Labrīt

LR korespondente Ina Strazdiņa par Merkeles aiziešanu

Labrīt

Ekvadora varētu atsaukt politisko patvērumu "Wikileaks" dibinātājam Džuljenam Asanžam

Sejas izteiksme. Viļa Rīdzenieka "Mātes" portrets

Portrets Latvijā. Viļa Rīdzenieka veidotie fotoportreti

Šīs nedēļas beigās durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā.Trīs izstāžu zālēs būs skatāms vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Turpinot iepazīstināt ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm, trešais stāsts vēsta par fotogrāfu Vili Rīdzenieku, kuru vislabāk zinām ar vienīgo Latvijas valsts proklamēšanas fotogrāfiju Nacionālajā teātrī 1918.gada 18.novembrī, bet izstādē iepazīsim arī kā izcilu portretistu.

Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme

No 3.novembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme”, kurā varēs aplūkot spilgtāko portretu izlasi simt gadu griezumā. Latvijas Radio raidījumos “Labrīt” un “Kultūras Rondo” atspoguļota desmit portretu izlase – Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Viļa Rīdzenieka, Jāņa Pauļuka, Valeriana Formozova, Gunāra Bindes, Bruno Strautiņa, Ausekļa Baušķenieka un Imanta Lancmaņa darbi. Tāpat atsevišķi tiks analizēts arī portrets karikatūrā. 

“Vilis Rīdzenieks bija izcils portretists, un viņa kā portretista darbība pārsvarā ir saistīta ar leģendāro fotosalonu “Klio”. Protams, viņš ne tikai fotografēja pazīstamus kultūras cilvēkus salona vidē, bet viņa kontā ir arī vairāki par mākslinieciskiem uzskatāmi portreti, kuru latiņa ir augstāka par ierindas salona portretu,” stāsta fotogrāfijas pētniece Katrīna Teivāne-Korpa, kura pašlaik raksta grāmatu par Vili Rīdzenieku.

Izstādē “Portrets Latvijā” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā apskatāmi vairāki šādi portreti. To vidū – arī 1920.gadā tapušais “Mātes” portrets, kurā redzama komponista Emīla Dārziņa māte sērās.

“Tas ir pēckara laiks, laiks pēc brīvības cīņām, un šī fotogrāfija simboliski rezonē ar šo periodu. Šis portrets ir kļuvis par mātes sēru arhetipisku attēlojumu Latvijas fotomākslā,” stāsta pētniece.

Šī Rīdzenieka fotogrāfija, kas plaši izstādīta un daudzkārt reproducēta vietējā presē, 1928.gadā iegūst “Grand Prix” arī izstādē Vimbldonā, Anglijā, un kļūst par vienu no starptautiski zināmākajiem fotogrāfa darbiem.

“Rīdzenieku mēs vairāk pazīstam kā 1918.gada 18.novembra Latvijas valsts proklamēšanas notikuma fotogrāfijas autoru. Viņš bija savā laikā atzīts dokumentālists, izcils un ļoti ieredzēts salona fotogrāfs un arī

Katrīna Teivāne-Korpa
foto mākslinieks. Un kā foto mākslinieks viņš saistās ar tādu virzienu fotogrāfijā kā piktoriālisms jeb gleznainā fotogrāfija, kas popularitātes zenītā bija gadsimtu mijā līdz Pirmajam pasaules karam, bet arī vēlāk. Un Rīdzenieks bija viens no tās pārstāvjiem. Arī šis darbs ir izpildīts šajā stilistikā – ar nedaudz izsmērēto fotogrāfijas fonu, kas nedaudz atgādina otas triepienu, un retušas pēdas, kas piešķir tēlam lielāku vispārinājumu un nedaudz notušē dokumentālo konkrētību,” stāsta Teivāne-Korpa.

Līdzīga maniere piemīt arī izstādē redzamajai Rīdzenieka fotogrāfijai, kurā redzama tolaik ļoti populārā igauņu dejotāja Ella Ilbaka. “Šeit ir redzams ļoti klasisks piktoriālisma piemērs – mīkstais fokuss, arī šī izteiksmīgā poza, kas parāda emociju intensitāti un grāciju, kas dejotājai neapšaubāmi piemita,” norāda Teivāne-Korpa.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti