Pa ceļam ar Klasiku

Annija Putniņa Brodvejas pavasarī

Pa ceļam ar Klasiku

Fitness solistam ar orķestri jeb Normunds un Guna Šnē atskaņos Glāsa Čellkoncertu

Inga Kalna izvēlas mūziku

Pasaulslavenā dziedātāja Inga Kalna: Kamermūzika mani fascinē joprojām

Skaistā soprāna īpašniece Inga Kalna uzskata, ka primāra ir mūzika, nevis teksts: ja viņu uzrunā melodiskā līnija, harmonija un ritms, rodas vēlme parakties pēc dziļākas teksta jēgas.

Tomēr citādi esot ar Aleksandra Bloka dzeju, kuru Dmitrijs Šostakovičs ņēmis par pamatu savam vokālajam ciklam, kas Kalnas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) klaviertrio sniegumā skanēs 19. aprīlī Lielajā ģildē.

"Blokam piemīt ļoti sarežģīta leksika, viņš veido ļoti interesantas frāžu konstrukcijas. Taču viņa dzeja ir melodiska, tā ir dziedama," bilst Kalna.

"Pazīstu daudzus, īpaši mūziķus un muzikologus, kuri klausās mūziku bez vārdiem, kuriem vārdi – teksts – ir tikai tāds fonēmu konglomerāts. Arī es piederu šai grupai. Īpaši, ja klausos popmūziku. Taču man vīrs, nebūdams mūziķis, pirmkārt klausās tekstu. Tāpat kā paps. Tas vienkārši ir tāds piegājiens," stāsta dziedātāja.

Taču operu vai kamermūziku, protams, viņa klausās profesionāli, jo teksts šeit ir īpaša šķautne, kas strādā pati par sevi. "Pirms pati varu ko vēstīt, man jāzina, ko dzejnieks, libretists ar to gribējis pateikt.

Operu libretos teksti, maigi izsakoties, ir visai aprobežoti, un, kaut arī glīti, nekādi literārie dārgakmeņi tie nav...

Tādos gadījumos vienkārši jāiemanās tos padarīt daiļus un interesantus,” pasmaida dziedātāja.

Dmitrija Šostakoviča vokālais cikls ar Aleksandra Bloka dzeju ir īpašs. "Aleksandram Blokam piemīt ļoti sarežģīta leksika, viņš veido interesantas frāžu konstrukcijas, vārdu kombinācijas. Turklāt viņš izmanto vārdus, kas poētiskajā lietojumā tiek izmantoti reti, nerunājot nemaz par to, ka sadzīvē neviens tos neizmanto. Viņa romantisms ir fatāls, jo daudz runā par likteni, vientulību, priekšnojautām, par mīlestību, kas nāk un neatnāk," stāsta Kalna, kurai kopš bērnības īpaši tuvi bijuši četri dzejnieki – Čaks, Bloks, Šellijs un Rilke. "Bloka dzeja ir melodiska, jo tai ir ļoti īpatnējs ritms, interesanta ritmiskā melodija. Tā paliek prātā, uzrunā. Viņa dzeja ir dziedama.”

Kalna atzīmē, ka allaž rit strīdi par mūzikas un teksta mijiedarbi, un piebilst: "Manuprāt, tas postulāts ir arī mans postulāts – ka mūzika vispirms, un teksts tikai pēc tam. Jo pirmām kārtām mani kā mūziķi uzrunā mūzika – melodiskā līnija, harmonija, tematisms, ritms, harmonijas. Un, ja tas viss uzrunā, sāku rakties dziļāk, skatoties, kas tur apakšā. Tāpat kā ar popmūziku!”

Tiesa gan, kamermūzikai ir cits uzdevums nekā operai: "Opera operē ar citām dimensijām, tur ir drāma, tur ir teātris, bet kamermūzika ir krietni personiskāka, tā uzrunā no citiem aspektiem, kuriem opera šķietami paiet garām. Tāpēc kamermūzika mani joprojām ļoti fascinē," atzīst dziedātāja Inga Kalna.

Kopumā 19. aprīļa vakars būs īsts retumu vakars Latvijas koncertdzīvē. LNSO klaviertrio, kurā spēlē LNSO vijolnieks Indulis Cintiņš, LNSO čelliste Dace Zālīte un Latvijas Nacionālās operas galvenais solistu koncertmeistars Mārtiņš Zilberts, izvēlējušies arī Šūberta vērienīgo Otro klaviertrio – vienu no Šūberta beidzamajām kompozīcijām. Apjomīgais, ļoti skaistais, kinofilmu skaņuceliņos nereti citētais trio veltīts komponista skolas gadu drauga saderināšanās svētkiem, un šī ir viena no retajām Šūberta beidzamo gadu kompozīcijām, ko autors dzirdēja dzīves laikā.

Līdzās Šūbertam – Latvijas komponista Jāņa Ivanova Klaviertrio, kurā ieausts gan Latvijas mūzikas patriarha Jāzepa Vītola portrets, gan reālā dzīve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti