Nedēļas nogalē noslēdzas ceturtie Vēsturiskie ērģeļu svētki

Ar nozīmīgu Latvijas kultūrvēstures notikumu - atjaunoto ērģeļu atklāšanas koncertu “Laudate Dominum”, kā arī Andreja Selicka himnas vijolei, ērģelēm un zvaniņiem “Križini” pasaules pirmatskaņojumu Kalnciema-Klīves baznīcā nedēļas nogalē, 9. augustā, noslēgsies ceturtie Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”, informēja svētku organizatori.

Savukārt 7. augustā Ugāles luterāņu baznīcā ērģelniece Larisa Bulava aicinās ielūkoties senās mūzikas atklājumos. 8. augustā  Sesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā klausītāji tiks laipni aicināti uz koncertu “Lai Dievu visi teic”.

Ugāles luterāņu baznīca

7. augustā plkst. 19 Ugāles luterāņu baznīcā ērģelniece Larisa Bulava aicinās ielūkoties senās mūzikas atklājumos, iepazīstot baroka laikmeta kompozīciju noslēpumainās šķautnes “Senās mūzikas koncertā”. To izdarīt palīdzēs ne tikai izcilāko tā laika komponistu skaņu mākslas paraugi, bet arīdzan ērģeļu meistara Kornēlija Rāneusa 1701. gadā darinātais instruments. Koncertprogrammas centrā būs Johana Sebastiāna Baha personība, bet līdzās viņam izskanēs arī Baha skolotāju un iedvesmas avotu – Georga Bēma, Dītriha Bukstehūdes un Antonio Vivaldi mūzika.

Ugāles baznīcas ērģeles

17. gadsimta beigās celtā Ugāles luterāņu baznīcas mūra ēka ir izcils arhitektūras un mākslas piemineklis - Kurzemes novadam raksturīgs dievnams ar masīvu torni un altārgalā piebūvētu sakristeju, baroka stila interjeru ar smalkiem kokgriezumiem. Ugāles baznīcas lepnums ir unikālās ērģeles ar ērģeļu prospektiem. Kornēlija Rāneusa būvētais ērģeļu mehānisms ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras kontekstā, jo ir senākais šāds instruments Baltijas reģionā, turklāt saglabājis savu oriģinālo skanējumu. Ērģeļu lielo un mazo prospektu no liepas koka griezis Ventspils kuģu būvētavas meistars Mihaels Markvarts. 

Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca

8. augustā plkst. 18 Sesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurai šogad aprit 160 gadi, klausītāji tiks laipni aicināti uz koncertu “Lai Dievu visi teic. Koncertprogrammā apvienoti skaistākie pasaules un latviešu komponistu skaņdarbi ērģelēm un cilvēka balsij, ko kopā ar klausītājiem izdzīvos soprāns Viktorija Pakalniece un ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja. Programmas centrālais laika nogrieznis aptver baroka laikmeta krāšņākās ārijas un instrumentālās mūzikas paraugus, tomēr koncerta viesiem būs iespēja arī ieklausīties romantisma un mūsdienu mūzikas atklājumu lappusēs.

Sesavas baznīcas ērģeles

Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīcas mūra ēka tika uzcelta 1633. gadā iepriekšējās, 1567. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles celtā koka dievnama vietā. Baznīcai ir Kurzemes dievnamiem raksturīgas iezīmes – samērā vienkārša āriene, bet dekoratīva iekštelpu apdare, kur galvenā vieta ierādīta altārim. Pārbūves darbi tika veikti 1855. gadā, pēc kuriem baznīca ieguva pašreizējo izskatu. Dievnamā ir J. Dēringa altārglezna "Kristus debesbraukšana". Sesavas baznīcas ērģeles būvējis Rīgas ērģeļbūvētājs Augusts Martins (1808–1891), kuru vēl šodien dēvē par izcilāko 19. gadsimta ērģeļmeistaru mūsdienu Latvijas teritorijā.

Sesavas baznīcas ērģeles

Sesavas instrumentu ar 25 reģistriem meistars pabeidza 1860. gada vasaras izskaņā – pirms apaļiem 160 gadiem; un šīs ērģeles, kuru skanējumā vēl viegli jaušamas vēlā baroka intonācijas, ir ne tikai otrs lielākais meistara opuss tūlīt aiz ērģelēm Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet arī, cik zināms, vēl mūsdienās otras lielākās divmanuāļu ērģeles Latvijas provincē (uzreiz aiz Ugāles baznīcas instrumenta). Diemžēl instrumentam bijis samezglots liktenis, sākot ar sarežģījumiem, kas pavadīja tā būvi 19. gadsimtā, un beidzot ar daudzajiem smagajiem postījumiem 20. gadsimtā. Tagad ērģeļu restaurators Alvis Melbārdis pamazām atdod instrumentam tā skaņas krāšņumu un varenību, kurai līdzīgu Latvijas lauku dievnamos grūti atrast.

Kalnciema – Klīves luterāņu baznīca

9. augustā plkst. 16 ceturto Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” noslēguma koncerts “Laudate Dominum” godinās Kalnciema – Klīves luterāņu baznīcas atjaunotās ērģeles. Katru gadu Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros tiek piedāvāta daudzveidīga koncertu programma, iekļaujot latviešu komponistu radītu ērģeļmūziku. Šogad pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andreja Selicka jaundarbs – himna ērģelēm, vijolei un zvaniņiem “Križini”, kas ir patiess mīlestības apliecinājums komponista dzimtenei, Latgalei. Koncerta centrā izvēlēti latviešu komponistu oriģināldarbi un pārlikumi ērģelēm, kas tiks izdzīvoti trīs skaistāko tembru – ērģeļu, vijoles un cilvēka balsīs.

Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles

Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles 1934. gadā būvējis ievērojamais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnāklis, un šodien Kalnciema instruments ir vienīgais kopumā autentiski saglabātais meistara opuss, jo visi pārējie instrumenti vai nu gājuši bojā Otrā pasaules kara un padomju okupācijas gados, vai arī tikuši būtiski pārbūvēti un pārvietoti. Šīs ērģeles arī palikušas teju vienīgās visā Zemgalē un Sēlijā, kuras, ne reizi nepārbūvētas un neizpostītas, pārstāv latviešu ērģeļbūves ražīgāko posmu – laiku starp abiem pasaules kariem.

Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles

Laikā, kad ērģeles būvētas, Kalnciema-Klīves draudzes mūzikas dzīvi vadīja komponists Jēkabs Mediņš, un, iespējams, tieši viņa prasīgums noteicis to, ka salīdzinoši nelielā divmanuāļu instrumenta piedāvātā tembru un spēles iespēju palete tālu pārsniedz mazas lauku draudzes liturģiskās vajadzības. Tagad, pateicoties draudzes un ērģeļu restauratora Mikus Dzenīša pūlēm, Kalnciema-Klīves baznīcas ērģeles, kas nopietnu, bet novēršamu bojājumu dēļ nebija cienīgi skanējušas vairāk nekā četrdesmit gadu, atkal atguvušas savu pilnskanību. Ieeja visos koncertos par ziedojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti