"Melanholiju" viņa aizsāka pirms vairākiem gadiem un gleznu sērija guva plašus panākumus, par kuriem Sandra ir ļoti gandarīta.
"Panākumi māksliniekam palīdz doties tālāk."
Viņas gleznas ir lielformāta, un lielākajam darbam ir trīs reiz seši metri. Kāpēc tā? Kas slēpjas lielumā?
"Manuprāt, laikmetīgajā mākslā šobrīd ir tāda tendence – vai nu kaut kas ļoti liels, vai arī ļoti mazs.
Negribētu gan teikt, ka es to daru tikai šī iemesla dēļ. Man patīk fiziskais aspekts, kas skatītājam rodas, jo katrs cilvēks, ieejot kādā telpā vai vietā, salīdzina sevi ar kādu vispārcilvēcīgu lielumu. Šādā aspektā fiziskais piedzīvojums, apskatot lielas gleznas, ir daudz spēcīgāks nekā tad, ja tās būtu vidēja izmēra. Tu spēj it kā ieiet gleznā."
Lielformāta gleznu instalācijā "Melanholija” gleznas apvienotas ar objektiem un tekstu. "Šeit pievērsos melanholiskā termina mākslinieciskajai izpētei, apskatīju dažādus šī termina aspektus. Bet vislielākais uzsvars – uz sapnim līdzīgo stāvokli, kas vienlaikus it kā šķiet esam tuvs un realizējams, bet tai pašā laikā neiespējams. Nostalģija ir ilgas pēc šī sapņa, kas ir tik nepieciešams. Mans mērķis – radīt nojausmu, bet tai pašā laikā skatītāju mudināt pašam saprast, kas tas varētu būt," stāsta māksliniece, kura tekstus "Melanholijai" radījusi pati.
Nostalģija – ilgas, parasti smeldzošas, pēc mājām vai kā pagājuša un idealizēta; vēlēšanās atgriezties pagātnē.
17. gadsimtā tika uzskatīts, ka nostalģija ir ārstējama miesas slimība. Vēlāk tā kļuva par filosofu un dzejnieku problēmu – no slimības pārvēršoties par emocionālu vājumu...
"Mana kuratore terminu skaidrojumus iekļāvusi arī izstādes aprakstā, jo tie ir pietiekoši interesanti, skatītājam sniedzot ieskatu, kas ir nostalģija. Abiem terminiem - gan nostalģijai, gan melanholijai, ir mazliet līdzīga izcelsme, taču ir mazas nianses skaidrojumos.
Melanholija tolaik bija apzīmējums depresijai – šodien šo stāvokli noteikti sauktu par depresiju, nevis nostalģiju, kas 17. gadsimtā tika definēta kā miesas slimība."
Vai skatītājiem Rīgas mākslas telpā būs iespēja iegūt nostalģiju no gleznām? "Ceru, ka ne šādā 17. gadsimta izpratnē, bet domāju, ka noteikti. Man šī izstāde sadalīta trijos tematiskajos blokos. Viens no tematiskajiem blokiem ir nostalģija pēc bērnības, kas cilvēkam ir visizteiktākā. Tad ir nostalģija pēc zemes - mājām vai pat valsts, kurai viņš jūtas piederīgs. Un trešā ir nostalģija pēc spēles. Jo spēle cilvēkam jebkurā jomā un jebkurā brīdī ir ļoti nepieciešama."
Māksliniece Sandra Strēle ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē, pirms tam kā apmaiņas studente papildinot savu pieredzi un zināšanas Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Veidojusi vairākas personālizstādes, un par “Melanholiju” viņa tikusi nominēta sabiedrisko mediju balvas “Kilograms kultūras” vizuālās mākslas kategorijā. Saņēmusi SEB bankas stipendiju glezniecībā par diptihu “Melanholija”, kā arī tikusi nominēta "Young Painter Prize" finālam Viļņā. 2012. gadā ieguvusi Ināras Teterevas stipendiju mākslā.
