Skriešana kā mākslas izpausme un cirka bijusī godība – Ogrē skatāmas Ievas un Kristapa Epneru izstādes

Ikdienas skriešana kā mākslas izpausme un oda Rīgas cirka bijušajai godībai. Tā īsumā var raksturot Ievas un Kristapa Epneru dubultizstādi, kas šīs nedēļas nogalē, 28. augustā, vērs durvis Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Ieva Epnere izstādē skatītājiem atklās pirms gandrīz 20 gadiem dokumentētās Rīgas cirka aizkulises, bet Kristaps Epners demonstrēs “pierakstus” no skrējieniem Islandē, Somijā, Amerikā, Beļģijā, Dānijā un Latvijā.

Šī pēc kārtas būs trešā mākslinieku pāra kopizstāde. Ogrē – katrai izstādes daļai savs nosaukums un tēma. Tas, cik tās ir atšķirīgas vai viena otru papildinošas, skatītājam būs jāšķetina pašam.

Par savas izstādes tēmu Ieva Epnere skaidro: “Cirka tēma aizsākās ļoti sen, kad es biju tikko kā pabeigusi Mākslas akadēmiju, 2004. gads, un tad es sāku dokumentēt Rīgas cirka aizkulises. Tas viss pārauga tādās ilgākās attiecībās, kas kopsummā ilga četrus gadus, tad es nācu un gāju uz cirku un bildēju. Izrādes skatījos, bet mani interesēja tieši tā sagatavošanās, kā mākslinieks jūtas pirms tam, tas koncentrēšanās brīdis. Tajā brīdī, kad es pie tā strādāju, man likās, ka tā būs mana mūža tēma, ka es vienmēr to turpināšu, bet nu visādi notikumi pamainījās.”

Latvijā melnbalto fotogrāfiju cikls nav pilnībā izrādīts, un iepriekš tas ceļojis pa Eiropu. Līdzās fotogrāfijām lūkojamas arī vēsturiskas afišas un videodarbs “Šarlote” ar aktrisi Gunu Zariņu un mākslinieku Kirilu Ēci.

“Gāju uz Misiņa bibliotēkas retumu un rokrakstu krājumu, un mani interesēja tieši pašas, pašas vecākās afišas, vēl pirms Rīgas cirks tika uzbūvēts, pirmsākumi, kā cirks parādījās Latvijā. Ar to es gribēju pasvītrot, cik tā cirka tradīcija patiesībā ir ļoti sena,” teic Epnere.

Arī Kristapa Epnera darbi ir savā ziņā aizgājušo mirkļu piezīmes, ieraksti dienasgrāmatā. Katra no lapiņām uz ģipškartona plāksnēm simbolizē nenoslīpētu ikdienu un ir viena skrējiena nospiedums – to papildina datums, trajektorija un fotogrāfija. Process jau bijis atspoguļots dažādās izstādēs, bet šādā formā, kā Ogrē, skatāms pirmoreiz.

“Tas materializēties sākās 2012. gadā, tajā brīdī mēs dzīvojām Beļģijā. Es esmu skrējējs, tā ir nozīmīga manas dzīves daļa, un tur es aizdomājos par to, kāpēc es skrienu un kas ir tas, kas notiek tajā brīdī. Nopirku kameru un kamera kļuva par manu līdzskrējēju vai biedru. Es neskrienu, lai filmētu, negrozu galvu, lai skatītos kaut ko īpašu. Daru to, ko es daru, un kamera dara to, ko tā dara. Kad skrējiens ir beidzies, es materiālu caurskatu un izvēlos vienu kadru. Video top par fotogrāfiju,”atklāj mākslinieks.

Kristapa Epnera skriešanas mirkļu piezīmes un Ievas Epneres veltījumu aizgājušajam cirka laikmetam Ogres Vēstures un mākslas muzejā varēs skatīt līdz 3. oktobrim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt