Tieši pirms gada LNSO uzstājās Parīzes filharmonijā. Šogad 24. februārī viņi Lielās ģildes klausītājiem sagatavojuši emocionāli piesātinātu programmu ar Rahmaņinova, Lutoslavska un Mālera mūziku. Pieminot un solidarizējoties ar Ukrainu, kas jau divus gadus cieš no Krievijas agresīvā uzbrukuma, orķestris koncertu iesāka ar Ukrainas himnu.
Taču koncerts neaizritēja drūmās noskaņās, tieši pretēji – pirmajā daļā tika atskaņota Sergeja Rahmaņinova Rapsodija par Paganīni tēmu. Pianists Hjong-Ki Džū atzīst, ka šajā mūzikā saredz spēles elementus: "Es domāju, ka visai mūzikai vajadzētu būt kā spēlei. Daudzās valodās vārds, kas apzīmē mūzikas spēlēšanu, ir tas pats, kas apzīmē spēlēšanos. Komponisti spēlējas ar notīm, un, kad mēs, mūziķi, veidojam savu interpretāciju, mums arī vajadzētu ar to spēlēties."
Pirmajā daļā izskanēja arī Vitolda Lutoslavska Variācijas par Paganīni tēmu, kur savu meistarību pie klavierēm rādīja ne vien Džū, bet arī Tarmo Peltokoski. Diriģents atzīst – veidojot programmu, nav ņēmis vērā koncerta datumu, un daļai publikas tas šķita nepiemēroti 24. februāra vakaram.
"Es sapratu, ka tas laikam bija vajadzīgs publikai šovam, vai – abi divi jauni mūziķi un mākslinieki gribēja, tā teikt, mazlietiņ savas spalvas parādīt. Lai viņiem tas tiek, kaut gan arī – ja mēs skatāmies šī darba laikmeta kontekstu, 1941. gads un Polija, mēs zinām, kas tur notiek," viedokli pauda koncerta klausītāja, muzikoloģe Iveta Grunde.
Vakara otrajai daļai diriģents klausītājiem piedāvāja Gustava Mālera apjomīgo Piekto simfoniju – darbu, kas ir viena no komponista daiļrades virsotnēm. "Tas ir kaut kas, ko diriģēt esmu sapņojis gadiem ilgi. Katra Mālera simfonija ir īpaša, bet šajā simfonijā īpaša ir populārā ceturtā daļa, Adagietto [Adadžeto], ko es šovakar diriģēju pirmo reizi, un nekad to neaizmirsīšu, jo tas ir kaut kas ļoti, ļoti skaists," sacīja diriģents.
Pēc simfonijas atskaņojuma publika ar stāvovācijām un bravo saucieniem pieskandināja Lielo ģildi. Atzīstot un novērtējot orķestra augstvērtīgo spēli, klausītāju vērtējumi tomēr – dažādi.
"Visu laiku liekas, ka tā mūzika dzimst pašlaik šeit, ka šī mūzika rodas pašlaik, šajā brīdī, un to jau arī jūt zālē, tā enerģija ir vienkārši neaprakstāma. Tajā pašā laikā, apbrīnojot jaunā meistara talantu, harismu un spēju tik spilgti iedzīvināt šos mūzikas tēlus, iznākot no koncerta, mēs domājam – jā, cik brīnišķīgs komponists Mālers. Tātad viņš mūs ceļ augstāk ar to," uzsvēra koncerta klausītājs, komponists Arturs Maskats.
"Mani mazliet slāpēja nemitīgie kāpinājumi, nemitīgie kaut kādi viļņi, jo es gaidīju būtībā kādu vismaz vienu vai divus pieturas punktus, bet mani visu laiku tā kā tādā laivā šūpoja, un es tikai lūdzu dievu, kaut es neizlidotu no tās laivas ārā. Nu jā, bet tik jaunam diriģentam vēl viss ir priekšā," vērtēja Iveta Grunde.
Šajā sezonā LNSO un Peltokoski priekšā arī Mālera Otrās simfonijas atskaņojums, kas Rīgā un Ventspilī gaidāms aprīļa sākumā.
