Šajā maijā Tallinas Mūzikas nedēļa ļoti iespējams bija klusāka nekā iepriekšējās reizes, bet kopā sanākšana un pleca sajūta bija svarīgāka kā jebkad. Galvenās festivāla norises vietas bija Tallinas "Telliskivi" radošā centra naktslokāli ar maziem izņēmumiem, kurus pieprasīja mūzika – eksperimentāls mūzikas koncerts baznīcā, reiveri pulcējās tehno hallē un džeza baudītāji – džeza klubā. Šoreiz īpašā programmā varēja iepazīt Āfrikas mūziķu veikumu, paralēli nemainīga vērtība bija folkmūzikai un pasaules mūzikai veltīta skatuve. Savu programmu demonstrēja gan mūzikas izdevēji "Warner Music", gan festivāli "Võnge" un mūsu pašu "Skaņu Mežs". Kā savus atklājumus varu minēt duetu "The Blind Suns", kas kopā sakausēja franču mūzikas stilam "yé-yé" raksturīgo rotaļīgumu ar amerikāņu garāžas roka enerģiju, klāt vēl piejaucot šķipsiņu psihedēlijas. Emocionālus, enerģētiski uzlādētus priekšnesumus sniedza ukraiņu mūziķi – Ivans Dorns, repere Alyona Alyona un "Balaklava Bues", kas aizkustināja asaras ceļojumu pāri vaigam.
Savukārt Narvā mūzikas skatuves bija izvietotas gan kultūras-konferenču centrā, gan pilsētvidē, bet visiespaidīgākā no visām –"Station Narva", kultūras platforma, kas uzcelta izbijušas rūpnīcas teritorijā. Spokainā un grandiozā "Station Narva" pie sevis uzņēma elektroniskās mūzikas māksliniekus, diemžēl šajā vakarā neganti sāka līt, radot ļoti nepatīkamus apstākļus mūzikas baudīšanai. Narva ir garumā izstiepta gar upes krastu un pilsētvidē ļoti kontrastiem bagāta – vēsturiskas celtnes mijas ar pilnīgi bezpersoniskām būvēm, puspabeigtām ielām. Viena no Narvas muzikālajām kulminācijām bija Arvo Perta mūzikas programma "Da pacem Domine", kuru greznajā Kristus augšāmcelšanās pareizticīgo katedrāle izpildīja Igaunijas filharmonijas kamerkoris. Narva ir krieviski runājoša Igaunijas pilsēta un krievu valodu varēja dzirdēt arī starp koncerta apmeklētājiem, kas bija ieradušies klausīties jauno mūziku. Kā izdevušos integrācijas piemēru jāizceļ reperis "Gameboy Tetris", kurš ir no krieviski runājošās kopienas, bet savā repā izmanto kā krievu, tā igauņu valodu un dažkārt abas kopā. Viņa reps rada ballītes atmosfēru un arī valodu nesaprotot, var nojaust, ka visdrīzāk stāsts ir par labi pavadītu nedēļas nogali, un arī publikā visi priecīgi! Kur vēl labāk?
Festivāla burzmā uz īsu sarunu aicināju tā direktori Helēnu Sildnu, lai viņu izjautātu gan par Ukrainas kara ietekmi uz festivālu, gan par Igaunijas mūzikas veiksmes plānu, gan jaunas mūzikas ieteikumiem.
Aiga Leitholde: Kādu ietekmi uz Tallinas Mūzikas nedēļu ir atstājusi šī brīža situācija mūsu reģionā?
Helēna Sildna: Kad 24. februārī Ukrainā sākās karš, arī mums bija jāmaina plāni. Tobrīd bija palikušas tikai četras dienas līdz mēs būtu izziņojuši mūzikas programmu, kurā būtu bijis liels skaits mūziķu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Sapratām, ka programmā jāveic izmaiņas, un labās ziņas bija tādas, ka programmā joprojām varējām paturēt piecus Ukrainas māksliniekus, turklāt trijiem piedāvāt Igaunijas mākslinieku radošās rezidences. Nolēmām, ka šogad uz skatuvēm nedzirdēsim mūziku no Krievijas. Komandas iekšienē domājām – kāds ir "Tallinn Music Week" mērķis šādos laikos? Kā mēs varam atbalstīt sabiedrību? Ņemot vērā faktu, ka jau piecus gadus organizējam festivālu arī Narvā, kas ir robežpilsēta ar Krieviju, nolēmām, ka vēlamies radīt uz sadarbību vērstu pasākumu un organizēt festivālu kā Tallinā, tā Narvā. Lieliski ir tas, ka Tartu ir 2024. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta, un arī viņi šogad pie sevis uzņem "Tallinn Music Week" programmu. Tāpēc var sacīt, ka trīs Igaunijas lielākās pilsētas mūzikā un kultūrā ir apvienojušas spēkus, šādi Igaunijas cilvēkiem dodot iedvesmu un atbalstu.
Ukrainas karam sākoties, gan auditorija, gan mākslinieki Latvijā no savas ierastās ikdienas ieturēja klusuma brīdi, šādi izrādot savu pietāti pret Ukrainas cilvēku piedzīvoto traģēdiju. Kā reaģēja auditorija, mākslinieki Igaunijā?
