LSM.lv piedāvā iepazīties ar desmit mūziķiem un grupām, kuri 2019. gadā ir izdevuši savu debijas albumu.
Viens no 2019. gadā vispamanāmākajiem jaunajiem noteikti ir reperis Prusax, kurš šogad nāca klajā ar albumu “A+”. Vienaldzīgo nebūs – interese par Prusax ir ļoti saasināta. Klausītāji visbiežāk sadalīsies divās komandās – vieniem izteikti riebsies viņa daiļrade, otri būs sajūsmā. Mākslinieks repo par mums apkārtesošo vidi, kas, protams, reālām acīm skatoties, bieži vien ir tālu no tā skaistuma, ko mēs savā dzīvē vēlētos redzēt.
Šogad popmūzikā sevi pieteica arī jaunās dziedātājas. Ar vērienu, stilīgi un dinamiski – dziedātāja Patrisha, kuras albumā “Patrisha bija šeit” teju visas dziesmas ir atmiņā viegli paliekoši radio singli. Patrisha klausītājus pārsteidza ar kvalitatīviem videoklipiem, kas ir ļoti svarīgi karjeras attīstībai, ņemot vērā to, ka esam vizuālā laikmetā un klausītāji Latvijā visbiežāk jaunu mūziku atklāj, skatoties videoklipus vietnē “Youtube”. Patrisha spēj pielietot aktuālās tendences un ir ceļā uz to, lai kļūtu par populārās mūzikas gaumes veidotāju, vismaz auditorijā līdz 25-30 gadiem.
Popmūzikā debitēja arī dziedātāja Katō, kura paliek atmiņā ar savu spilgto vizuālo tēlu un asprātīgajām dziesmām. Šķiet, dziedātājai piemītošā humora izjūta viņai dod iespēju izcelties. Arī Katō albuma “Ko mani putni ēd” dziesmas liela daļa ir radio singli, bet tajā pašā laikā albums rada kopuma sajūta un to ļoti labi var klausīties arī kā vienotu stāstu par saldo iemīlēšanās laiku.
Ar albumu “Kas aiz krūtīm sēž” plašākai publikai sevi pieteica arī dziedātāja Elizabete Gaile. Viņas mūzika ir autobiogrāfiska, pārspriežot jautājumus, kas aktuāli mums visiem, savukārt muzikāli dziesmas ir dejojamas, šādi panākot līdzsvaru starp būtisko un izklaidējošo. Līdzsvara izjūta vienmēr ir noderīga.
Aternatīvajā mūzikā ar albumu “Kas aizņēmis mūsu prātus” sevi pieteica Jānis Irbe. Albums ieturēts sintīpopa stilistikā – minimālistisks, melodisks, lai būtu labs dejojamais albums. Dziesmu tekstos, daļa no tiem arī Veidenbauma dzeja, atklājas Irbes stāstnieka dotības – viņam ir smalka emociju nokrāsu izjūta un vēlme iet dziļumā, apskatot arī eksistenciālas tēmas, kuras vēlāk viņš arī spēj izstāstīt viegli saprotami.
Alternatīvās mūzikas cienītāji augstu novērtējuši arī grupas “Nikto” debijas albumu “Nikto”, kurā sajaucas daudz dažādu mūzikas stilu un dziesmu teksts ir dzeja krievu valodā. Būtībā “Nikto” veiksmes slēpjas uzticībā sev, šādi pēc iespējas labāk realizējot savu autentisko zināšanu kopumu un gala rezultātā pārsteidzot un savā pasaulē ieraujot arī klausītājus.
Šogad ar koncertprogrammu “Enerģija” uzstājies visā Latvijā, jaunais ģitārists Jānis Bērziņš izdevis arī savu debijas albumu “Alpīnists”, kurā instrumentāli skaņdarbi vijas ar dziesmām – šāda izvēle nenoliedzami Bērziņa mūziku padara demokrātiskāku un ļauj ieinteresēt plašāku auditoriju. Instrumentālās mūzikas smalkumi nereti prasa papildu uzmanību, bet dziesma ir patīkams atslodzes un publikas iesaistes brīdis.
Debijas albumu “Rezonanse” šogad izdeva arī dziedātāja Elīna Silova. Albums ieturēts indie-folka stilistikā un dziesmas ir gan angļu, gan latviešu valodā. Elīnas trumpis ir balss – viņa vienlīdz ir gan stāstniece, gan instruments grupas kopskaņā. Albums “Rezonanse” ir rotaļīgs un tajā pašā laikā emocijām piesātināts darbs, kas ievibrēs smalkākās dvēseles stīgas.
Ar valodas un dažādu mūzikas stilu kombinācijas iespējām spēlējas arī grupa “Atom” albumā “The Milky Way”, kur katra dziesma ir kā mazs stāstiņš savā noskaņā un tematikā.
Albumu “Sketches of Sleepless Nights” šogad izdeva arī “Supernova” konkursa uzvarētāji “Carousel”. Tā ir noskaņu mūzika, ko varētu dēvēt par mūsdienu šūpuļdziesmām.
Jāpiebilst, ka “debija” ierasti tiek saistīta ar paaudžu maiņu – kas ir tie jaunie, kas piesaka konkurenci un savus noteikumus?
Katram māksliniekam debijas albums prasa atšķirīgu laiku. Ja izdodas notvert aktuālās tendences un tās labi prezentēt plašākai auditorijai, izrāviens karjerā ir ievērojams. Tad atliek to noturēt. Tikpat bieži pirmā albuma sagatavošanai paņem daudz vairāk laika – rezultāts nav orientēts uz pārdošanu, bet gan, piemēram, uz pašizpausmi. Un tomēr, cik mākslinieciski veiksmīga un paliekoša ir bijusi debija, to mēs varam novērtēt tad, kad mūziķis būs izdevis savu otro vai pat trešo albumu. Bet pirmo iespaidu radīt ir iespējams tikai vienreiz.
