Kultūras Rondo

Sākas LALIGABAS nominantu darbu lasījumi

Kultūras Rondo

Tendences arhitektūrā 2018.gadā. Svarīgi raudzīties uz ikdienas procesu

Purvīša balvas 2019 nominanti. Rasa un Raitis Šmiti

Purvīša balvas nominanti Rasa un Raitis Šmiti apvieno mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām

Rasa un Raitis Šmiti savos darbos apvieno mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām. “Purvīša balvai 2019” viņi nominēti par izstādi "Mikropasauļu svārstības”.

“Mūsu darbs "Mikropasauļu svārstības" sastāv no divām daļām. Ir dzīvā versija, kas izstādes laikā ģenerē skaņu un manipulē video attēlu. Ir arī statiskā versija, kur ir uzkrātie dati, pārvērsti jau video, pārvērsti skulptūrā un grafiskās izdrukās,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Raitis Šmits.

“Var mēģināt iztēloties, kā tas ir, ka tajos dubļos dzīvojošās baktērijas ir tās, kas faktiski manipulē šo attēlu, ko mēs redzam. Ar tādiem sprakšķiem, ar tādiem gličiem attēlā. Tas viss notiek sinhroni, tas viss ir saistīts, un visam izejas avots ir tieši šīs baktērijas, kas ir konkrēti šajos traukos,” papildina Rasa Šmite.

“Otrs, mēs aicinām apskatīties, kā tas izskatījās, kad mēs paši staigājām pa Ķemeru purvu un instalējām šīs baktēriju baterijas brīvā dabā.

“Purvīša balvas 2019” kandidāti

  • Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Ieva Epnere - par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
  • Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
  • Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM)  izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
  • Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
  • Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā.
  • Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".

"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas, tāpat kā balvas ieguvējs, taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā. 

Šogad piešķirta arī Purvīša balva par mūža ieguldījumu, un tās pirmā saņēmēja ir māksliniece Džemma Skulme

Mēs likām arī dažādus vides sensorus. Tur šie dati visi arī vizualizēti virtuālā realitātē. Tur var redzēt datus, kā tas izskatās, kad elektrības bija vairāk vai mazāk, kādi laikapstākļi, gaisa temperatūra, ūdens temperatūra. Tā kā mums visi šie dati kopumā rada tādu purva ekosistēmu, tādu tekstūru.”

Rasa un Raitis Šmiti nominēti Purvīša balvai par personālizstādi "Mikropasauļu svārstības”, kas vispirms bija eksponēta 2017. gada rudenī RIXC mākslas galerijā. Šis projekts ir viena no svarīgākajām radošo eksperimentu pieturām divdesmit gadu garajā autoru mākslas ceļā, norāda mākslas eksperti.

Izstāde "Mikropasauļu svārstības” pērn tikusi izstādīta arī Elektroniskās mākslas centrā Bāzelē un Lietuvas nacionālajā ekspozīcijā ''Purva paviljons'' Venēcijas arhitektūras biennālē.

Rasa Šmite skaidro, kā šī darba koncepcija attīstījusies soli pa solim, arī sekojot līdzi daudzām jaunām, modernajām ekoloģijas teorijām, zinātnes sasniegumiem, jo šī tehnoloģija – baktēriju baterijas – ir ļoti inovatīva.

“Mums sākumā interesēja visa šī neredzamā aktivitāte, uz ko vērsām uzmanību, lai

vizualizējot parādītu, ka dabā notiek daudzi procesi, par kuriem mēs pat neiedomājamies, kaut gan tie visu laiku ir līdzās. Kaut vai tas, ka šīs baktērijas ražo elektrību, jo patiesībā šie procesi ir svarīgi,

jo mūsdienu modernā sabiedrība nevar pastāvēt bez elektrības," skaidro Rasa Šmite.

Mākslinieki vēlējušies parādīt plašās, tukšās, modernās infrastruktūras neskartās vietas, kurās arī notiek dažādi savienojumi, kaut kādi procesi, elektrības vai ūdens līmeņa svārstības, Ķemeru purva dziednieciskās īpašības.

“Mūsu nākamā koncepcija sāka attīstīties tajā virzienā, kad mēs vizionizējam šīs attiecības starp tehnoloģiju un ekoloģiju jau arī tādā makrolīmenī, kā tas vispār varētu uz zemeslodes izskatīties kopā. Tādēļ ir šis dronu pārlidojums pār Ķemeru purvu,” turpina Rasa Šmite.

