Kultūras Rondo

Svena Birkerta "Esejas" pārlasām kopā ar tulkotāju Vili Kasimu

Kultūras Rondo

Klasicisma un historisma periodi Latvijas mākslas vēstures 3. sējuma divās grāmatās

Purvīša balvas 2019 kandidāti. Ēriks Apaļais

«Purvīša balvas 2019» kandidāti. Ērika Apaļā gleznu sērija «Zemes dienasgrāmatas»

“Skatītājs ienāk un redz lielformāta gleznas, un tās ir iekārtas trosītēs griestos, tās burtiski levitē,” ar saviem darbiem iepazīstina mākslinieks Ēriks Apaļais, viens no “Purvīša balvas 2019” nominantiem. Ēriks Apaļais balvai izvirzīts par gleznu sēriju "Zemes dienasgrāmatas”, kas rādīta Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās  mākslas biennāles ietvaros.

Latvijas Radio raidījums “Kultūras Rondo” ciklā  "Purvīša balva 2019” iepazīstinās ar astoņiem balvai izvirzītajiem māksliniekiem un viņu darbiem. Balvas ieguvēju noteiks starptautiska žūrija, un laureāts būs zināms 12. aprīlī.

"Doma bija, ka caur to, ka tās nav klasiski pie sienas pieliktas, bet iekārtas, akcentēt, ka audekli uztverami kā objekti. Pašā sākumā, kad gleznoju, kad klāju melnos fonus, es uztvēru tos laukumus kā tāfeles estētiku. Kā skolā pie tāfeles. Tāfeles objekti telpā,” turpina Apaļais.

“Man primāri interesē nevis kaut pastāstīt vai attēlot, bet parādīt, ka pats attēlojums ir kaut kādā veidā subjektīvs, ka materiāls ir pati attēlojamība.”

Ērika Apaļā gleznu sērija "Zemes dienasgrāmatas” bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros. Interese par lingvistiku ir galvenais strukturālais princips šajā darbu sērijā.

“Es interesējos par autobiogrāfijām, lasīju tās, saskāros ar dienasgrāmatas jēdzienu. Pats rakstīju dienasgrāmatu. Tas saistīts ar kaut kādiem atmiņas procesiem. Tad tas literatūrā, tekstā jāizpauž. Tas ir kā gleznieciskas artikulācijas. Man nekad nav bijis tā, ka mani interesētu uzgleznot gleznu, mani interesējis vienmēr kaut kādi priekšstati. Vienmēr esmu domājis, ko nozīmē uztvert,” ar darba ideju iepazīstina Apaļais.

“Purvīša balvas 2019” kandidāti

  • Ēriks Apaļais - par gleznu sēriju "Diaries from Earth" (2014 - 2018), kura bija skatāma Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Ieva Epnere - par personālizstādi "Dzīvo atmiņu jūra" "kim?" laikmetīgās mākslas centrā.
  • Kristaps Epners - par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros.
  • Gints Gabrāns - par papildinātās realitātes projekta SAN 2017. un 2018. gadā.
  • Romāns Korovins - par personālizstādi "Meistara Vu un meistara Lī satori" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (LNMM)  izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
  • Paulis Liepa - par izstādi "Daiļo mākslu kabinets" Mūkusalas Mākslas salonā.
  • Rasa un Raitis Šmiti - par izstādi "Mikropasauļu svārstības" RIXC mākslas galerijā.
  • Tekstu grupa "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) - par izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā mākslas galerijā "Noass".

"Purvīša balvas 2019" laureāts tiks nosaukts 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā "Zuzeum". Laikā no izstādes atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai skatītājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas, tāpat kā balvas ieguvējs, taps zināms "Purvīša balvas 2019" ceremonijā. 

Šogad piešķirta arī Purvīša balva par mūža ieguldījumu, un tās pirmā saņēmēja ir māksliniece Džemma Skulme

Gleznu sērijā "Zemes dienasgrāmatas”, radot elementus, kas izsvaidīti pa melno fonu, mākslinieks mēģina objektivizēt un saprast, kas ir, ja atmiņā ir kāds tēls vai vārds.

