Īstenības izteiksme 15 minūtēs

VDK aģentūras kartotēka atklāta: "čekas maisos" pieminēto viedokļi

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Internātskolas Latvijā: Citas gatavas pārmaiņām, citas uzstāj, ka pilda svarīgu funkciju

Latvijas koru skaņas īpašais spēks pasaules kormūzikā

Latvijas koru mūzika pasaulē – smalka toņa noteicēja. Vai paši novērtējam?

Latvijas koru skaņa ir unikāla mūsu vērtība ar ietekmīgu lomu uz pasaules kormūzikas skatuves. Visā plašajā pasaulē mūzikas profesionāļi mūsu koru skaņu vērtē ļoti augstu, tai cenšas līdzināties, to padziļināti izzināt un šifrēt. Tā ir patiešām unikāla Latvijas vērtība, ar kuru kormūzikas pasaulē esam vieni no līderiem un toņa noteicējiem. Paši gan savādā kārtā šo fenomenu esam ļoti maz pētījuši.

ĪSUMĀ:

Koru skaņu valdzināts

„Es dzīvoju Latvijā jau trīsarpus gadus. Ar laiku un ar katru kora sezonu es jūtos ērtāk un vēl labāk Latvijā. Man ļoti patīk te dzīvot, būt katru dienu ar latviešiem. Jā, te ir fantastiska vieta,” saka amerikānis Kristofers Volšs Sinka. Vēl pirms septiņiem gadiem viņš par Latviju neko nezināja. Līdz 2011. gadā Čikāgā dzirdēja jauniešu kori „Kamēr...”. Koris muzicēja starptautiskas kordiriģentu konferences atklāšanā un tolaik vēl Māra Sirmā vadībā atskaņoja Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūziku.

Kristoferu jau pirmajā iepazīšanās reizē ar Latvijas kori visvairāk savaldzināja dziedātāju lielā emocionālā atdeve: „Protams, tā muzikālā kvalitāte bija pasaules līmenī, fantastiska. Bet ko es atceros – tās bija tās emocijas. Viņi dziedāja ar mīlestību, ar visu sirdi un dvēseli, un tas paliks vienmēr manā atmiņā.”

Tieši sajūsma par kora „Kamēr...” skanējumu Kristoferā raisīja arī milzu interesi par tālo, mazo valsti pāri okeānam, kur spēj piedzimt tik skaista mūzika. Nu Kristofers dzīvo Latvijā, runā latviski, ir precējies ar latvieti Māru, dzied korī „Latvija” un vada Rīgas Projektu kori.

Kristofers ir tikai viens no Latvijas koru skaņas savaldzinātajiem.

Dzidrs un smalki niansēts skanējums

Skaista, dzidra, caurspīdīga un smalki niansēta, kurā izskan kas daudz vairāk par profesionālu meistarību – tie ir daži no epitetiem, ko Latvijas kora skaņai velta ārvalstu kora mūzikas speciālisti. Viens no viņiem populārais amerikāņu kormūzikas komponists Ēriks Vitekers, kurš Latvijā bija ieradies pirms pusotra gada, lai vadītu Eirovīzijas koru konkursu:

„Ir interesanti vērot, kā atšķiras koru skaņa ASV un Latvijā. Ļoti vispārinot, kori ASV dzied ar daudz lielāku vibrato, šī skaņa ir kuplāka, bagātīgāka. Latvijas kori skan daudz dzidrāk, smalkāk.

Kad rakstu mūziku, es vairāk sliecos šīs latviešu kora skaņas virzienā.

Manā mūzikā mēdz būt daudz ciešu akordu, daudz smalku, taisnu līniju, caur kurām it kā cenšos apstādināt laiku. Un latviešu kora skaņa tam ir ideāli piemērota. Tā it kā stāv uz vietas un vizuļo. Kad diriģēju Amerikas korus, es vienmēr lūdzu viņiem „noņemt” vibrato un dziedāt taisnāk, dzidrāk. Darīt visu to, kas Latvijas koristiem sanāk gluži dabiski”.

Ēriks Vitekers

Mūzika raisa interesi par latviešu valodu

Līdzīgi kā amerikānis Kristofers Volšs Sinka arī daudzi citi ārzemnieki, mūsu koru kultūras aizrauti, vienā brīdī ieinteresējas arī par latviešu valodu,

jo tās plūdumam ir ļoti svarīga nozīme mūsu kora skaņas veidošanā.

Pērn uz Dziesmu svētkiem bija ieradies koris no Japānas „Gaisma”, kas darbojas jau deviņus gadus un kura repertuārā ir ap 30 latviešu kordziesmu.

Par to sarunā ar Latvijas Radio 3 “Klasika” pastāstīja kora „Gaisma” diriģents Taku Sato: „Vispirms mūs visvairāk piesaista latviešu kordziesmas melodijas skaistums, un

mēs dziedot mācāmies, kādā veidā rodas latviešiem tik skaistas dziesmas.

