Noredzēts sapnī. Purvīša balvas nominanta Kristapa Epnera dokumentālais inscenējums «Aizmirst mani nevar»

Kristapa Epnera darbs "Aizmirst mani nevar" tika pirmizrādīts pērn Kristapa Morberga rezidencē Rīga starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālē "RIBOCA". Tas ir darbs, kurā apvienoti dokumentāli un inscenēti filmējumi, kā arī privāta sarakste un fotogrāfijas. Vispirms šo darbu mākslinieks redzējis sapnī.

"Tas bija arī mums kā tāds, neteiksim, strīdus ābols, bet tas bija pārmetums man no Miervalža puses tad, kad es viņu tincināju, pratināju atjaunot un precizēt, kad tas ir noticis, kādā kontekstā tas noticis. Viņš teica: "Kristap, tas taču nav svarīgi”,” stāsta Kristaps Epners par savu darbu.

Darbs ir veltīts Miervaldim Kalniņam, vienam no savas paaudzes spēcīgākajiem dzejniekiem, kurš 1971. gadā piepeši izstājās no Jauno literātu apvienības un ar ģitāru plecā devās uz Sibīriju. Tur Kalniņš strādāja celtniecībā, vienlaikus uzturot kontaktus ar draugiem Latvijā, par ko izstādē liecina viņa vēstules Kristapa tēvam, kinorežisoram Ansim Epneram.

Tās Kristaps apkopojis krājumā, kurš ir ekspozīcijas sastāvdaļa. Uz viena no ekrāniem skatāmi kinoamatieru Vernera Zālītes un paša Miervalža Kalniņa uzņēmumi – Sajānu kalnu piekājes ikdiena Sibīrijā. Bet uz otra – dzejnieks pirmatnējā ūdeņu ieskāvumā. To uzņēmuši operatori Valdis Celmiņš un Jānis Šēnbergs mūslaikos.

"Arī runājot par tekstu, nav pareizi gramatiski uzrakstīts, pareizi salikti komati vajadzīgās vietās, galvenais, lai ir "draivs", lai ir tā elpa, ja tas elpas pūtiens un doma ir svarīga, nevis tas arhivārais konteksts un precizitāte,” stāstu turpina Epners.

“Purvīša balvas 2019” kandidāti

  • Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Ieva Epnere - par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
  • Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
  • Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM)  izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
  • Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
  • Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā.
  • Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".

"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas, tāpat kā balvas ieguvējs, taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā. 

Šogad piešķirta arī Purvīša balva par mūža ieguldījumu, un tās pirmā saņēmēja ir māksliniece Džemma Skulme

Mākslinieks bilst, ka sapnis par kādu darbu nerodas tukšā vietā, bet jau no kāda "uzsūkta materiāla”. Kad Miervaldis Kalniņš piekritis stāstam par sevi un Sibīriju, abi sākuši sazināties, lai taptu darbs.

"Man, protams, tā materiāla bija daudz vairāk, un žēl jau ir neiekļaut un atmest kaut ko, bet saproti, ka tas ir par daudz, vai arī stāsts nolasās labi ar to, kas ir.

Tā ir kaut kāda atteikšanās, tāpat kā Miervaldis iegāja Sajānu ainavā Sibīrijas tuksnesī, atsakoties no daudz kā. Tāpat arī manā skatījumā darbs ir labs un spēcīgāks, ja tu spēj atmest liekvārdību,” uzskata Epners.

Runājot par citu mākslinieku veikumu, Epners atzīst, ka ir ļoti piesardzīgs attiecībā uz cita cilvēka komentāru darba radīšanas procesā, jo "tā ir bīstama lieta, kad tu prasi viedokli -- vai zaļš ir gana zaļš, vai kompozīcija ir pareiza, vai kaut kas būtu maināms”.

"Mēs pat ģimenes ietvaros maz apspriežam. Sieva [māksliniece Ieva Epnere] man šad tad prasa komentēt savus darbus, un es visbiežāk kaut ko norūcu atpakaļ, jo es esmu īstenībā tāds liberāls arī pret kolēģiem,” bilst Epners. "Jā, tu vari caur savu skatījumu, savu pieredzi, savu prizmu vērtēt, tev patīk, nepatīk, uzrunā, neuzrunā, vari būt kritisks vai ļoti atzinīgs pret kaut ko, bet tā ir tava reakcija, tad lielā mērā tu viņu varētu paturēt pie sevis. Bet kad autors rada, man šķiet, ir svarīgi, lai viņš dara to, īpaši neietekmējoties.

Tā ietekmēšanās jau arī, no otras puses, ir tāda relatīva. Pareizāk sakot, vari iedomāties, ka tu neietekmējies, bet īstenībā ietekmējies. Un varbūt arī uzreiz nevar pateikt, tik pēc kaut kāda laika.”

Kristaps Epners ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas apakšnozarē. Bijis rezidējošais mākslinieks Kakslautanenas Arktiskās mākslas nedēļā Somijā un "Cite internationale des arts” Parīzē. Mākslinieka darbi ir Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Igaunijas Valsts muzeja kolekcijās. Arī Kristapa sieva, māksliniece Ieva Epnere ir nominēta šī gada Purvīša balvai par savu personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra", kas bija skatāma Kim? Laikmetīgās mākslas centrā.

"Man man patīk, ka Kristapam skatiens ir ļoti garš, pacietīgs, iejūtīgus, mīlošs. Man šķiet, ka Kristapam ir labs skatiens,” īsi Epnera veikto raksturo "Purvīša balvas 2017" ieguvējs Krišs Salmanis.

Purvīša balvas nominantu darbu izstāde aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Balvas ieguvēju noteiks starptautiska žūrija, un laureāts būs zināms 12. aprīlī.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti