Izstādē ļoti interesanti iepazīt Latvijā maz zināmo Sibīrijas mākslinieku rokrakstu un domāšanas veidu. Uzreiz var novērtēt, ka tajā ir ļoti daudz pāri plūstoša temperamenta un arī humora un ironijas.
To apstiprina arī viens no izstādes dalībniekiem - mākslinieks no Omskas Damirs Muratovs: „Es dzīvoju pēc principa - katru rītu pieceļoties, tev vajag saprast, cik smieklīgs tu biji vakar. Ironija un pašironija ir ļoti svarīga, jo, manuprāt, tieši no pārmērīgi nopietnības rodas visas cilvēku ciešanas."
Savos darbos Damirs Muratovs apspēlē Krievijā un pasaulē populārus simbolus un personības, tos dažādi transformējot un pārradot, tādējādi it kā skatītāju aicinot iesaistīties spēlē, kuras galvenie varoņi ar dažādām mūsu laikmeta zīmēm. „Ja, pieņemsim, atmetīsim visas politiskās reālijas, tad ieraudzīsim, ka dolāra zīme, eiro zīme, rubļa zīme un tā tālāk dala savā starpā kaut kādas teritorijas. Tas ir pats vienkāršākais piemērs, taču šādas zīmes pastāv arī kultūrā, ekonomikā un citās sfērās. Es uzskatu, ka zīme strādā daudz spēcīgāk nekā vārds, un man kā māksliniekam ir ļoti interesanti to apspēlēt,” stāsta Muratovs.
Ļoti spilgts ir mākslinieka no Krasnojarskas - Vasīlija Slonova - rokraksts, viņš pārstāvēts ar vairākām darbu sērijām. To vidū ir darbs „Krievijas 20.gadsimta vēsture uz cirvjiem”, ko veido krievu paklājs, uz kura izvietoti cirvji ar iegravētiem Krievijas vadoņu portretiem, sākot no Ļeņina līdz Putinam.
Iespaidīga ir arī sērija „Kokošņiki", ko veido metālā kaltas krievu sieviešu tautiskās galvas rotas, izdaiļotas ar Krievijai raksturīgiem zīmoliem. „Caur šīm galvasrotām es parādu visu Krievijas varenību un šausmas reizē. Katra no tām veltīta kādam Krievijas brendam. Piemēram, gāzes koncernam „Gazprom”, Kaščenko psihiatriskajai klīnikai, Kremlim, Krimai, Sibīrijai, Gulagam un tā tālāk, jo šī ir neizsmeļama tēma,” stāsta Vasīlijs Slonovs.
Bet visslavenākais ir Vasīlija Slonova Soču olimpiādei veltītais projekts, par ko mākslinieks izpelnījies arī represijas, jo Krievijas ierēdņi to uzskatījuši par vandalismu. Tajā jaušama ļoti asa satīra par Krievijas bieži vien ārēji pompozo tēlu, kam skaudrs pretstats ir patiesā dzīves realitāte. „Pati galvenā Krievijas atšķirības zīme ir tās neprognozējamība, jo mēs nezinām, kas būt rīt, mēs sēžam kā uz pulvera mucas. Tāpēc es sev uzstādīju mērķi, ka arī manam projektam jābūt neprognozējamam. Reizē arī skarbam un godīgam. Tāpēc es izmantoju patvārus, matrjoškas, čeburašku un citus Krievijai raksturīgus tēlus un tos dažādi apspēlēju olimpisko spēļu kontekstā.”
„Taču es neesmu mākslinieks, kurš vēlas nomelnot vai apmelot Krieviju, gluži pretēji, es to visu daru lielā mīlestībā pret savu dzimteni. Esmu pārliecināts, ka vissvarīgākais ir teikt patiesību, tāpēc - tieši tāda, kāda ir dzīve Krievijā, tādas ir arī manas bildes,” stāsta mākslinieks.
Izstādes kuratore Ieva Kalniņa atzīst, ka Sibīrijas mākslinieku darbi viņu visvairāk piesaista ar šo spēju ironiski lūkoties uz savas ikdienas un arī globālajām norisēm.
Līdzās Sibīrijas mākslinieku darbiem izstādē būs skatāmi arī Latvijas autoru darbi, tā dodot iespēju salīdzināt, cik atšķirīgs vai līdzīgs ir abu valstu mākslinieku skatījums uz mūsdienu norisēm.
