis ir jau ceturtais starptautiskais burdona festivāls. Ideja par tā rīkošanu radusies, savulaik dzirdot gruzīnu dziedājumus.
Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas daudzbalsības veidiem, kurā viena balss dzied melodiju, bet citas velk gari stieptu skaņu vai to izdzied ar vārdiem. Latvijā tas saglabājies atsevišķos novados, bet senākie paveidi suitu zemē - Alsungā, Gudeniekos un Jūrkalnē, kā arī Lejaskurzemē un atsevišķās vietās Latgalē.
Vairāku etnogrāfisko ansambļu vadītāja Ilga Leimane atzīst, ka pirmais burdons Latvijā pierakstīts 1632.gadā. Tomēr galvenokārt tas no paaudzes paaudzē mantots tieši - meita to iemācījusies no savas mammas, tālāk jau dziedājusi saviem bērniem.
Uz festivālu tiek aicināti arī seno dziedāšanas tradīciju kopēji no citām zemēm. Sena draudzība suitus vieno ar setiem Igaunijā. Festivālā viesojās arī lietuvieši, azerbaidžāņi un somi. „Tas ir pārsteidzoši, es baudu katru mirkli ar suitu burdonu. Fantastiski spēcīgs skanējums. Mums bija arī burdona radošā darbnīca,” stāsta Sirka Košonena, festivāla dalībniece no Somijas.
Šis ir viens no vērienīgākajiem suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākumiem. Šogad aprit pieci gadi, kopš suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana.
Festivāls norisinās trīs dienas ar plašu pasākumu programmu, kuru nodrošina ap 250 dalībnieku.