Raitis Šmits bilst, ka purvi savā ziņā ir maz izpētītas teritorijas, “mēs tās saucam par tādām kā oāzēm, kas ir brīvas no industriālās lauksaimniecības, no rūpniecības, no apdzīvotības. Tur visi dabas procesi notiek paši par sevi”.

“Ja mēs ņemam baktērijas, tās ir zemes pirmiedzīvotājs, ja tā var teikt, kas atrodas visur, pat mākoņos. Tādēļ mums, strādājot ar šīm neredzamajām lietām, bija jāizvēlas tādi vai citādi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, lai mēs varam to parādīt vai padarīt sadzirdamu.

Pretējā gadījumā neviens jau nav redzējis baktērijas ar savām acīm. Mums ir kaut kāds priekšstats par viņām, pateicoties zinātniskiem pētījumiem. Man liekas, ka tā tēlainā puse ir interesanta tajā ziņā, ka tur notiek dzīvības procesi, kas notiek arī mūsu ķermeņos un Visumā kopumā, par kuriem mēs ar apziņu ļoti maz ko nojaušam,” analizē Raitis Šmits.

Mākslinieki vērtē, ka viņu piedāvājums var būt saistošs gan tiem, kas interesējas par mākslu, tā gūstot padziļinātāku iespaidu, gan tiem, kam māksla ir svešāka, jo viņi savos darbos daudz strādā ar zinātni, ar tehnoloģijām, ar ekoloģiju, ar dabu.

Rasa un Raitis Šmits. Izstāde Mikropasauļu svārstības

“Mūsu darbs jau arī savā ziņā ir tēlaini poētisks, mēs šo tēmu skatāmies caur šīm kvalitātēm un pārdzīvojumiem. Tas droši vien ir viens no tiem kopīgajiem aspektiem, kas latviešu mākslā jau ir sajūtams,” savu darbu citu balvas nominantu kontekstā vērtē Raitis Šmits.

“Tur ir tāds kā baltais troksnis un tie elektrības impulsi, bet kaut kā tas izklausās ļoti dabiski, un es varētu, ja būtu tāda radiostacija, ieslēgt, lai skan. Kā ugunskurs, kā liesmas, ir tāda dūkoņa,” vērtē “Purvīša balvas 2017” ieguvēja Anna Salmane. “Man liekas, ka šajā izstādē, nevis darbā,

es saskatīju lielu daļu poētisma, kā tās baktērijas ietekmē šo video. Man liekas, ka viņas grib tikt atpakaļ purvā. Tur ir tās viņu mājas, un viņas, nabadzītes, noliktas šeit taisīt elektrību mums par prieku,”

“Šajā izstādē viņi ir nonākuši arī varbūt tuvāk mazliet neiesvētītam skatītājam, kur tā tehnoloģiskā puse diezgan jauki savienojas ar tīri estētisko un klausāmo, un skatāmo daļu,” analizē “Purvīša balvas 2017” ieguvējs Krišs Salmanis. “Ja sākotnēji viņus īpaši interesēja jaunās tehnoloģijas, virtuālie tīkli, kurus nelietojot ir grūti saprast vispār, par ko ir runa. Tad šeit, – nu purvā mēs lielākoties esam bijuši –, un, ja kāds mākslinieks pasaka, ka tur tās baktērijas dzīvo, viņām ir sava spriedze un viņas spēj ietekmēt mazlietiņ to video, ko esam nofilmējuši, un radīt skaņu, tas pilda vienu no tām funkcijām, ja nu mākslai būtu kāda funkcija,

tad tā varētu būt mākslas funkcija – paplašināt redzesloku un atvērt acis uz dažkārt sīkumiem vai vairot izbrīnu par pasauli.”

Krišs Salmanis norāda, ka Rasa un Raitis Šmiti darbojas ar Latvijas ainavu, kas ir ļoti latviska tēma, tikai viņi spēj to izdarīt mūsdienīgā un aizraujošā veidā.

Rasa un Raitis Šmiti ir mākslinieki novatori, kas apvieno mākslu ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām, jau kopš 1996. gada viņi nenogurstoši un ļoti aizrautīgi darbojas jauno mediju mākslā. Ir Elektroniskās mākslas centra dibinātāji, vēlāk uz tā bāzes izveido jauno mediju kultūras centru RIXC. Viņi arī ikgadējā festivāla "Māksla + komunikācija” rīkotāji. Daudzu projektu, mākslas darbu, tai skaitā instalāciju autori.

Abi ieguvuši doktora grādu, Rasa Šmite ir profesore Jauno mediju mākslas programmā Liepājas universitātē, Raitis Šmits asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Purvīša balvai izvirzīti pirmo reizi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti