Kultūras ziņas

Klasiskais un netradicionālais tekstils izstādē "Saknes"

Kultūras ziņas

Zīmju valodā. Kultūras ziņas

Izrāde "Ugunsseja" Nacionālajā teātrī

Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos dekadentiska drāma «Ugunsseja»

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē pirmizrādi piedzīvos vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga dekadentiskā drāma "Ugunsseja", kuru veidojis jaunais režisors Henrijs Arājs, informē teātra pārstāvji.

"Šī izrāde ir par izmisumu. Par jauniem cilvēkiem, kuri šķietami nevienam nav vajadzīgi. Par pasauli, kurā kā likums dominē tikai iepriekšējā paaudze. Par atriebību, kas dzimst no totālas bezjēdzības un apjukuma. Par nesatikšanos, aizbēgšanu, depresiju, pārprastu mīlestību un vēl, un vēl, un vēl..." tā par iestudējumu stāsta Henrijs Arājs.

Kopš lugas "Ugunsseja" (1997) radīšanas un iestudējuma Minhenē (1998) un drīz pēc tam angļu valodā Londonā (2000) Maienburgs tiek dēvēts par vienu no talantīgākajiem mūsdienu vācu dramaturgiem. Luga ieguvusi popularitāti daudzviet pasaulē un Latvijā šogad tiek iestudēta pirmo reizi.

Henrijs Arājs aktiera gaitas sācis jau 17 gadu vecumā, vēlāk apliecinādams sevi arī kino lomā Dāvja Sīmaņa filmā "Tēvs nakts" un tagad ir sev uzlicis augstāku mērķi – iestudēt Maienburga dekadentisko drāmu.

Režisora radošie meklējumi ieved skatītāju dramatiskā pasaulē – labirintā, kurā valda tēvs un māte un kas ir kā sastindzis priekšstats, kādai jābūt ģimenes mājai. Savu vietu vecāku ēnā un izeju no tās nespēj rast pusaudži Olga un Kurts. Viņu gatavošanos pieaugušo pasaulei raksturo eksperimenti un apsēstība, kas, tiecoties pēc arvien lielākas neatkarības no vecākiem, noved līdz šokējošam finālam.

"Tomēr šajā labirintā sastopamies ar atvērtu, ironijas un spēles pilnu teātra valodu, kurā izgaismojas ļoti būtiski Rietumu civilizācijas jautājumi.

Vai maz iespējams atklāt dabas noslēpumus, neiedziļinoties cilvēka būtībā?" teikts izrādes aprakstā. "Caur šīs filozofijas prizmu cilvēks tiek uzlūkots kā nestabils un nepastāvīgs. Pretrunas un konflikts mūsdienu cilvēku attiecībās ir sengrieķa Hērakleita novērojums, proti – viss pretstatos esošais veido spēku strāvojumu. Tā rezultātā rodas siltums un dzīvības forma. Tādēļ viņa pastāvošajā pasaulē objekti bija kustībā un sastāvēja no viena elementa. Uguns.

Mariuss fon Maienburgs un Henrijs Arājs saskaldītājā, traumētajā mūsdienu pasaulē mūs gluži kā Hērakleits aicina neiekāpt vienā un tajā pašā upē divreiz. Aicina izrauties no pagātnes ēnām un labirintiem, šķīstīties ugunī, atrodot sevī spēku radīt šajā pasaulē nevis iznīcību, bet dzīvību un siltumu."

Lomās: Tēvs – Uldis Anže; Māte – Evija Krūze; Kurts – Igors Šelegovskis; Olga – Jana Ļisova; Pauls – Uldis Siliņš.

Mākslinieciskā komanda: režisors – Henrijs Arājs; tulkotāja – Anna Mačāne; scenogrāfs – Adriāns Toms Kulpe, kostīmu māksliniece – Madara Botmane; gaismu māksliniece – Krista Erdmane; video mākslinieks – Toms Zeļģis; muzikālais noformējums – Platons Buravickis; producents – Rihards Gāle.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti