Pūpolsvētdienā «Klasika» piedāvā Eiroradio tiešraides; «Riga Baroque Ensemble» koncertu aicina apmeklēt klātienē

14. aprīlī Latvijas Radio 3 "Klasika" sadarbībā ar citām Eiroradio dalībvalstīm klausītājiem piedāvās tradicionālo un starptautiski tik nozīmīgo projektu – Pūpolsvētdienas koncertu tiešraides. Turklāt vienu no koncertiem šogad atkal piedāvās Latvijas Radio. Plkst. 18.00 tiešraidē no Latvijas Radio 1. studijas flāmu baroka meistara Jozefa Hektora Fioko opusu "Lamentations du Jeudi Saint" jeb  "Lamentācijas Zaļajai ceturtdienai" atskaņos "Riga Baroque Ensemble".

Pirmo reizi šo ciklu Latvijas publikai pērn tapušais "Riga Baroque Enseble" piedāvāja pirms gada – tas izskanēja Lūznavas muižā un mākslas muzejā "Rīgas Birža". Šogad ar LR3 "Klasika" gādību Pūpolsvētdienā to dzirdēs miljoniem klausītāju Eiropā: tiešraide vienlaikus skanēs arī Čehijā, Lielbritānijā, Polijā un Slovēnijā. Koncerta ieraksts vēlāk skanēs arī Austrijā, Bulgārijā, Grieķijā, Rumānijā, Serbijā un Vācijā.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties pa tālruni 67206647 (darbdienās) vai e-pastu [email protected] (vietu skaits ierobežots). Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 14. aprīlī no plkst. 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ieeja koncertā – bez maksas.

"Riga Baroque Ensemble" apvienojušies gan bijušie skolas biedri, gan kolēģi, vienā vārdā – domubiedri, vēsturiskās interpretācijas lietpratēji, kuri studējuši un dibinājuši kontaktus arī Šveicē, Vācijā, Nīderlandē un citviet pasaulē: baroka soprāns Aija Veismane-Garkeviča, baroka vijolniece Anna Naudžūne, Rēzeknes Baroka dienu dibinātāja un baroka čelliste Ilze Grudule, baroka čelliste Danuta Ločmele, teorbists Mārtiņš Garkevičs un klavesīniste Veronika Rinkule.

Pasaulē maz pazīstamā Jozefa (Žozefa) Hektora Fioko (Joseph Hector Fiocco, 1703–1741) opuss "Lamentācijas Zaļajai ceturtdienai" saistīts ar gavēņa laiku pirms Lieldienām. Tā pamatā ir Vecās Derības teksti – pravieša Jeremijas Raudu dziesmas, kurās skaudri vēstīts par postu, kas Jeruzālemi piemeklējis, kad tā novērsās no Dieva.

Cikls rakstīts soprāna balsij, diviem čelliem un "basso continuo". Baroka čella piesātinātais, samtainais un reizē žēlabainais tembrs īpaši paspilgtina lamentāciju nopūtas. Fioko izmanto instrumentālā sastāva samazināšanas principu: kompozīcijā atkāpjas soprāna balss, tad abi pavadošie čelli, atstājot spēlējam tikai "basso continuo", tā simbolizējot Kristus aiziešanu.

Baroka laikā šīs lamentācijas tika atskaņotas Klusās nedēļas trešdienā, ceturtdienā, piektdienā un arī sestdienā. "Saskaņā ar tradīciju to atskaņošanas laikā baznīcā valdīja tumsa – tika iedegtas vien piecpadsmit sveces. Vienpadsmit no tām simbolizēja Jēzus mācekļus, trīs – pašu Jēzu un Mariju, bet viena svece simbolizēja cerību, tāpēc tā nopūsta netika: lamentāciju beigās to ielika lukturī, lai neļautu publikai redzēt tās gaismu, bet Lieldienās to izņēma ārā. Tā turpināja degt un deva gaismu augšāmcelšanās būtībai," atklāj Ilze Grudule. "Jeremijas Raudu dziesmu teksti ir ļoti spēcīgi, bildes, kas tos ilustrē – šaušalīgas. Ir jāieiet sevī, lai tos labāk saprastu.

Tas ir aicinājums ieklausīties dvēseles tālākajos nostūros un aizdomāties par to, ka, neskatoties uz visām apkārt valdošajām šausmām, ikvienā no mums kāda daļa saglabājas nemainīga – aizvien paliek kāda cerība jeb svece, kas netiek nopūsta."

Savukārt 14. aprīlī plkst. 15.15 Eiroradio tiešraidē no Amsterdamas "Concertgebouw" zāles skanēs Johana Sebastiāna Baha "Sv. Jāņa pasija", kuras atskaņojumā piedalīsies Reno van Mehelens (tenors), Alekss Rozens (bass), Emēke Borāta (soprāns), Jestins Deiviss (kontrtenors), Nīderlandes kamerkoris, Karaliskais "Concertgebouw" orķestris un diriģents Viljams Kristijs. Tiešraide vienlaikus būs dzirdama Igaunijas, Islandes, Lielbritānijas, Polijas un Slovēnijas sabiedrisko raidorganizāciju mūzikas programmās. 

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti