Turnejas noslēguma koncertā 1. novembrī Esenes Filharmonijā jaunās mūzikas festivāla "Now" ietvaros Ģērģa Ligeti mūzikas programmā koris dziedāja gan sešpadsmitbalsīgo moteti "Lux aeterna", gan kopā ar Duisburgas filharmonijas orķestri un solistiem Emīliju Hindrihsu un Virpi Raisenenu piedalījās arī grandiozā Rekviēma atskaņojumā, kuru vadīja Latvijas klausītājiem labi pazīstamais franču maestro diriģents Silvēns Kambrelēns.
Noslēguma koncertu klātienē klausījās Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja Inta Pīrāga, kura neslēpj: par kora lielisko interpretāciju un skaņas kultūru pēckoncerta sarunā jūsmojusi Esenes Filharmonijas mākslinieciskās programmas vadītāja Petra Hinterholcere, gandarīts par augsto sagatavotības līmeni, labo kontaktu, kas balstīts uz savstarpējo uzticēšanos, bijis diriģents Silvēns Kambrelēns, bet lepns, ka izdevies sadarboties ar vienu no pasaules labākajiem koriem, ir Duisburgas filharmonijas orķestra intendants Nils Ščepanskis, kurš slavējis arī kora piedalīšanos Mendelszona programmā koncertos 25. un 26. oktobrī, tāpat kora solokoncertu "Baltijas skaņas" Duisburgas Salvatores baznīcā.
To, cik nozīmīgs šāds brauciens ir pašiem kora dziedātājiem, sarunā atklāj gan kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, gan divi ilggadēji VAK "Latvija" dziedātāji – Marika Austruma un Ralfs Šmīdbergs.
Inta Zēgnere: Tikko esi atgriezusies no Duisburgas pilsētiņas Vācijā, kur biji kopā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija" viņu koncerttūrē – tiesa, ne visā, bet tomēr konkrētu ieskatu par to, kā notiek šis koncerts un kā arī uzņem mūsu Valsts akadēmisko kori "Latvija", tu noteikti esi ieguvusi.
Inta Pīrāga: Ja runājam par Valsts Akadēmisko kori "Latvija" un mani, tad varu teikt, ka ielēcu vilcienā īsi pirms paša galapunkta.
Komplimentus par visu kora koncerttūri saņēmu tik un tā, un no sarunām gan ar māksliniekiem, gan organizētājiem sapratu, ka koris gozējas slavas un labvēlības gaisotnē.
Šis brauciens korim bija ietilpīgs: tas sākās ar diviem koncertiem, kuros izskanēja viena un tā pati programma – 25. un 26. oktobrī kopā ar Duisburgas Filharmonijas orķestri koris piedalījās Fēliksa Mendelszona mūzikas programmā, iesaistoties gan Otrās simfonijas atskaņojumā – tā komponēta orķestrim ar kori un pazīstama ar nosaukumu "Slavas dziesma", gan atskaņojot Mendelszona Psalmu. Vēl korim "Latvija" bija noorganizēts arī a cappella solo koncerts, bet tūres noslēguma koncerts izskanēja 1. novembrī Esenes Filharmonijā, kurā, pateicoties valsts korim, arī man bija iespēja būt klāt.
Šis koncerts notika jaunās mūzikas festivāla "Now" ietvaros – tas festivāls sācies jau oktobra nogalē un turpināsies vēl dažas turpmākās novembra dienas. Koncertā izskanēja Ģērģa Ligeti mūzika, kas tika jauki komentēta: klausītāji tika ievadīti Ligeti mūzikas gaisotnē, tika stāstīts par viņa savdabīgo mūzikas valodu. Turklāt šajā koncertā bija iespēja dzirdēt arī vienu jaundarbu – Klāras Janotas skaņdarbu, un uz skatuves tika aicināta arī pati komponiste.
Duisburgas filharmoniskā orķestra intendants: Koris "Latvija" ir viens no labākajiem pasaulē
Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" koncerttūre uz Vāciju šoreiz notika pēc Duisburgas filharmoniskā orķestra ielūguma. Dažas minūtes pēc Ligeti Rekviēma uz sarunu aicināts orķestra intendants Nils Ščepanskis (Nils Szczepanski), kurš neslēpj sajūsmu par Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" māksliniecisko līmeni.
