Caur Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mājvietas logiem šaurajā Zirgu ieliņā Vecrīgā atbalsojas Andra Dzenīša "Pianisimo". Klāt ir arī pats komponists. Diriģē Krista Audere, kas vērtēja amatierkoru karus nesenajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, bet ikdienā dzīvo Nīderlandē. Pagājušogad viņa Garīgās mūzikas festivālā kori "Latvija" – gan toreiz vēl mazajā sastāvā – vadīja pirmoreiz, vēl ar to satikās Lielās mūzikas balvas ceremonijā.
Vaicāta, ar ko īpašs būs 18. augusta koncerts, Audere teic: "Īpašs ir Deivida Langa muzikālais minimālisms, kurā mēs gremdēsimies, visu laiku tajā atgriežoties, caurvij to mūsu latviešu komponistu skaņdarbi – Andris Dzenītis un Maija Einfelde, un slovēņu komponiste Nana Forte ar sava skaņdarba pirmatskaņojumu šeit, Latvijā – "Miserere Mei". Tāds ceļš klusumā, meditatīvā, bet arī ļoti krāsainā, tādā romantiskā mūzikas valodā."
Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un arī Garīgās mūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais pazīst Kristu Auderi jau kopš viņas mācībām Rīgas Doma kora skolā un dziedāšanas korī "Kamēr", raksturo viņu kā veiksmīgu jaunās paaudzes diriģenti ar savu stilu – lidojošu un ļoti vieglu. Audere ne tikai izmantojusi iespēju iegūt augstvērtīgu izglītību ārzemēs, bet arī izceļas ar īpašu mērķtiecību.
"Kristas lielākais panākums, kas patiešām ir nebijis notikums, neskatoties uz latviešu kora kultūras augsto līmeni – kad kāds no Latvijas diriģentiem iegūtu galveno balvu Ērika Eriksona diriģentu konkursā, kurš ir pats prestižākais kordiriģentu konkurss ne tikai Eiropā, bet pieļauju, ka arī pasaulē," atzīmē Māris Sirmais.
Šī starptautiskā uzvara bijis impulss, lai ne tikai ļautu Kristai Auderei izmēģināt spēkus ar kori "Latvija", bet šogad jau uzticētu visa atklāšanas koncerta māksliniecisko vadību. Ar 1989. gadā dzimušo latvieti šajā sezonā sadarbosies gan Ungārijas, gan Zviedrijas, gan Bavārijas Radio kori, gan kamerkoris "BBC Singers", bet šo vasaru viņa pārsvarā velta dzimtenei.
"Kristai ir tā milzīgā priekšrocība, ka viņa, protams, ļoti labi pārzina latviešu kultūras nianses, tajā pašā laikā milzīgo bagāžu, kas viņai nāk līdzi no pieredzes, strādājot ar Eiropas profesionālajiem koriem.
Protams, tā vienmēr ir brīnišķīga tikšanās, un koris viņu ļoti mīl," teic Māris Sirmais.
Arī 25. augustā gaidāmais koncerts Varakļānu pagasta Stirnienes Sv. Laurencija Romas katoļu baznīcā iezīmē kādu citu jau "iesildītu" sadarbību gan ar šo dievnamu, gan kori. Lietuvas Valsts koris "Vilnius" Stirnienē ieradīsies ar Fēliksa Mendelszona, Fransisa Pulenka, Vaclova Augustīna, kā arī Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras mūziku.
"Arī viņu garīgās mūzikas festivālā, kad mēs viesojāmies ar Jēkabu Jančevski, atskaņojām viņa oratoriju "No letu zemes", tā stāsta par Lietuvas pirmo karali Mindaugu, un leģendu, ka viņa sieva bijusi no Aglonas, latgaliete Marta. Stāsts ir ļoti personīgs tieši lietuviešu nācijai," stāsta Māris Sirmais.
Savukārt Lietuvas Valsts koris 25. augusta koncertā godinās Stirnienes katoļu bīskapa Boļeslava Sloskāna 130. dzimšanas dienu un piemiņu.
Bet Māra Sirmā diriģētajā 26. augusta koncertā Rīgas Domā turpināsies festivāla tradīcija atskaņot pasaules nozīmes klasiku, tajā atrodot mazāk zināmas pērles. Šoreiz tas būs skaņdarbs, kurā autors vēlējies pulcināt ap 400 mūziķu. Māris Sirmais skaidro: "Tas ir Hektora Berlioza "Rekviēms", šī darba unikalitāte ir milzīgajā izpildītāju sastāvā. Pēc komponista ieceres jābūt 250 dziedātāju korim, lielajam simfoniskajam orķestrim. Astoņiem timpānistiem un timpānu komplektiem, kādus šajos platumu grādos ir vispār grūti atrast, gandrīz vai jāpieslēdz visu Baltijas valstu orķestru instrumenti."
Festivāla mākslinieciskais vadītājs aicina arī uz tradicionālo pirmatskaņojumu koncertu 31. augustā Svētā Pētera baznīcā Rīgā, kurā jaundarbus korim "Latvija" komponējuši ne tikai pašmāju autori Jēkabs Nīmanis, Aleksandrs Avramecs un Renāts Nikolajs Cvečkovskis, bet arī jaunais slovēnis Matejs Kastelica.
Festivālu noslēgs ungāra Ģerģa Ligeti 100. jubilejas atskaņojums "Lux aeterna" ("Mūžīgā gaisma"), šī kompozīcija izmantota arī Stenlija Kubrika 1968. gada filmā "Kosmosa odiseja".
