"Karlsons. Ivanovs. Iespaidi" būs koncerts, kas veidots akadēmijas bijušā rektora, komponista Jura Karlsona zīmē – par godu viņa 75. jubilejai. Koncerta pirmajā daļā – simfoniskais darbs "Koana" un "Kafijas kantāte". Savukārt koncerta otrajā daļā Jāņa Ivanova 21. simfonija, kuru pēc komponista nāves instrumentēja viņa students Karlsons.
""Koana" – tas būs tāds nopietnais skaņdarbs. Koncerta otrajā daļā izskanēs mazliet ar smaidu, mazliet ar pietāti, ar cieņu pret Johana Sebastiana Baha melodijām, jo profesors Karlsons ir mazliet iedvesmojies no Baha un sacerējis pats savu "Kafijas kantāti"," atklāj JVLMA Radošo projektu daļas vadītāja Jana Lāce.
Savukārt atskaņotājiem – akadēmijas studentiem – izvēlētie darbi šķiet sarežģīti, bet vienlaikus ļoti aizraujoši. Turklāt viņi atzīst, ka līdz šim reti sanācis pievērsties tieši latviešu komponistu mūzikai.
"Tā ir mūzika ar dziļu domu. Kaut kādas līdzības noteikti var saskatīt abu komponistu mūzikā. Šī mūzika ir emocionāla, ar dažādiem raksturiem, jā," saka JVLMA 2. kursa studente Terēza Tīrmane. Viņa piebilst, ka Jura Karlsona simfoniskais darbs "Koana" ir pilns ar muzikāliem piedzīvojumiem – ļoti krāsains.
"Savukārt Ivanovs, viņš ir tāds pārdomu pilns, zinot arī to laiku, kurā viņš dzīvoja. To var arī just mūzikā, ārkārtīgi skaista," vērtē JVLMA 1. kursa students Rainers Liekniņš, atzīstot, ka programma ir diezgan tehniska, bet tas viss esot apgūstams.
Jautāti, kas jaunos mūziķus iedvesmo saistīt profesionālo dzīvi ar mūziku, Liekniņš atklāj: "Kaut kāda misijas sajūta. Jāspēlē mūzika tāpēc, ka tu viņu mīli, tāpēc, ka tev tāda sajūta, ka vajag darīt."
Students atzīst, ka mūziķu atalgojums nav pietiekams, zinot to, cik mūziķi no savas dzīves iegulda laiku, lai to darītu vēlāk profesionāli, bet ārzemēs tas ir diezgan adekvāts. "Kopumā tā ir tāda diezgan sarežģīta profesija, kuru nevar vienkārši darīt, lai pelnītu. Tas ir tāds smags darbs, bet vienlaikus ļoti atalgojošs garam," vērtē jaunais mūziķis.
Savukārt Terēza Tīrmane atzīmē, ka flautistu vidū ir liela konkurence: "Tā kā tirgus ir, teiksim tā, – visiem vietu droši vien nav, un ir liels konkurss, tāpēc jāstrādā ļoti daudz. Par atalgojumu runājot, – sāp, protams, ka ir jau informācija par citām valstīm, kur ir lielāks tas atalgojums un varbūt arī vairāk iespēju strādāt, jo Latvijā nav arī tik daudz profesionālo orķestru. Protams, ir arī iespēja veidot dažādus ansambļus, kameransambļus vai uzstāties solo." Viņa atzīst, ka, lai arī gribētu palikt un dzīvot Latvijā, mūziķe atsauktos piedāvājumam arī ārpus valsts.
Lai veicinātu vēl jaunāku mūziķu interesi, ik gadu tiek organizēts projekts "Plecu pie pleca". Dienu pirms sezonas atklāšanas koncerta programma izskanēs, saspēlējoties akadēmijas studentiem un Ogres Mūzikas skolas audzēkņiem.