Inta Pīrāga: Nāku no zemes, kur kordziedāšana pieder pie mūsu identitātes. Vai tas ir viens no iemesliem šai sadarbībai?
Nils Ščepanskis: Jā, pilnīgi noteikti! Mēs regulāri sadarbojamies ar Esenes Filharmonijas rīkoto festivālu "Now", un brīdī, kad zāles direktore Babete Nīrenca vaicāja, vai mēs zinām kādu īpaši labu kori, ar kuru kopā varētu atskaņot Ligeti Rekviēmu, man uzreiz radās doma par kori "Latvija". Jau sen gribēju to uzaicināt, un tagad ir prieks, ka tas izdevās. Visam pamatā bija Ligeti Rekviēms. Tad es nodomāju – ja jau koris ir šeit, tad taču mēs varam vēl kopīgi kaut ko paveikt, un rezultātā notika divi filharmoniskie koncerti ar Mendelszona "Lobgesang" un kantāti. Noorganizējām korim arī a cappella koncertu, kurā, spēlējoties ar telpu un skaņu, koris neticami skaisti atdzīvināja Salvatores baznīcu. Tas bija brīnišķīgs koncerts!
Nerodas sajūta, ka kordziedāšanu varētu dēvēt par latviešu otro dabu – rodas sajūta, ka tā ir jūsu pirmā daba. Domāju, ka koris "Latvija" ir viens no labākajiem pasaulē.
Arī Duisburgas filharmoniķiem taču ir pašiem savs koris, un tomēr aicinājāt viesus no Latvijas.
Jā, mums ir Filharmonijas koris, bet tas ir amatierkoris – liels amatierkoris. Faktiski mūsu orķestra eksistence bija atkarīga no koru kustības 19. gadsimtā. Duisburgas korim bija nepieciešams orķestris, un tādā veidā tas arī tika izveidots. Orķestrim tagad ir profesionāls statuss, bet ar Duisburgas Filharmonijas kori mēs sadarbojamies labprāt. Vismaz reizi gadā tiekamies koncertā, piemēram, mūsu ceturtajā Filharmonijas koncertā atskaņosim Pulenka "Gloria". Taču strādājam arī ar citiem koriem. Mūsu pirmajā filharmonijas koncertā bija atbraucis koris no Viļņas, no Lietuvas, un tagad – koris "Latvija". Ir liels prieks, ka varam piedzīvot Baltijas kora mākslu visā tās plašumā un dziļumā. Jūsu Valsts Akadēmiskais koris bija tik labi sagatavojies un nedēļas laikā iestudējis trīs dažādas programmas – tas nav viegli, tas jums jāsaprot... Gan Mendeszons bija lielisks veselos divos koncertos, gan pēc tam arī a cappella programma un pēc tam Ligeti ar Rekviēmu un "Lux aeterna".
Tas ir vienkārši neticami, ko šis koris var spēt ar apmēram sešdesmit dziedātājiem – citi kori pat ar simt dalībniekiem to nevar! Vienkārši lieliski!
Cik iederīga, jūsuprāt, ir Ligeti mūzika šodienas pasaulē, mūsdienās?
Tā izklausās neticami svaiga un jauneklīga. Biju pārsteigts, cik iespaidīgi tā var skanēt arī šodien! Kaut arī komponēta pirms gadiem sešdesmit septiņdesmit, tajā ir tāds spēks un tāda aktualitāte, it kā rakstīta tā būtu vakar. Tā ir meistarīga mūzika, piesātināta un eksperimentāla, kāda jau piestāv 20. gadsimtam. Ligeti vienmēr tiks spēlēts.
Esenes Filharmonijas mākslinieciskās programmas vadītāja: Visam savs laiks
Koncertu iesāka VAK "Latvija" dziedātā Ligeti sešpadsmitbalsīgā motete "Lux Aeterna". Tai sekoja itāļu komponistes Klāras Janotas jaundarbs "Strange bird – no longer navigating by a star" ("Dīvains putns – nevadās pēc zvaigznes") orķestrim un elektronikai: pati autore atradās pie skaņu pults. Bet pēc starpbrīža skanēja iespaidīgais Ligeti ērģeļdarbs "Volumina", ko atskaņoja Dominiks Zusteks, un visbeidzot – Rekviēms. Par koncerta koncepciju un rezultātu plašāk stāsta Esenes Filharmonijas mākslinieciskās programmas vadītāja Petra Hinterholcere-Leinhofere (Petra Hinterholzer-Leinhofer).
