"Tas darbs ir domāts, ka var vienkārši parkā atvērt aplikāciju un būt darba iekšpusē. San.lv var lejuplādēt pašu aplikāciju un mājās var atvērt sarakstu un ielādēt visus tos objektus, tad nebūs jālādē. Te tieši tajā zālē ir vissliktākā vieta, kur to skatīties, jo te zem visiem tiem dzelzsbetona un dzelzs režģiem ir visšvakākā redzamība,” par savu darbu stāsta "Purvīša balvas 2019” nominants Gints Gabrāns.
Ginta Gabrāna publiskie mākslas projekti "Transrealitātes Zirgu ielā" un tā turpinājums "SAN ofisu debesskrāpji" bija redzami 2018. gada ziemā.
“Purvīša balvas 2019” kandidāti
- Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
- Ieva Epnere - par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
- Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
- Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
- Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
- Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
- Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā.
- Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".
"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas, tāpat kā balvas ieguvējs, taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā.
Šogad piešķirta arī Purvīša balva par mūža ieguldījumu, un tās pirmā saņēmēja ir māksliniece Džemma Skulme.
"Zālē ir vairāk tāds darbs, kas varbūt iepazīstina ar SAN. Un šeit ir tā atšķirība, ka te ir iepriekšējās SAN izdzēstās paaudzes, tā lielā izmiršana.
Te ir pa 2016., 2017 un 2018. gadu projekti no visas pasaules, ap simt, kur visi tika vienā dienā izdzēsti un aizsūtīti digitālā astrālā. Tagad SAN sācis jauno paaudzi un šeit ir visi projekti redzami," turpina Gabrāns.
Ginta Gabrāna radošo darbību raksturo interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbību. Viņa veidotā aplikācija un mākslas projekts vienlaicīgi ar nosaukumu SAN piedāvā papildinātās realitātes iespēju, katram ir iespēja to lejupielādēt un ieraudzīt milzu telpiskus objektus tik pierastajā pilsētvidē vai arī lauku teritorijā.
Mākslinieks nepiekrīt, ka viņa papildinātās realitātes darbus pretnostata glezniecībai vai skulptūrai, viņš uzskata, ka tie ir pilni ar glezniecību, skulptūru.
"Kas attiecas arī uz vizuālo uztveri, tas ir kaut kas jauns, bet tas ir tas, ar ko jāstrādā, jo par to tiek nemitīgi domāts – lai uztvere pieņem objektus, veidojot visādus uztverē balstītus, atpazīstamus paņēmienus, kā parasti smadzenes apstrādā vizuālus objektus,” analizē Gabrāns.
Izveidojot papildinātās realitātes darbu, nākas saskarties ar cilvēka uztveres īpatnībām.
"Cilvēks jau arī realitāti redz ar modeļa palīdzību. Nav jau tik vienkārši, ir tā stereoskopiskā redze, divas acis jātur kaut kādā attālumā, mēs tā nosakām attālumu. Pēc tam ir kaut kādas ēnas, kas palīdz saprast, kur atrodas objekti. Bet pašā pamatā mēs jau visu apkārtējo realitāti redzam ar modeļu palīdzību, kura mums ir iemācīta. Tā mēs vieglāk orientējamies, tā mēs vispār varam redzēt. Izveidojot tādu paralēlo, uztvere protestē, viņa nepieņem, viņa cīnās, ka tā nevar būt,” skaidro Gabrāns.
"Purvīša balvas 2017” ieguvējs Krišs Salmanis uzskata, ka
attēliem pārbagātajā laikmetā Gabrāns no tiem glābjas, sarīkojot pats savu attēlu pārbagātību, sensoro pārslodzi un pilnīgu neprātu.
"Man gan šķiet, ka šis ir tas pats, ko Kristapa Epnera darbā galvenais varonis dara, vai vismaz tie viņa ņenci to dara. Kad nāk stepes ugunsgrēks, viņi uzkurina paši savu mazo ugunsgrēku un iet pa nodegušo zāli, lai lielā liesma viņus nevar vairs aprīt, lai nav ko dedzināt. Gabrāns dara to pašu izslavētajā informācijas laikmetā, kad visur ir bildes, bildes,” vērtē Salmanis.
Gints Gabrāns bijis Purvīša balvas pretendents jau divreiz, pārstāvējis Latviju Venēcijas biennālē 2007. gadā. Bijis vairāku starptautisku mākslas biennāļu dalībnieks.
