Skaists un profesionāls koncerts, svinīgs un pārdomāts vakars, kur mūziķiem, balvu saņemot, nav jāklanās daudzo sponsoru priekšā. Šādu pozitīvu raksturojumu Lielās mūzikas balvas pasniegšana izpelnījusies no ne viena vien skatītāja un klausītāja. Tomēr līdzās atzinības vārdiem izskan arī rūgtums par to, ka atsevišķu žanru mūziķi pēdējos gados arvien retāk iekļūst laureātu vidū.
"Man jāpārmet tilts no viena žanra uz otru, es speciāli nesaku vieglā mūzika, jo, manuprāt, tāda nepastāv, pastāv tikai laba mūzika un slikta mūzika," tā 1994.gadā teica Lielās mūzikas balvas iniciators Raimonds Pauls.
Proti, pirmajos balvas pasniegšanas gados to nereti saņēma arī populārās, džeza un etniskās mūzikas pārstāvji, piemēram, Arnis Mednis, Laima Vaikule vai “Iļģi”. Bet pēdējā laikā tā aizvien vairāk koncentrējusies uz akadēmisko vidi, norāda gan kādreizējie balvas iniciatori, gan neakadēmiskās mūzikas apskatnieki.
Ir divi varianti - ieviest paralēli vēl vienu balvu, kur atzinību varētu iegūt tie paši džeza mūziķi, tie paši folkmūziķi un citu žanru pārstāvji. Vai arī veidot tādu vienu lielu valsts apbalvojumu mūzikā, kur arī neatstāt aiz strīpas šos citu žanru pārstāvjus," tā situāciju piedāvā risināt mūzikas žurnālists Jānis Žilde.
Turklāt kritiķi uzsver – šajā gadījumā pat nav tik būtisks balvas apmērs, jo galvenais ir atzinība valsts līmenī, ko nenodrošina neviena cita balva. "Neakadēmiskajā žanrā ir vairākas balvas izveidojušās – ir gan hiphop mūzikas balva, gan metāla mūzikas balva, gan alternatīvās mūzikas balva. Tā pati mums labi zināmā Ierakstu mūzikas gada balva, bet tās tiešām ir atsevišķu organizāciju veidotas balvas, lielākas vai mazākas, un tas nav augstākais apbalvojums mūzikā. Kā tad justies šiem mūziķiem," stāsta Žilde.
Lielās mūzikas balvas pretendentu vērtētāji daļēji kritikai piekrīt. Gadu gaitā mainoties žūrijai, mainījusies arī ekspertu atlasīto mūziķu žanriskā buķete. Un neakadēmiskā lauka pārstāvji palikuši ārpus šī loka. Tomēr tas noticis neapzināti un jau šogad kaut nedaudz tiks labots.
"2013.gada žūrijā ir uzaicināts darboties Indriķis Veitners, kurš protams ies uz visiem filharmonijas koncertiem, bet kā mūzikas akadēmijas džeza nodaļas vadītājs, viņš noteikti mēģinās apgaismot varbūt mazliet tumsonīgākos vieglajā mūzikā kolēģus, tajās jomās, kurām mēs varbūt nepietiekami pievēršam uzmanību. Tā kā pilnīgi iespējams, ka svaru kausi atkal pārsvērsies kādā citā virzienā. Bet pašos pamatos mēs noteikti vienmēr būsim klasiskās mūzikas balvas izvērtētāji un pasniedzēji," atzīst “Lielās mūzikas balvas 2012” žūrijas priekšsēdētājs Orests Silabriedis.
Vienlaikus Silabriedis atzīst, ka, iespējams, akadēmiskās mūzikas pārstāvji saistībā ar balvu izjūt zināmu cunftes sajūtu. Proti, klasiskajai mūzikai salīdzinoši ir tik neliels interesentu loks, ka gribas iespēju līdzās sabiedrības viedoklim likt profeisonālu vērtējumu. Un Lielā mūzikas balva to nodrošina.
"Man īstenībā ir mazliet pagrūti iedomāties, kas piemēram no latviešu rokmūzikas vai dziesminieku saucamajiem albūmiem varētu stāties līdzās, piemēram, LNSO vai Kremerata Baltica, vai Sinfonieta Rīga, vai Radio kora un Valsts kora koncertiem. Nav tā, ka es neklausītos, es interesējos tiešām ar patiesu interesi. Bet kaut kā tas spilgtums varbūt nav īsti vēl parādījies tāds, lai mēs tiešām teiktu – nāciet pulkā," aicina Silabriedis.
Lielo mūzikas balvu pasniedz kopš 1993.gada pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas ik gadu izcilākos sasniegumus valsts mūzikas dzīvē godināt ar īpašu balvu. Saskaņā ar nolikumu katrs balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu – tūkstots latus pirms nodokļu nomaksas.