Petra Hinterholcere: Protams, šajā koncertā koris, kora skaņa un izteiksme ir ļoti svarīga sastāvdaļa, kas palīdz Ligeti mūzikai atbalsoties. Te es gribu arī pateikt vienu ļoti personīgu piebildi, ka es pati nāku no Austrijas un esmu bijusi dziedātāja profesionālajā korī, tāpēc jo īpaši biju pārsteigta par jūsu kora lielisko interpretāciju un muzicēšanas veidu. Esmu sajūsmā un ļoti pateicīga, ka jūs esat pie mums šajā koncertzālē un dalāties ar savu kora skaņu, interpretāciju un skaņas kultūru.
Ligeti mūziku mēs nevaram saukt par vienkāršu mūziku – lai to klausītos, publikai jābūt attiecīgi sagatavotai. Cik nepieciešama tā ir mūsdienās?
Te man uzreiz prātā nāk citāts no Bībeles: "Visam savs laiks". Laiks smieties, laiks raudāt, laiks klausīties un laiks dziedāt. Tā ir tāda tūlītēja reakcija uz jūsu jautājumu.
Man personīgi arī šķiet, ka šai mūzikai nav laika robežas. No vienas puses, tā, protams, atspoguļo viņa priekšgājēju laiku, bet, no otras – apsteidz to.
Vai Vācijā ļaudis Ligeti zina, un vai viņa mūzika un Rekviēms te skan bieži?
Festivāla laikā – jā, bet es neteiktu, ka tā atrodas tajā pašā kanonā kā Bēthovena Devītā, Mālera Astotā vai Mocarta Rekviēms. Domāju, ka tas ir mūsu uzdevums gan no praktiskās, gan dogmatiskās puses, un tai vajadzētu atrast savu vietu muzikālajā kanonā, lai ikviens varētu to iepazīt un paņemt no tās to, kas aizkustina, kas padara ziņkārīgu, lai cilvēki nebaidītos no tā, pie kā nav pieraduši, vai no tā, ko nepazīst. Es domāju, ka īpaši šajos laikos tas būtu ļoti svarīgi.
Koncerta skaņdarbu izvēle bija lieliska! Atzīšos, ka man pašai īpašu pārsteigumu izraisīja ērģeļdarbs "Volumina".
Jā, īpaši jau šajā kontekstā, un "Lux aeterna" tāpat. Pie programmas veidošanas man bija īpašs prieks par Klāras Janotas iekļaušanu šajā koncertā, kas ir pasūtījuma darbs kopā ar Radio simfonisko orķestri Vīnē. Pirmatskaņojums bija oktobra sākumā Grācā. Ar autori pārrunājām, vai viņai būtu iespēja veidot tādu sastāvu, kas balstītos uz Ligeti teoriju, kā viņš izmantojis koka pūšamos, metālpūšamos, stīginstrumentus un tamlīdzīgi. Klāra Janota padomāja un savā jaundarbā iekļāva šos paņēmienus.
Koris visu var! Vārds VAK "Latvija" dziedātājiem
Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dziedātājiem Marikai Austrumai un Ralfam Šmīdbergam jau ir krietna pieredze gan kora koncertprogrammu, gan turneju ceļos. Pēc koncerta Esenes Filharmonijā viņi labprāt dalās iespaidos par Ligeti komplicēto mūzikas valodu un tās atskaņošanas niansēm un neslēpj gandarījumu par veiksmīgi aizvadīto koncertu.
Inta Pīrāga: Vairāk nekā nedēļu garā tūre nu ir noslēgusies. Man palaimējās būt klāt pie noslēguma akordiem ar Ligeti Rekviēmu un arī "Lux aeterna". Kā ir Ligeti gadījumā – vai te darbojas tas pats, kas attiecībā uz braukšanu ar riteni? Ja esi reiz iemācījies ar to braukt, tad nekad mūžā to neaizmirsīsi… Jo tas nu ir skaņdarbs, kuram koris "Latvija" izgājis cauri vairākās kārtās vairāku gadu garumā, un šķiet, ka tas jums ir tā labi jau iesēdies.