Tas ir tīri mans personiskais viedoklis, bet latviešu valoda, salīdzinot ar citām valodām, ir plūstošāka, tur ļoti skaisti plūst patskaņi, un tajā skaistajā plūsmā iekļaujas katrs vārds. Un man liekas – nav tik lielas atšķirības, vai latviešu valodā dzied vai runā. Tas ir cieši saistīts.”

Latvijas Mūzikas akadēmijā kordiriģēšanu šobrīd mācās japāniete Šīno Jamasaki. Arī viņas izvēle saistīta ar to, ka pirms vairākiem gadiem viņa Japānā dzirdēja kori „Ave Sol”, un tieši apbrīna par tā skaņu viņu atvilināja uz Latviju.

Paši vēl maz novērtējam

Arī viens no pasaulē zināmākajiem Latvijas komponistiem Ēriks Ešenvalds apliecina, ka tā ir unikāla vērtība, ar ko varam pamatoti lepoties, vienīgi varbūt citkārt paši vēl to par maz novērtējam.

„Mani personiski ir uzrunājuši gandrīz vai desmit doktora studenti no Amerikas, no Lielbritānijas, viens pat atbrauca pie manis uz Kembridžu intervēt. Iedomājieties – viņa raksta savus diplomdarbus par Baltijas kora skaņu un konkrēti Latviju. Es neslēpšu, ka no Baltijas koru skaņas tieši Latvija ir tā priekšgājēja un tas čempions. Un viņi meklē materiālus, un jāatzīst, ka tādu nav. Publicētie materiāli ir ļoti vāji. Un man šķiet, ka

būtu pēdējais laiks tieši mūsu Mūzikas akadēmijas maģistriem, doktoriem pašiem veikt šos pētījumus, kāpēc mūsu koru mūzikas skaņa ir tik brīnišķīga,

kāpēc mūsu pirmie soprāni var piano nodziedāt ļoti augstu, kā šīs tradīcijas ir atradušas auglīgu augsni tieši latviešu kormūzikas kultūrā,” saka Ešenvalds.

Arī izcilais diriģents Māris Sirmais atzīst, ka mūsu kormūzikas tradīciju pētniecība ir ļoti svarīga. Tā viņam būtu arī laba, papildinoša bagāža, pasniedzot meistarklases un lekcijas dažādās pasaules valstīs, kur viņu regulāri aicina kā atzītu kormūzikas ekspertu. Aizvadītā gada nogalē viņš, piemēram, bija viesis žūrijā vienā no pasaulē vadošajiem koru konkursiem Spānijas pilsētā Tolosā, basku zemē, kā arī pasniedza meistarklases Austrijā.

„Viens tāds ļoti neaizmirstams iespaids bija Austrijā, tajā meistarklasē. Kādu stundu es stāstīju par visādām lietām, bet, protams, sāku ar to, kur vispār ir saknes mūsu dziedāšanas tradīcijai. Ka tas ir nevis mūsu pašu izdomājums, bet ka tas nāk no Vācijas. Un tad tajā brīdī, kad tu parādi kā piemēru – nu, redziet, mums tur pirmajos Dziesmu svētkos bija kāds tūkstotis dziedātāju, un tagad pēdējos Dziesmu svētkos, kas izskanēja šogad, bija 17 000. Un tad tu vienkārši parādi vēl video ainu, kas, protams, ir brīvi pieejama “YouTube”, bet ko cilvēki jau nezina.

Un, kad viņi ierauga to Dziesmu svētku estrādi, tad ir viena dziļa noelsa un jautājumi – vai tiešām tas ir reāli, vai tas ir iespējams, kad jums ir nākamie svētki, kā mēs tur varam nokļūt? Tie ir galvenie jautājumi. Tā kā, protams, arī Dziesmu svētku fenomens un šī kustība – tā ir tāda atšķirības zīme mūsu valstij, mūsu nācijai, kas patiešām ir šobrīd tādiem dimanta burtiem ierakstāma, ne tikai zelta burtiem. Jo tas ir kaut kas tāds, kas nekur nenotiek,” stāsta Sirmais.

Dziesmu svētku fenomens

Dziesmu svētku kustībai ir ļoti svarīga loma arī mums raksturīgās kora skaņas veidošanā, tāpat kā mūsu kormūzikas ciešajai saiknei ar tautasdziesmu, kas arī ir mūsu atšķirības zīme. Būtiski mūs ietekmējusi ģeogrāfiskā situācija un dažādi vēsturiskie posmi, no kuriem koru skanējumā esam bagātinājušies, paņemot sev vērtīgāko un padarot par savu.