Arī mēs bijām šokā. Programmas izziņošanu pārcēlām un līdz pat marta vidum īsti nezinājām, kādā veidā to risināt. Nebija skaidrs, vai vispār ir iespējams festivāls. Laikam ejot, atnāca arī atklāsme, ka būtu nepareizi turēt kultūru klusumā. Es pati ticu tam, ka īpaši šādos dziļas krīzes un konflikta brīžos, kad burtiski notiek karš, kultūras uzdevums ir atbalstīt cilvēku garīgo veselību. Nodrošināt to, lai mēs saglabātu veselo saprātu, kā arī radītu pozitīvu iemeslu kopā sanākšanai. Vēlme būt kopā un svinēt ir nopietna un cilvēciska, no kuras nevajadzētu kaunēties. Konferences atklāšanā piedalījās divi ukraiņu runātāji – repere Alyona Alyona un Vlads Jaremčuks, kas vada "Atlas Music Festival". Viņi abi bija optimistiski. Vlads sacīja, šādos brīžos, kad negatīvo ziņu plūsma ir neapturama, cilvēkiem kā Ukrainā, tā visā Eiropā ir ļoti vajadzīgs optimisms. Manuprāt, kultūrai ir nozīmīga loma, lai to nodrošinātu un piedāvātu cilvēkiem.
Pirmais "Tallinn Music Week" notika 2009. gadā. Kā šajos gados festivāls ir mainījies?
Joprojām esam saglabājušu showcase jeb paneļu festivāla formātu. Aizsākām "Tallinn Music Week", lai radītu vairāk iespēju Igaunijas, Baltijas valstu un visa reģiona māksliniekiem – talantus savedam kopā ar rietumu starptautisko mūzikas sabiedrību. Radīt iespējas mūsu māksliniekiem – tas nemainīgi ir mūsu misijas pamatā. Taču, gadiem ejot, festivāls ir kļuvis plašāks un ieguvis jaunus slāņus. Ir svarīgi uzrunāt starptautisko mūzikas industriju, tāpat kā būt saistošiem vietējiem mūzikas klausītājiem. Tas nozīmē, ka mums ir gudri jāizstrādā mūsu mārketinga un komunikācijas stratēģija, jo festivāla programmā nav lielu mākslinieku vārdu, kas piesaistītu masu auditorijas uzmanību. Mēs klausītājus iepazīstinām ar jauniem talantiem, kas vienmēr ir izaicinājums, ņemot vērā, ka tie ir 180 mākslinieki, kuru uzstāšanās laiks ir ierobežots. Festivāls ir labs instruments, lai starptautiski popularizētu Igauniju un visu reģionu. Šajā gadā jo īpaši aktualizējies jauns mērķis – atbalstīt integrāciju mūsu pašu sabiedrības iekšienē. Lai nebūtu jāpieredz dalīšanās atšķirīgās kopienās un valodas grupās, ir svarīgi savest kopā šīs atšķirīgās kopienas vienā pasākumā.
Vai šis uzdevums ir vieglāk izpildāms mazai valstij?
Mans iedvesmas avots vienmēr ir bijusi Islande. Vienmēr atcerēšos, kad toreizējā Islandes mūzikas eksporta vadītājas prezentācijā bija tikai viena lapa –Islandes iedzīvotāju skaits ir tikai 366 425 cilvēku. Līdz ar to islandiešiem ir skaidrs – vai nu jāeksportē, vai industrijai jāmirst. Jo mazāka ir nācija, jo vairāk jāstrādā, lai uzbūvētu starptautiskos sadarbības tīklus. Domāju, ka tas attiecas arī uz Igauniju un visām mūsu zemēm. Mēs varam būt skaitliski mazi, bet mēs varam būt lieli pašpārliecinātībā, integritātē un kultūras identitātē. Manuprāt, Islande ir lielisks piemērs, kā ar lepnumu attīstīt valstij piemītošo unikalitāti. Nav jākopē tas, ko dara mākslinieki citās zemēs. Tu ar lepnumu vari darīt to, kas tev šķiet neatkārtojams.
Kas ir aktuālie mākslinieki, ko jūs varētu ieteikt paklausīties, piesekot?
Ak, šis vienmēr ir tik grūts jautājums. Ir jauna igauņu repere, dziesmu autore, producente vārdā Manna – viņa rada patiešām interesantu mūziku. Varu ieteikt arī Maarja Nuut, kura jau kādu laiku darbojas un nemitīgi attīstās savā mākslinieciskajā darbībā. Šobrīd viņa dodas eksperimentālā – elektroniskā virzienā. Tad vēl varu ieteikt Gameboy Tetris, kas nāk no krieviski runājošās kopienas, viņš ir reperis, dziedātājs un dziesmu autors – ļoti talantīgs mākslinieks! Vēl jāpiemin Raul Ojamaa, kas ir viens no talantīgākajiem Igaunijas dziesmu autoriem un producentiem. Noteikti vēl varu rekomendēt korus, kas arī ir daļa no "Tallinn Music Week" programmas, piemēram, sieviešu kori "Musa Mare". Līdzīgi kā Latvijā arī Igauņu mūzikas tradīcijas daļa ir koru mūzika un ir skaisti redzēt, cik ļoti koru mūzika ir ietekmējusi popmūziku. Varu ieteikt paklausīties Aliku Milovu, kas ir no Narvas un ir "Superstar" konkursa uzvarētāja, un viņā ir arī ukraiņu asinis. Viņai ir neatkārtojama balss! Viņa ir popdziedātāja un dziesmu rakstītāja, un, manuprāt, mēs par viņu vēl daudz dzirdēsim. Es varētu savu mākslinieku uzskaitījumu turpināt mūžīgi.
