"Vakar bija pirmais reģistrācijas mēģinājums man vienam pašam, un es īstenībā ļoti izbaudu Doma ērģeles tieši tajā veidā, ka tā ir kā kamermūzika, jo nav jau noslēpums, ka to reģistru ir daudz, un, veidojot lielas ērģeļu simfoniskās poēmas vai reģistrējot lielus, vērienīgus ērģeļu skaņdarbus, mums jāstrādā ar daudziem reģistriem, lieliem lērumiem balsu. Tagad, vakar vakarā, es no jauna atklāju Doma ērģeles, strādājot ar ļoti niansētām un klusām dinamikām," atklāja Pelše.
Tā esot lieliska pieredze, kā ērģeles dabiski savienot kopā ar astoņām sieviešu balsīm, kas dzirdamas vokālajā grupā "Putni". Turklāt latviešu mūzikas komponistu vidū nav izteiktas tradīcijas norādīt, kā reģistrēt ērģeles konkrētam skaņdarbam.
"Komponisti visos laikos dara dažādi. Es pat nevaru pateikt, kā ir ērtāk.
Dažkārt ir labi, ja zini, ko tieši tas komponists ir domājis, bet dažkārt atkal tās ir tādas mazliet mokas, reģistrēt pēc komponista norādījumiem, jo katras ērģeles ir unikālas.
Katrā ziņā ir interesanti. Šoreiz es laikam vairāk izbaudīju tieši tās brīvās norādes, vairāk dinamikas vai kur ir norādīts, ka ir dažādi tembri, dažādas dinamikas," skaidroja Pelše.
Bez iespējas baudīt Doma ērģeļu unikālo skanējumu pazīstamās latviešu komponistu melodijās koncertā būs iespējams klausīties arī Renātes Stivriņas jaundarba pirmatskaņojumu.
"Es domāju par šo skaņdarbu, par vispār šo laiku… Tas atspoguļo jaunas aktualitātes, kas mūsu pasaulē ir ienākušas pēdējos gados. Tas ir skaņdarbs par vīrieša došanos karā, došanos cīņā, apģērbjot baltu kreklu.
Tā ir Jāņa Akuratera dzeja. Es diezgan plaši aizdomājos, –
cik interesanti, mums ir tik daudz jaundarbu, ko raksta komponistes sievietes ērģelēm, kas ilgus gadsimtus bijis vīrišķīgs instruments, ko spēlē vīrieši, būvē vīrieši un kompozīcijas raksta vīrieši," pauda Pelše.
Ērģelnieks uzsvēra, ka viņu tas priecē, jo tas dažādo ērģeļu mūzikas skanējumu, ienes tajā jaunas vēsmas, vienlaikus pievēršot uzmanību vienmēr aktuālām un svarīgām tēmām.
Tāpat no koncerta pieteikuma tiek izcelts Alises Rancānes vārds – viņas pieeja ērģeļu mūzikai ir kā jauna gaisa malks.
"Šie skaņdarbi, lielākā daļa, ir septiņās astotdaļās vai septiņās sešpadsmitdaļās, un kaut kādā ziņā man tas ļoti asociējas vai nu ar 70., 80. gadu ārtroku, matemātisko roku, vai tikpat labi varbūt ar minimālistiem Raihu, mazāk varbūt ar [Filipu] Glāsu. Es ļoti izbaudīju to, ka man ir pieredze bijusi savulaik "Nepieradinātā Folka orķestrī", kurā mēs daudz spēlējām visādas ļoti ritmizētas mūzikas. Tas septiņnieks kaut kur galvā jau sēž, bet vispār ātrā tempā spēlēt septiņnieku ir tā bišķiņ caur klupienu. Mani tie skaņdarbi fascinē, es tos spēlēšu ar prieku," atzina Pelše.
Vēl koncertā gaidāma Alfrēda Kalniņa, Jēkaba Graubiņa, Pētera Vaska, Gundegas Šmites un Mārītes Dombrovskas mūzika.
"Vakar mēģinājumu beidzu, tieši reģistrējot Mārītes ciklu, un tas ir brīnišķīgs piemērs par to, kā būt emocionālam un nebūt sentimentālam.
Es īstenībā priecājos par šo laiku, ka mēs esam mazliet jau paēduši to atonālo, skarbo, dusmīgo mūziku, un mēs varam atkal atļauties būt mīloši, būt harmoniski, un mēs varam par to runāt, par to muzicēt. Mārītei tas ir lieliski izdevies," pauda Pelše.
