ORLAN savu darbību uzsāka septiņdesmito gadu sākumā un tikpat aktīvi turpina arī šodien. Viņas firmas zīme - par mākslas instrumentu viņa izmanto savu ķermeni. Viņas mākslu nav iespējams ierindot kādā žanrā, jo viņa veikli balansē starp klasiskajām tradīcijām un novatoriskiem izaicinājumiem, starp intelektuālās mākslas augstumiem un popkultūru.
Franču māksliniece ORLAN savā dzimtajā pilsētā Sentetjēnā savulaik ieguva klasisku mākslas izglītību. Ātri saprazdama, ka šajā lauciņā viņai kā sievietei būs jāpaliek nepamanītai, viņa izvēlējās ekstrēmāku un tolaik Francijā reti sastopamu mākslas veidu - performances. Tās bija tik neordināras, dažādas klišejas uzspridzinošas, ka ORLAN drīz vien izpelnījās uzmanību un skandalozu slavu, un tā tas turpinājies no sešdesmito gadu nogales līdz mūsdienām, kad māksliniecei ir jau 67 gadi.
Visu performanču centrā vienmēr bijis ORLAN ķermenis, ļoti dažādi apspēlēts. Pasaule vislabāk pazīst viņai veikto plastisko operāciju sēriju, kuru mērķis nebija uzlabot izskatu, bet gan pārvērst sevi dažādos tēlos. Operāciju laikā viņa bija nomodā, fiksēja savas izjūtas, pozēja fotogrāfiem un pat zīmēja ar savām asinīm.
Kā uzsver ORLAN izstādes kuratore Rīgā Inese Baranovska - ne viss skandalozās mākslinieces daiļradē ir jāpieņem nekritiski, tomēr viņas radošā brīvība ir patiešām fascinējoša
„Viņa ir par cilvēka personības brīvību jebkurās formās. Pret jebkura veida ksenofobiju, aizspriedumiem, reliģijas dogmām, skaistuma kritērijiem un standartiem. Viņa ir vienmēr pret. Bet viņa ir vienmēr par dzīvi, cilvēka eksistences vitalitāti. Viņa ir dzīveskārs cilvēks, vienmēr gatava eksperimentēt ar sevi. Jā, ne visiem viņas apgalvojumiem vajag piekrist, mums katram sevi ir arī jāfiltrē, bet galvenais šis vadmotīvs ir gara brīvība,” saka Inese Baranovska.
Mākslinieks Jurģis Krāsons, viens no ORLAN izstādes veidotājiem Rīgā, uzskata, ka ORLAN savā darbībā visvairāk interesanta ar to, ka uz dzīvi mudina paraudzīties no pavisam cita skatu punkta nekā ierasts.
„Viņa ar savu mākslu norāda, kur ir kāda masu psihoze vai kādas vispārpieņemtas normas, jo mums ir ļoti daudz lietu, kuras mēs uztveram kā pašas par sevi saprotamas, bet kuras mēs varētu mainīt. Un viņa meklē šos variantus, kā mēs to varētu mainīt. Teiksim, kaut vai paziņojums, ka viņa ir pret nāvi kā tādu - tas ir ļoti oriģināli, jo mums jau galvās ir iekšā ir, ka nu no šīs dzīves ir jāaiziet ar lielu blīkšķi, smagi, grūti, bet viņa to ir apgriezusi kaut kā pilnīgi ar kājām gaisā,” stāsta Jurģis Krāsons.
ORLAN mākslā robežas nepastāv. Ne idejiski, ne arī žanriski. Līdzās performancēm viņa veidojusi skulptūras, fotogrāfijas, videodarbus, literārus tekstus, par mākslu pārvērtusi biotehnoloģiskus eksperimentus.
Arī Rīgā redzēsim dažādu žanru sintēzi. Izstādē būs redzamas lielformāta gleznas, kas līdzinās dažādu nekad neeksistējošo filmu plakātiem, ko papildinās skaņu celiņš, fotogrāfijas un teksti. Izstāde būs kā sirreāla spēle, kā fikcija, kurā jaušama ironija par mākslinieka personības glorifikāciju un reklāmas pasaules mašinēriju.
Izstādes tapšanā ORLAN sadarbojusies arī ar Latvijas māksliniekiem, piemēram, tekstu grupu „Orbīta”, stāsta Inese Baranovska:
„Teksta grupa „Orbīta” katrai ORLAN gleznai ir sacerējuši savu versiju, fiktīvu tādu reklāmas tekstu, kas ir sirreāls, cik vien iespējams. Skatītājs varēs izstādē izlasīt šos tekstus uz skārienjūtīgajiem ekrāniem, un tie tiks ilustrēti ar fotogrāfijām no mākslinieces arhīva. Tā kā īstenībā mums būs tikpat kā visa ORLAN daiļrade šeit, tikai dažādās citās formās. Tas metamorfozes raksturs ir viņai ārkārtīgi atbilstošs.”
ORLAN darbu izstādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklās piektdien, taču jau ceturtdien Mākslas akadēmijā būs tikšanās ar pašu mākslinieci, kurā viņa stāstīs par savu daiļradi. ORLAN varēs satikt arī sestdien muzejā, kur viņa piedalīsies publiskā diskusijā par mākslu un kino.