„Mēs diezgan labi saprotam, ko nozīmē precizitāte darbā, un tas, man liekas, nāk no vācu punktualitātes. Konkrēti runājot par mūziku, tas izpaužas mūsu vēlmē sasniegt zināmu precizitāti, punktualitāti. Mēs pievēršam uzmanību kaut kādām ritmiskām, intonatīvām, ansambliskām skanējuma lietām. Lai tas būtu pēc iespējas gludāk, precīzāk, izlīdzinātāk. Tas nāk no vācu skolas. Tajā pašā laikā, dzīvojot blakus igauņiem un diezgan tuvu skandināviem, mēs diezgan labi apzināmies kaut kādu tādu neuzbāzību un distancētību. Labi jūtam, ko nozīmē ieturētība, spēja emocionāli neapgrūtināt otru ar savām jūtām. Un tas arī kādreiz noder. Un tad ir trešais izteiktais virziens. Tā ir mums diezgan labi pazīstamā slāvu emocionalitāte, kaislība un spēja no ledus vienā brīdī uzvārīties līdz simtgrādīgai temperatūrai.

Es domāju, ka šis viss mikss vai sajaukums ir pietiekami unikāls. Gribot vai negribot, tas atstājis ļoti lielu ietekmi uz mūsu kultūru, uz mūsu kordziedāšanas tradīcijām,” saka Sirmais.

Izcilo diriģentu personības

Vēl viens ne mazāk svarīgs fundaments mūsu koru skaņas attīstībā ir mūsu izcilo diriģentu personības. „Es domāju, ka patiesībā Latvijas koru slavas kalves daudzināšana sākas noteikti jau ar „Ave Sol” laikiem, tāpat koris „Dzintars” bija viens no tiem spēcīgajiem sieviešu koriem, kas patiešām ļoti daudz ko ietekmēja pasaulē. Un tad pēc tam vēlāk koris „Zvani”, koris „Sacrum”, arī kaut kādā mērā „Sindi Putnu Dārzs” bija sava ceļa gājējs. Tad bija kamerkoris „Versija”, tad radās koris „Balsis”, koris „Muklājs” ar Sandru Šmati priekšgalā un ar savu raksturu,” norāda Sirmais.

Protams, ka mēs visi esam kaut kādā mērā ietekmējušies gan no „Ave Sol”, gan Imanta Kokara, gan Ausmas Derkēvicas savā laikā. Tie bija tās lielās personības, kas visu to veidoja.

Noteikti es nedrīkstu apiet arī Teodoru Kalniņu, kas veidoja Latvijas Radio kori savā laikā ar instrumentālo pieeju. Un tad vēlāk koris „Kamēr...”, kas arī noteikti ļoti daudz pievērsa starptautisku uzmanību. Un tagad jau ir ļoti daudz mums tādu koru Latvijā. Vesela plejāde. Neapšaubāmi Latvijas Radio koris, kas pieteicis sevi pasaules koru elitē. Arī Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Mēs viens otru ietekmējam, bīdām un varbūt pārveidojam. Bet tajā pašā laikā, protams, ka mums visiem kaut kāda ļoti svarīga skola ir ielikta iekšā no tās ķēdes, ko es mēģinu tagad nepilnīgi uzskaitīt,” saka Sirmais.

Sarunāšanās ar savu tautu

Līdzās daudziem citiem faktoriem mūsu koru skanējumam īpašu dzirksti piešķiļ vēl kāds materiāli grūti izskaidrojams emocionāls elements. Neapzināti tas uzkrāts mūsu gēnos, un mūsu izcilās mūzikas personības cauri laikiem to spējušas noturēt, attīstīt un allaž pacelt jaunā līmenī.

Tā domā Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe: „Ir kāda emocionālā, dvēseliskā piedeva kora skaņai, kas pastiprina to brīnuma sajūtu un raisa interesi tiem, kas no malas vai pirmo reizi Latvijas koristu izpildījumā klausās kādu skaņdarbu. Un, protams, viena lieta ir profesionālie kori, bet otra lieta ir mūsu Dziesmu svētku kopkoris, kad Mežaparka noslēguma koncerts nav tikai dziesma, tā ir arī sarunāšanās ar savu tautu, varbūt ar pasauli. Tas, kas man liekas tas brīnums, ka

kora dziesma tiek izmantota kā valoda, ar kuru pateikt ko dziļāku, varbūt kādu protestu, kādu emociju vai sajūtu, ko ikdienas komunikācijā ir grūti izteikt.

Un vēl tas fenomens, ka to valodu tad visi kora dziedātāji piemēro vienlaicīgi, tas nozīmē tādu kolektīvo mūzikas formā izteiktu valodu, un tas varbūt piešķir vēl tādu papildu piedevu tam, ko skaņa rada.”

Emīla Dārziņa „Lauztās priedes” lielā kopkora un Māra Sirmā izpildījumā aizvadītajos Dziesmu svētkos bija viena no mūsu tautai tik svarīgās sarunas mūzikā kulminācijām. Ar to tad arī noslēdzas raidījums „Īstenības izteiksme”.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti