Kultūras ziņas

Īsfilma "Nāriņas sapnis" saņem balvas Ņujorkā un Parīzē

Kultūras ziņas

Krista Audere tiekas ar VAK "Latvija"

"Sinfonietta Rīga" kamermūzikas vakari mākslas centrā "Zuzeum"

Mākslas un mūzikas saspēle. Atskats uz «Sinfonietta Rīga» kamermūzikas vakariem mākslas centrā «Zuzeum»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējos siltos augusta vakarus "Zuzeum" mākslas centrā piepildīja mūzikas skaņas. Vizuālo mākslu bija iespēja baudīt kopā ar "Sinfonietta Rīga" veidotajām skaņu gleznām. Trīs vakarus apmeklētāji varēja dzirdēt Bēthovena un Adesa mūziku, austrumnieku radošo garu, kā arī Baltijas valstu komponistu darbus.

Augusta pēdējā svētdienā mākslas centra "Zuzeum" telpās izskanēja atšķirīgas skaņu kompozīcijas. Tomēr tām bija vienojošs motīvs – tie bija Baltijas komponistu darbi. "Sinfonietta Rīga" mūziķi aplūkoja, piemēram, Arvo Perta, Pētera Plakida un Viļņa Šmīdberga kompozījas.

"Noslēguma koncerta programma pierāda to, ka ir tik daudz skaistas mūzikas, kas ir Baltijas valstu komponistiem un kura noteikti ir jāspēlē vēl, un ir jāturpina meklēt," raksturoja obojists Māris Kuģis.

Paralēli muzikālajai pieredzei koncerta laikā tika veidota saikne ar apkārt redzamajiem vizuālajiem objektiem. Šoreiz izstāžu zālē apkopoti Baltijas kolekcionāru darbi. Tās ir gleznas, fotogrāfijas un instalācijas.

"Man liekas, ka vizuālā māksla, mūzika, tur ir ārkārtīgi daudz kopīga," atzīmēja vijolniece Agnese Kanniņa. "Protams, šeit ir mākslinieks strādājis, viņš ir nonācis pie tā rezultāta, ko viņš nevar mainīt. Mūsu māksla ir tāda diezgan netverama, mēs šajā vienā vakarā to izpildām, tas aiziet kaut kur nebūtībā. Bet tajā visā ir tas kopīgais – tas radīšanas brīdis."

"Es šo saspēli redzu caur formu. Sevišķi jau caur eksperimentālu formu, kur būtībā mākslinieki strādā ļoti līdzīgi," komentēja mākslas zinātniece Inga Šteimane. "Ja runa ir par stāstu stāstīšanu, jo visas mākslas stāsta arī stāstus, tad, protams, ka tas ir interpretējamāk, bet tomēr var redzēt gan ainaviskas līdzības, gan to, kā tiek strādāts ar priekšmetiem, cik lielā mērā stāstā realitāte tiek stilizēta. Un to var meklēt gan modernajā mūzikā, kas strādā ar ļoti interesantiem skaņas veidošanas paņēmieniem, gan laikmetīgajā mākslā, kas strādā ar interesantiem tēlu veidošanas paņēmieniem."

Mūziķi norāda, ka vasaras koncertu cikls ir kā iespēja iedvesmoties ne tikai apmeklētājiem, bet arī pašiem mūziķiem.

"Katram ir kāds skaņdarbs, kurš ir varbūt no kāda tālāka laika palicis prātā, kuru kādreiz ļoti gribētos atskaņot, un varbūt kāds jauns atklājums, ar ko gribētos padalīties ar klausītājiem. Es domāju, ka tas būtu tas mērķis, kuru varbūt mēs cenšamies piepildīt," norādīja Māris Kuģis. "Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka šī laikmetīgā māksla, kas ir mums tepat apkārt, mums parāda to, ka gan mūzika, gan māksla vienmēr iet roku rokā. Un mēs ļoti daudz ko varam atklāt, bagātinoties viens no otra."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti