Kultūra

Sērijā «Mēs. Latvija, XX gadsimts» iznācis Andras Manfeldes romāns "Virsnieku sievas"

Kultūra

Teātra muzejā šovakar pirmizrāde izrādei "Kukainīt" neparastajā objektu teātra žanrā

Notiks Māras Zālītes jubilejas koncertuzvedums "Sapnis un mīlestība"

Režisors Pavlovskis: Mārai Zālītei dzimtenes mīlestība ar mātes pienu ir iedota

Sestdien, 18. februārī, 65. dzimšanas dienu svinēs mūsu izcilā dramaturģe un dzejniece Māra Zālīte. Atzīmējot šo notikumu, jau 17. februārī ceļu pie skatītājiem sāks jauns koncertuzvedums „Sapnis un mīlestība”, veidots no teātra izrāžu dziesmām ar Māras Zālītes dzeju. Atklāšanas koncerts izskanēs Ādažu kultūras centrā, kam sekos vēl 16 koncerti dažādās Latvijas vietās.

„Paši skaistākie vārdi” – šī dziesma no "Mistērijas par sapni un mīlestību" uzticēta Antrai Stafeckai un Normundam Rutulim. Mistērija tika pirmatskaņota 2003.gada rudenī Doma laukumā pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ar laiku politiskais fons piemirsies, bet dziesma turpina dzīvot savu patstāvīgu dzīvi, kā tas noticis ar ļoti daudzām dziesmām, kuru vārdu autore ir Māra Zālīte.

Sapnis un mīlestība – tās ir visstiprākās vielas, tās visu saista, – tieši šī rinda no Māras Zālītes dzejoļa izvēlēta par visa viņai veltītā koncertuzveduma vadmotīvu, jo Māra Zālīte vienmēr vairāk bijusi romantiķe nekā racionāliste un viņas dzejā vienmēr klātesoši ir ideāla meklējumi.

Koncertuzveduma režisors Valdis Pavlovskis piebilst – līdzās minētajiem tēliem vienmēr līdzās ir vēl kāds, bieži vien vārdiski pat nepateikts, bet ļoti labi sajūtams personāžs, un tā ir Latvija.

"Lai kāda būtu Māras Zālītes personāžu lapa, personu saraksts, visur ir apakšā vēl viens tēls – kas varbūt nav ierakstīts šajā personu sarakstā – tā ir Latvija. Es tā pārdomāju, nu, jā, viņa ir dzimusi Sibīrijā un viņai šī dzimtenes mīlestība ir ar mātes pienu iedota. Viņa jau nekliedz par to, viņa jau nesaka – es ļoti mīlu Latviju, bet katrā viņas darbā tas ir iekšā," norāda Valdis Pavlovskis.

Dziesmas pamatā no teātra izrādēm koncertuzvedumā izpildīs Andris Ērglis, Dainis Skutelis un Anmary, jau pieminētie Normunds Rutulis un Antra Stafecka, kā arī Oranžo meiteņu trio un Jāņa Strazda instrumentālā grupa. Normundam Rutulim mīļākās un paša personiskajā dzīvē liktenīgākās ir dziesmas no izrādes „Meža gulbji” ar Raimonda Paula mūziku.

"90.gadu pirmajā pusē es uzsāku pirmo sadarbību ar Raimondu Paulu, tieši pateicoties šai izrādei. Notika 1994.gadā Saulkrastos brīvdabas koncerts, un tieši dziedājām mēs „Meža gulbjus”, un pēc šī koncerta maestro man piedāvāja tālāku sadarbību," stāsta Normunds Rutulis. "Un vispār man kopumā patīk šis darbs ar savu noskaņu un atmosfēru”.

Koncertuzvedumā satiksies dziesmas no izrādēm „Meža gulbji”, „Kaupēn, mans mīļais”, „Sfinska”, „Indriķa hronika”, rokoperas „Lāčplēsis”, „Putnu operas”, „Tobago” un vēl citām izrādēm, kas nozīmē, ka noskaņu gamma būs ļoti bagātīga.

Uz koncerta mēģinājumu ieradusies arī pati jubilāre Māra Zālīte un stāsta, ka šo notikumu gaida ar ļoti lielu interesi un tā viņai ir ļoti skaista dāvana.

"Dziesmas, pateicoties, protams, komponistiem, ar ko es esmu sadarbojusies, ir daudzas un ļoti skaistas. It īpaši no lielāka attāluma tās mani saviļņo. Tieši tad, kad mēs to rakstījām un iestudējām, tad es tā kā centos tā braši turēties un negrimt sentimentā pati par saviem darbiem, bet tagad no lielāka attāluma es redzu, ka tur gandrīz katra dziesma ir tāda, ko varētu iekļaut koncertā. Tas, protams, nav iespējams,” saka Māra Zālīte.

Režisors Valdis Pavlovskis stāsta, ka koncertuzvedums nebūs veidots teatralizēts, jo tā centrā tomēr būs dziedātāji, taču par īpašu atmosfēru tam tomēr tiek gādāts.

"Darbība visa norisinās tā kā mūsu iztēlē radītā Māras Zālītes darbistabā vai jūtu antikvariātā, kurā var satikties," atklā Valdis Pavlovskis. "Uz viena krēsla var sēdēt Finks, otrā stūrī Vallija rakstīt vēstuli Kaupēnam un uz aizkara stangas sēdēt flamingo no „Putnu operas”. Mazliet tādā kā teātra noliktavā – starp putekļiem tā atmosfēra…”

Pēc atklāšanas koncerta 17.februārī Ādažu kultūras centrā „Sapnis un mīlestība” izskanēs:

  • 18.februārī Aizkraukles kultūras namā,
  • 19.februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors",
  • 24.februārī Kuldīgas kultūras centrā,
  • 25.februārī Liepājā, Olimpiskā centra Rožu zālē,
  • 3.martā Ventspilī, teātra namā "Jūras vārti",
  • 4.martā Valmieras kultūras centrā,
  • 5.martā Talsu kultūras centrā,
  • 10.martā Krustpils kultūras centrā,
  • 11.martā Jelgavas kultūras namā,
  • 12.martā Nīgrandē, Kalnu kultūras namā,
  • 17.martā Tukuma kultūras namā,
  • 18.martā Alūksnes kultūras centrā,
  • 19.martā Ogres kultūras centrā,
  • 24.martā Madonas kultūras namā,
  • 25.martā Bauskas kultūras centrā,
  • 26.martā Rīgā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt