Tagad to dienas gaismā cēlusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, kura sarakstījusi grāmatu „Elga Igenberga. Dzīves riču raču”. Tās atvēršanas svētki būs sestdien Ķīpsalas izstāžu hallē, Baltijas grāmatu svētku laikā.
„Rīta vingrošana” padomju laikos daudzus gadus bija neatņemama Latvijas Radio rīta programmas sastāvdaļa. To vadīja kustību instruktors Kārlis Liepiņš, bet mundrās improvizācijas spēlēja Elga Igenberga. Tā bija tikai viena maza, taču arī ļoti spoža viņas darbības šķautne.
Viņa bija nepārspējama improvizatore, tai pat laikā arī ļoti talantīga un ražīga komponiste, ap viņu vienmēr virmoja ārkārtīgi uzlādējoša enerģētiskā aura, kas fascinēja klausītājus un skatītājus.
50. gados tieši viņa lika pamatus latviešu estrādes mūzikas žanram, un tas jau vien ir gana nozīmīgs fakts, lai mēs viņas personību atkal izceltu no aizmirstības - ir pārliecināta grāmatas autore, muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.
Elga Igenberga ir tiešām mūsu latviešu estrādes žanra celmlauze. Pats maestro Raimonds Pauls atzīst, ka tieši viņa ir bijusi pirmo estrādes dziesmu autore, un, teiksim, viņas grāvējs „Rīgas bulvāri” vai tā pati dziesmiņa „Varbūt”, ko vēl samērā nesen atdzīvināja dziedātāja Aija Andrejeva, arī veidoja to priekšstatu, kādai jābūt patīkamai estrādes dziesmai,” saka Mazvērsīte.
Līdzās muzikālajam devumam - Elga Igenberga suģestē arī kā ļoti spēcīga un neordināra personība, kuru vadīja pārliecība, ka talants nozīmē arī pienākumu šajā talanta dāvanā dāsni dalīties ar citiem.
Viņa bija pati savas laimes kalēja, ar milzīgu enerģiju, degsmi un atdevīgumu. Ar milzīgām darba spējām viņa veidoja pati savu karjeru un spēja izdzīvot, par spīti laikmetu un iekārtu maiņām. Un tas ir vienlaikus arī stāsts par latviešu sievietes sīkstumu,” klāsta Mazvērsīte.
„Cauri pilsētai” ir viena no populārākajām un vēl šodien labi atpazīstamām Elgas Igenbergas dziesmām, bet kopumā viņa sacerējusi aptuveni 300 kompozīciju. 60. gados ar milzīgiem panākumiem Operetes teātrī izrādīja viņas opereti „Annele”, bet viņa pati ar saviem klavieru priekšnesumiem viesojās teju visos Latvijas nostūros, allaž uzņemta ar kvēliem aplausiem.
„Kā viņa ieradās, piemēram, pie Māras Skrides direktoru ansambļa „Arājs” mēģinājumā. Vīri uzreiz atlieca plecus, viņu stāja kļuva staltāka, kad Elga atkal ar savu milzīgo apņēmību steidza pie klavierēm, kur viņa bija cilvēks-orķestris,” saka muzikoloģe.
Grāmatā ļoti nozīmīga loma ir arī vēsturiskajam fonam. Brīžiem tas ļoti asi kontrastē ar mūsdienām, kaut vai uzzinot, ka līdz pat 50 gadu vecumam Elga Igenberga mitinājās komunālajā dzīvoklī, kur arī radīja savas kompozīcijas. No mūsdienu viedokļa tie šķistu māksliniekam necienīgi apstākļi.
„Šī karu piedzīvojusī paaudze, tā iespēju dzīvot mierā, baudīt dzīvi, kaut vai aizejot gulēt vakarā ar pilnu vēderu, uzskatīja par milzīgu laimi, par milzīgu dāvanu. Un tādas sīkas neērtības kā komunālais dzīvoklis un kopējais telefons uz četriem dzīvokļiem, viņiem likās nesvarīga lieta. Kur mēs tagad tiešām savas materiālās vajadzības, prasības, iegribas un egocentrismu liekam augstākā plauktā nekā vienkārši prieku par dzīvi, kas Elgu Igenbergu ir pavadījis visu mūžu,” skaidro Mazvērsīte.
Daigas Mazvērsītes grāmatas „Elga Igenberga. Dzīves riču raču” atvēršanas svētki būs sestdien Baltijas grāmatu svētku laikā Ķīpsalas izstāžu hallē.
