Izcilais orķestris un dižais maestro uzstāsies Dzintaru koncertzālē 8.augustā, informēja “Baltic Musical Seasons” pārstāvji. Programmā – Jozefa Haidna oratorijas "Pasaules radīšana" ievads (piedaloties Elizabetei Dešongai – mecosoprānam no ASV), Gustava Mālera 1. simfonija “Titāns” un Leonarda Bernstaina 1. simfonija “Jeremija” (Bernstains, starp citu, bijis orķestra dell'Accademia Nazionale di Santa Cecilia goda priekšsēdētājs no 1983.līdz 1990. gadam). Jau aiznākamajā dienā, 10. augustā šis pats sastāvs atskaņos šos skaņdarbus Karaliskajā Albertholā pasaulslavenajā festivālā ''BBC Proms''.
Svētās Cecīlijas Akadēmiju 1585. gadā dibinājis Romas pāvests Siksts V - tā ir senākā mūzikas iestāde pasaulē. 1908. gadā Akadēmija ieguva savu orķestri, kura darbība pilnībā veltīta simfonisko skaņdarbu atskaņošanai.
Valstij, kurā gluži vai ar reliģisku kaislību pielūdz operu, tas bija ārkārtīgi neparasti. Taču ''Orchestra dell'Accademia Nazionale di Santa Cecilia'' visai drīz izpelnījās nevien teicamu reputāciju, bet arī iekaroja publikas mīlestību. Kopā ar šo orķestri muzicējuši tādi dižgari kā Debisī un Sensānss, Mālers un Rihards Štrauss, Stravinskis, Sibēliuss un Hindemits. Ar to ir sadarbojušies pasaules vadošie diriģenti - no Toskanīni, Karajana un Furtvenglera līdz Abado, Gergijevam un Dudamelam. Deviņi lieliski meistari dažādos laikos ir vadījuši šo kolektīvu. Taču īstā zvaigžņu stunda iestājās ar desmitā meistara - Antonio Papano (1959) stāšanos orķestra virsvadībā.
2005. gadā šis Anglijas pilsētā Epingā dzimušais mākslinieks kļuva pasaulslavens. Itāļu imigrantu dēls, viņš kopš 16 gadu vecuma pelnīja sev iztiku, spēlējot pavadījumu dziedātājiem sava tēva vokālajās klasēs un spēlējot klavieres kokteiļbāros. Viņa lieliskās koncertmeistara un diriģenta dotības tika atzinīgi novērtētas gan ASV (uz kurieni Papano ģimene pārcēlās 1972. gadā), gan Eiropā. Būdams 21 gadu vecs, Antonio strādāja ''New York City Opera'', 26 gadu vecumā bija slavenā maestro Daniela Barenboima asistents, 28 gadu vecumā viņš diriģēja savu debijas izrādi Norvēģijas Nacionālajā operas un baleta teātrī, bet trīs gadus vēlāk kļuva par tā mūzikas direktoru. Visa turpmākā Papano karjera ir nebeidzams veiksmes stāsts. Viņš kopā ar izcilākajiem orķestriem un solistiem ir uzstājies uz visnozīmīgākajām pasaules skatuvēm, četrus gadus vadījis ''La Monnaie'' - Beļģijas karalisko operu, bet 2002. gadā sācis vadīt Lielbritānijas Karalisko operu, ar kuru nesen kārtējo reizi pagarinājis līgumu.
Piekrītot ieņemt ''Orchestra dell'Accademia Nazionale di Santa Cecilia'' mākslinieciskā vadītāja posteni, Papano, protams, nevarēja zināt, kāds būs šī lēmuma iznākums. Runa nav tikai par starptautisku atzinību, ko orķestris ieguva viņa vadībā, ne tikai par prestižākajiem izpildītāju līgumiem, skaņu ierakstu industrijas apbalvojumiem un bruņinieka Lielo Krustu (Cavaliere di Gran Croce Ordine al Merito della Repubblica Italiana), ko viņš saņēmis no Itālijas valdības, papildus Lielbritānijas kroņa piešķirtajam bruņinieka - bakalaura titulam. Runa pat nav par to, ka pēc paša Papano teiktā, viņš beidzot ieguva savas saknes un nacionālo identitāti. Runa ir par galveno: par mūziku. Neticamo, neatdarināmo orķestra dell'Accademia Nazionale di Santa Cecilia skanējuma skaistumu.
Maestro ir ieguldījis milzumdaudz pūļu, lai orķestra mūziķu kaislīgais dienvidu temperaments un apbrīnojamā virtuozitāte tiktu papildinātas ar “ziemeļnieciski” pedantisko uzmanību pret katru atskaņoto noti, spēju pilnībā koncentrēties, mūziku atskaņojot. Un viņam tas izdevās! Santa Cecilia vienmēr ir bijis lielisks orķestris, savukārt, klausot Papano zizlim, tas pārtapis par unikālu orķestri, kuru atpazīstam jau no pirmajām taktīm kas ierauj klausītāju dzirkstošu emociju šaltīs, kas katru koncertu pārvērš par aizraujošu piedzīvojumu.
Tikšanās ar orķestri dell'Accademia Nazionale di Santa Cecilia un seru Antonio Papano pie diriģenta pults var kļūt par vienu no galvenajiem notikumiem mūzikas mīļotāja dzīvē.
