Ārkārtējo apstākļu dēļ vispirms taps iestudējuma video versija, savukārt nākamgad iecerēta arī izrāde ar skatītāju klātbūtni. Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta” savulaik tapusi laikmetu griežos: librets rakstīts neilgi pirms 1905. gada, mūzika – Pirmā pasaules kara izskaņas laikā –, pasaules pirmizrāde notika 1920. gada 29. maijā jaundibinātajā Latvijas valstī.
Svinot valsts simtgadi un šīs nozīmīgās operas simtgadi, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva “Hauen und Stechen” režisore Franciska Kronfota sadarbībā ar dramaturgu Evartu Melnalksni un komponistu Jēkabu Nīmani radīs jaunu interpretāciju operas dramatiskajam vēstījumam. Covid-19 apstākļu dēļ šogad taps operas video versija, savukārt izrādi klātienē skatītāji būs aicināti baudīt nākamā gada pavasarī. Iestudējums būs mūsdienīgs, atklājot gan šobrīdējo Latvijas politisko aktualitāti, gan paverot jaunus skatuviskos apvāršņus.
"Alfrēds Kalniņš ir ļoti, ļoti klātesošs tajā visā, vienkārši mēs esam šodienas cilvēki un mēs gribam to pateikt, kā mēs to redzam, jūtam, bet es nepārrakstu Kalniņu. Ir dažas ainas, kur mēs darām, ko mēs gribam, tāpēc ka mums liekas, ka tie ir vairāk pakļaujami teātra likumiem. Mēs principā operu pavirzām tuvāk teātrim," komentēja Jēkabs Nīmanis.
"Mēs gribam izstāstīt vispirms viens otram to stāstu tā, lai mums tas ir interesanti, un arī iesaistīt cilvēkus, lai viņi arī aizraujas ar to,
un patiesībā – mūzika ir ļoti skaista," uzsvēra Nīmanis.
Jauno partizāni Baņutu no nāves asiņainā sadursmē izglābj svešinieks Daumants. Taču nāves vīzijas un maģiskas zīmes rāda, ka nežēlīgais liktenis nav novēršams. Laimīgas ģimenes dzīves vietā Baņuta nonāk atriebības, politisku intrigu un aizliegtas kaislības tīklos. Spēcīgo, neatkarīgo Baņutu, kura tik dedzīgi tiecas pēc mīlestības, apzīmogo svešādības un atraidījuma pieredze.
Pirmās latviešu operas mūsdienu iestudējumā savīsies baltu mītiskās pagātnes liecības ar cilvēku pieredzi 20. gadsimta karos, kuru cīņas nebeidzās arī pēc atgriešanās no frontes līnijas, īpaši, ja tās bija sievietes.
“Šobrīd mēs operas pirmizrādes vietā filmējam filmu, pirmizrāde operteātrī pārcelta uz nākamo gadu, un šobrīd mēs veicam pilnīgu eksperimentu, savienojot teātra un kinematogrāfa valodu, un tas būs performances mākslas, operas, kino hibrīds,” iecerē dalās Franciska Kronfota.
Savukārt izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece Lota Henša pastāstīja, ka pirmo reizi uz Latviju grupa no Vācijas atbraukusi janvārī un bijusi Brīvdabas muzejā, bibliotēkā. "Mēs mēģinājām iejusties stāstā – ne tikai Baņutas, bet arī Latvijas valsts stāstā. Un pirms tam veicām arī izpēti. Manuprāt, šeit ir daudz vēstures vizuālo aspektu – piemēram, tautas tērpi Līgo svētkiem, mēs iepazināmies arī ar kādu pāri, kurš mums parādīja, kā tradicionāli šeit svin kāzas un Līgo," uzskata Henša.
Savukārt dramaturgs Evarts Melnalksnis uzsver: "Tas viss ir materiāls, ar kuru mēs strādājam, jo tas parāda to, kā mākslas darbs un opera, kas tiek uzskatīta par augstāko mākslu, to, kur vara sevi reprezentē, tiek parādīts, kā ar mākslu tiek manipulēts. Un es domāju, ka
mūsu interpretācijā arī tēmas, kuras mēs ceļam ārā, nebūs tās, ko varbūt gaida cilvēki pie varas ar vēlmi pronacionālistiski stāstīt par mūsu sabiedrību."
Mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen” jau gandrīz desmit gadus aktīvi darbojas Berlīnes neatkarīgajos teātros, kā arī veidojis iestudējumus Hamburgas Valsts operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē un citur.