Marika Austruma: Jā, šis skaņdarbs, ceru, ne tikai izpildītāju, bet, pirmkārt, jau klausītāju ausīs pēc šī koncerta būs atstājis zīmogu…
Vienmēr pirms Rekviēma atskaņošanas domāju, kā publika to uztvers, jo mēs, dziedātāji un mūziķi, jau zinām, ar ko mēs rēķināmies, bet publikai, manuprāt, tas ir īpašs notikums. Publika šeit bija brīnišķīga! Ar ovācijām uzņēma visu priekšnesumu.
Atbildot uz jautājumu par to, vai šis skaņdarbs mūsu balsīs ir iesēdies – jā, vispār jau tas ir iegūlies balsī, un tad tikai nedaudz pirms tam vajag atgādināt, kā es savu "aparātu" lietoju un uz kopējo skaņdarba ilgumu sadalīt slodzi gan mentāli, gan vokāli. Man liekas, ka mums izdevās.
Ralfs Šmīdbergs: Bez piecām minūtēm apritējis jau divdesmit viens gads, kopš strādāju Valsts Akadēmiskajā korī "Latvija". Pirmo reizi ar Ligeti Rekviēmu saskārāmies 2019. gada pavasarī. Līdz tam laikam tas nebija izpildīts ne Latvijā – vismaz manā karjeras laikā nē – un arī ārpus Latvijas nebijām to dziedājuši. Toreiz pavadījām diezgan daudz laika, gatavojoties atskaņojumam, un 2019. gadā bija pat divi Rekviēma izpildījumi.
Rūras triennāles laikā trīs nedēļas burtiski dzīvojām tikai šajā estētikā, un tas deva savu rezultātu – esam ieguvēji. Jo šis darbs gan klausītājam, gan izpildītājam prasa pietiekami ilgu laiku, lai to sajustu, lai tas iegultos. Lai būtu sajūta, ka ar to riteni var atsākt braukt.
Tas pierādījās arī šoreiz, jo tiešām – tas bija tā iegūlies manā atmiņā, ka bija nepieciešams salīdzinoši īss laiks, lai varētu to atkal sajust. Atliek tikai uzspodrināt, atkārtot, un tas jau atkal sēž tevī, un mēs to varam izpildīt. Trijos, četros mēģinājumos viss ir atkal atpakaļ.
Šis ir skaņdarbs, kuru atskaņot bez diriģenta nav iespējams. Tieši viņš ir tas, kurš norāda pareizās vietas, kur spriedzi uzturēt, kur varbūt mazlietiņ atslābt. Kā ar maestro Kambrelēnu – vai bija viegli viņa vadībā dziedāt?
Marika Austruma: Jā, ļoti viegli. Taisnību sakot, daudz kas ir rakstīts partitūrā, patiešām – ļoti sīki un smalki aprakstīts gan noskaņojums, kādā dziedāt, gan raksturs, gan dinamika, gan agoģika.
Pati partitūra ir tik sarežģīta, bet, ja visu izpildi, kā tur rakstīts, un tev priekšā vēl skaidri parāda, kur ir viens, divi un tā tālāk, tāpat kopējo dramaturģisko virzību – lieliski! Turklāt diriģentam Kambrelēnam ir ļoti vokālas rokas.
Ārkārtīgi viegli visas tesitūras panākt – gan zemās basiem, gan man kā soprānam augstās vietas. Visu var! Ļoti labi.
Ralfs Šmīdbergs: Esmu pilnīgi tādās pašās domās. Mēģinājuma procesa laikā aizdomājos par to, ka tiešām – šis ir darbs, kurā diriģents ir tikai starpnieks starp nošu rakstu un mums, izpildītājiem. Jo šis noteikti nav tas opuss, kurā diriģentam kā subjektīvam interpretam būtu jāiejaucas. Te viss ir uzrakstīts. Vajag tikai to visu pa ķieģelītim atkal nogādāt līdz mums, un tas Kambrelēnam noteikti izdevās.
Šobrīd ir gandarījums, ka viss paveikts labi?
Marika Austruma: Noteikti! Man pašai vienmēr, dziedot šādus sarežģītus skaņdarbus, ir sajūta, ka tas ir labi, ko es daru. Tāpēc es to daru, ka protu to darīt... Un visi mani kolēģi to prot labi darīt. Vairāk nekā labi.
Ralfs Šmīdbergs: Varu tikai piekrist Marikai! Otrkārt, tas ir ļoti interesants process. Vienkārši ļoti interesanti ar to nodarboties.
