Latviešu tradicionālā kultūra var būt mūsdienīga un ar pasaules elpu. To ik vasaru rāda Valmiermuižas etnomūzikas festivāls, šogad uz Valmiermuižas parku atvedot septiņas muzikālas grupas un izpildītājus, kultūras aktivitātes un meistardarbnīcas nesteidzīgai dzīves baudīšanai.
Valmiermuižas Kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna stāsta: "Šogad mums ir [moto] "Pretstati pievelkas". Līdz ar to arī ģeogrāfiski esam izvēlējušies tālus ziemeļus un tālus dienvidus, tad lai sajustu šīs atšķirības arī muzikālajā ziņā. Galvenie mākslinieki mums ir no Itālijas "Canzoniere Grecanico Salentino", kas ir karstasinīgi tarantellas dejas muzicētāji un dejotāji. Muzicē arī Torgers Vasviks, kas ir joiku dziedātājs – rīkles dziedājumi, maģiski rituāls skanējums. Līdz ar to tie jau ir tādi kārtīgi pretstati, ko izbaudām."
Rīkles dziedājumus nomaina latviešu tumšfolka apvienība "Rāva", bet par festivāla eksplozīvo kulmināciju kļūst ukraiņu folkroka grupa "Joryj Kloc" no Ļvivas.
Kad nekāpj uz skatuves, grupas līderis Antons ar ieročiem rokās cīnās par Ukrainu:
"Mēs izmantojam ļoti senas dziesmas, aktualizējot tās mūsdienu versijās. Grupa "Joryj Kloc" pastāv, lai mēs popularizētu mūsu senču mūziku, tas mums ir svarīgi."
Viņš stāsta, ka enerģiju grupa smeļas no senčiem un no savas zemes: "No tā, ka esam ukraiņi un tādi jūtamies, sajūtot mūsu zemes spēku."
"Katrai tautai vissvarīgākais ir brīvība. Reizēm par to ir jācīnās kaujas laukā. Esam jums pateicīgi, ka jūs mums palīdzat un atbalstāt ukraiņus. Paldies Latvijai," teic Antons.
Pēc eksplozīvajiem ukraiņiem un "Jauno Jāņu orķestra" festivāla apmeklētājus nesteidzīgā noskaņā atgriež ugunsskulptūras iedegšanas rituāls. Jau sesto gadu to veidoja spāņu mākslinieks Džordi NN.
Piecus metru augstās un vairāk nekā astoņus metrus platās skulptūras uzbūve vien ilgusi aptuveni mēnesi.