“Var mēģināt saprast vārda uzbūvi, morfoloģiju. Var domāt, kā nozīmes tiek vārdā ieprojicētas, kā tās līdz ar laiku var transformēties. Vārda nozīmes nav statiskas,” uzskata Apaļais. “(..) Es neilustrēju, mēģinu atsegt kaut kādas uztveres, psihes kartēšana notiek tajā attēlā.”

Kāda ir skatītāju attieksme? Apaļais norāda, ka bijušas dažādas sarunas.

“Es runāju ar omi, kurai ar mākslu nav nekāda sakara. Viņa pasaka: tas ir tā un tā, un tā. Domāju, cik svaigs skatījums. Es jau iedziļinoties bieži pazaudēju primāras lietas, ko ir atsvaidzinoši atcerēties. Vai ar draugiem, kas ar mākslu saistīti un noteiktā tradīcijā orientējas, saruna ir vairāk specifiskākā gultnē,” bilst Apaļais.

Vērtējot Purvīša balvas nominantu izstādi kopumā, Apaļais norāda, ka šogad pirmo reizi tā šķiet atšķirīga.

“Es redzu darbus, kurus varētu redzēt Vācijā. Saka, ka latviešu mākslu vieno ornamentālisms, bet šajā izstādē es to nejūtu, šī izstāde varētu būt jebkurā citā valstī,” uzskata Apaļais. “Pirmkārt laikmetīgie mākslinieki ir apbružājušies pa ārzemēm, tās zināšanas ir no citas kultūras un vides. Pieļauju, ka mākslinieki, kas uzauguši padomju laikā, ka viņi varbūt ir nedaudz atšķirīgāki. Mēs īsti neesam to piedzīvojuši, tikai pastarpināti ietekmēti.”

Ekspertu lomā divi no "Purvīša balvas 2017” trim laureātiem – mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis.

“Viņa darbi noteikti ir mana šīs izstādes topa augšgalā. Tā noteikti ir glezniecība, tā tēma, kas tiek risināta, manuprāt, kaut kādā mērā pārkāpj glezniecības robežas.

Ja mēģina saprast kaut kādā līmenī, tā ir ieiešana “pirmatnējā zupā”, no kā radās visa radība, kur kaut kas peld. Ir tumšums, kurā kaut kas peld, no kura kaut kas iznirst, kas ir nesaistīts savā starpā, nav vērtību hierarhija. Tas vienkārši ir. Līdz ar to, ka tās domas rodas tik vispārējas, liekas, ka tas iziet ārpus. Tās nav vienkārši gleznas, tā ir manifestācija,” uzskata Anna Salmane.

Ēriks Apaļais, gleznu sēriju "Diaries from Earth"

Krišs Salmanis atzīst, ka viņam vienkārši patīk Apaļā darbi un tie savā ziņā sasaucas ar pašu darbu “Dziesma”, kas ieguva balvu 2017. gadā.

“Viņš gadiem glezno vienu un to pašu – sniegavīrus, zariņus un burtiņus vai grāmatas. Tagad tas sāk izskatīties pēc kosmosa, kādreiz tie bija sniegavīraini sniegavīri.

Šis būtu tās pašas līnijas turpinājums, jo "Dziesma" arī bija tik daudz reižu atkārtots viens vārds. Apaļais kaut kā dara to pašu, visu laiku atkārto vienus un tos pašus vārdus un nonāk jau pie kaut kā cita un dziļaka vai padara pilnīgi seklus bez jebkāda dziļuma. Kaut kas interesants viņam tur gadiem ilgi notiek,” atzīst Krišs Salmanis.

Ēriks Apaļais ir viens no pazīstamākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, studējis angļu filoloģiju un vizuālo mākslu, 2011. gadā absolvējis Hamburgas Mākslas universitāti, pašlaik ir vieslektors Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2008. gada sarīkojis vairākas personālizstādes – Vera Munro galerijā Hamburgā, "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā un galerijā "Alma” Rīgā. Piedalījies grupu izstādēs Berlīnē, Milānā, Viļņā un citviet. Ērika Apaļā glezniecības centrā ir valoda kā kultūras radīts materiāls, viņa darbi ir cieši saistīti ar literatūru un lingvistiku. Atsakoties no jebkā lieka, viņš ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem darbojas līdzīgi kā ar valodu, artikulējot dažādas skaņas un intonācijas kā gleznu galvenos motīvus. 

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti