Jānis Ruņģis ir skaņdarba “Pa gaisu” mūzikas un teksta autors, kā arī pats iespēlējis vairākas ģitāras, basģitāru un bungmašīnu. Padomus deva un pie “Tru Music Studio” miksēšanas pults padarbojās Gatis Zaķis, informēja Kaspars Zaviļeiskis.
“Bija 2018. gada jūnija vidus, un aiz loga bija plus 36 grādi,” tēlaini stāsta video autors. “Kopā ar Kingu klaiņoju pa milzīgo Pekinas Čaojanas parku. Smogā tītā pēcpusdienas saule aizpeldēja aiz kokiem, un mēs devāmies uz izejas pusi. Taču tad tālumā caur putnu balsīm sadzirdējām ritmisku mūziku. Tā uzrunāja. Pietuvojoties skaņas avotam, aptvēru, ka mūzika ir latviešu mēlē!”
“Teicu Kingai, ka tur noteikti dejo latvieši, bet viņa man neticēja. Viņa ir no Polijas. Nonācām plašā laukumā, kura vidū bija novietots mazs, bet varen skanīgs magnetofons. Tam apkārt bija sastājušies dejotāji zilganos tērpos. Kingai bija taisnība – dejotāji patiešām nebija latvieši, taču skanošā mūzika gan. Un balss īpašnieks bija mūsu pašu Jānis Ruņģis! Pēc neilgas vērošanas sapratu, ka mans pienākums būtu šo visu iemūžināt ar savu līdzi paņemto kameru, tādēļ sāku filmēt. Kad dejošana pierima, piegāju pie vienas no dejotājām un palūdzu Kingai iztulkot manu jautājumu: “Jūs bieži šitā pie Ruņģa mūzikas dejojat?” Viņa atbildēja: “Jā, katru nedēļu. Labi dejojas! Mums ļoti patīk viņa ritmiskās dziesmas.” Es apsolīju, ka parādīšu safilmēto Ruņģim. Tā arī izdarīju un radās šis klips…” skaidro Kristaps Ločmelis.
Līdz šim grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” pērnā gada novembrī prezentēja gaidāmā albuma dziesmu “Gara garšas”, kuras video versiju režisēja Uģis Olte, decembrī tika laists klajā singls “Dies’”, kurā tika izmantots Aivara Neibarta jeb Ņurbuļa teksts, jau šā gada maijā dienasgaismu ieraudzīja skaņdarbs “Laika Telpa”, kas vēstīja par vientulības pārdzīvojumu, bet pirms mēneša tika izdota līdz šim Jāņa Ruņģa jestrākā dziesma “Ē”, kuras VHS stilistikā ieturētajā videoklipā filmējās dziedātāja Evija Vēbere.
Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” radās 2012. gadā, kad Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku. Toreiz tapa jaunā trio tituldziesma “Ruņģa Klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztver kā grupu, kuras dalībnieki mēdz pamainīties. Grupas nosaukums radās, kad caur ārpusprātu izskrēja vārds “klātbūtne”, kas iepatikās ar savu daudznozīmīgumu un dziļumu.