Diriģents Silvēns Kambrelēns: Koris "Latvija" bija izcili sagatavots – tam ir ārkārtīgi augsts līmenis!
"Koris "Latvija" bija izcili sagatavots – tam ir ārkārtīgi augsts līmenis! Dziedātāji zināja skaņdarbu ļoti labi, tāpēc man strādāt bija ļoti viegli," tik atzinīgus vārdus mūsu korim velta franču diriģents Silvēns Kambrelēns (Sylvain Cambreling, 1948), kurš viesojies arī Latvijā.
Inta Pīrāga: Visupirms paldies, maestro, par brīnišķīgo koncertu! Vai diriģēt kori a cappella jums ir ierasta lieta?
Silvēns Kambrelēns: O, tas man nav nekas jauns. Man patīk kori diriģēt, un esmu daudz strādājis ar dažādiem koriem. Laiku pa laikam pat veselu a cappella programmu esmu novadījis. Es mīlu to darīt.
To šajā vakarā varēja just. Bet kas jums kā diriģentam bija noteicošais, strādājot pie Ligeti Rekviēma partitūtas, kur korim pievienojas arī orķestris un solisti?
Kad Ligeti šo darbu komponēja sešdesmitajos gados, tas bija toreiz kaut kas pilnīgi jauns. Šī mikrotonālā pasaule, šie mazie intervāli un nepārtrauktā kustēšanās bez kustībām, un tomēr vienmēr, vienmēr uz priekšu. Tas viss ir tik perfekti pierakstīts. Protams, ir vajadzīgs augstas klases koris, kāds arī šovakar bija. Un ar orķestri jāpievērš uzmanība dinamikai, kurai vajag būt jo sevišķi klusai. Bet patiesi –
Ligeti Rekviēms ir viens no divdesmitā gadsimta nozīmīgākajiem darbiem un viens no labākajiem, kas modernajā mūzikā sacerēts korim un orķestrim.
Vai nav tā, ka šīs dinamiskās gradācijas ar instrumentiem ir daudz vieglāk panākt nekā ar balsi?
Ziniet, labi spēlēt vijoli arī nav viegli, un trompeti tāpat. Es taču esmu diriģents. Vairāk nekā piecdesmit procentu no visa, ko diriģēju, ir vokālā mūzika ar orķestri. Es par šo tēmu vadu arī meistarklases, jo orķestra diriģentiem dažreiz ir par maz pieredzes darbā ar koriem, bet kora diriģentiem pārāk maza ar orķestriem. Es precīzi zinu, kā tas strādā, kas ir vajadzīgs un kādus diriģenta žestus lietot. Arī šodien koris atradās ļoti tālu, ļoti augstu un izkārtojies ļoti plaši uz podestiem. Tāpēc bija nepieciešami plaši žesti, tomēr skaidri. Orķestris atkal atradās diezgan zemu, bet arī tam jābūt precīzam un ritmiskam.
Ziniet, ja mūzika ir laba, diriģēt nav grūti.
Kā jūs varētu raksturot savu sadarbību ar kori "Latvija"?
Koris bija izcili sagatavots. Tam ir ārkārtīgi augsts līmenis. Dziedātāji zināja skaņdarbu ļoti labi. Tāpēc man strādāt bija ļoti viegli. (..) Domāju, ka mums ātri izveidojās labs kontakts – muzikāls kontakts un cilvēcisks kontakts ar uzticēšanos. Man vajag uzticēties korim, un korim jāuzticas man. Tas, manuprāt, šodien bija. Tas bija skaists koncerts.
Koncerttūri rezumē VAK "Latvija" galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais: "Šī bija brīnišķīga tūre! Pietiekoši grūta un nogurdinoša, bet tas pats galvenais, ka mums bija brīnišķīgi diriģenti un lieliski koncerti. Visi koncerti bija tiešām ļoti augstu novērtēti gan no klausītāju, gan arī recenzijās, ko lasījām jau Vācijā. Kora dziedātājiem vienmēr ir liels gandarījums tikties ar ļoti labiem diriģentiem, un šī bija tā reize. Arī Duisburgas orķestris, kaut pirmajā programmā sastāvs bija atšķirīgs, spēlē brīnišķīgi: tas man arī bija liels pārsteigums – tik labs orķestris šeit!
