Izstādi „Olimpiskais ķermenis” veido trīs sadaļas. Salona lielajā zālē apskatāmi dažādu žanru mākslas darbi par sporta un veselīga dzīvesveida tēmu, balkonā izveidots retumu kabinets, kurā redzamas dažādas sportistu trofejas, bet salona mazajā zālē – Andreja Strokina personālizstāde, kurā sporta tēma atainota ar mazliet labdabīgu ironiju.
Kā sava veida vadmotīvu visai izstādei tās kuratore Līga Lindenbauma izvēlējusies Anša Butnora gleznu „Maratonists”. „Šai gleznā Ansis ir iegleznojis pats sevi tādā maratonista pozā. Kā viņš pats stāstīja – viņš, šo gleznu gleznojot, bija domājis ne tikai par maratona skrējēju kā konkrētu sportistu, bet šo darbu domājis kā metaforu dzīvei.
Ka mēs dzīvojam dzīvi, kas būtībā arī ir viens liels maratons, kas mums ir jānoskrien. Lai kā mums arī ietu, mums tā distance ir jāpārvar,” stāsta kuratore.
Kā metaforu par dzīvi Līga Lindenbauma veidojusi visu izstādi kopumā. Lai arī virknē darbu parādās ļoti konkrēti sportisti un sporta mirkļi, pamatā izstāde ir stāsts ar filozofisku ievirzi.
Izstādē skatāmas gan klasiķu, gan mūsdienu mākslinieku gleznas, kas katra ietver kādu zīmīgu stāstu. To vidū ir, piemēram, Jāņa Tīdemaņa darbs „Kanāla pārpeldētājas”, kas tapis Amsterdamā, kur viņš studēja. Ar šo darbu Tīdemanis 1932.gadā piedalījās Beļģijas Valsts konkursā, veltītā Losandželosas 10.olimpiskajām spēlēm, ieguva godalgu un līdz ar to arī iespēju izstādīties Losandželosā.
„Šis darbs bijis skatāms Losandželosas olimpiādes pavadošajā mākslas izstādē. Tajā laikā bija arī tradīcija, ka paralēli sportistu olimpiādei ir arī tāda mākslinieku olimpiāde, kur arī mākslinieki var saņemt medaļas, zelta, sudraba un bronzas. Un tad šis darbs ir bijis olimpiādi pavadošajā izstādē. Tas gan nav saņēmis nekādas medaļas, tomēr man tas likās interesants fakts,” saka Lindenbauma.
Izteiksmīgi sporta tematika atainota arī Jāņa Liepiņa, Jāņa Pauļuka, Laimas Eglītes, Jura Utāna un vēl citu mākslinieku darbos. Visā savā godībā skatāms arī Maijas Tabakas slavenais darbs „Basketbols. TTT”.
Smaidu raisa izstādē eksponētie pirmās Latvijas brīvvalsts un arī padomju laika plakāti par sporta un veselīga dzīvesveida tematiku. „Sports 20., 30.gados kļuva vispār ārkārtīgi populārs ne tikai Latvijā, bet arī citās autoritārajās valstīs. Tā bija viena no ideoloģijas sastāvdaļām – šis te veselīgais, spēcīgais cilvēks. Te piemēram redzams plakāts, kur vīrietis svītro burtu „i” vārdā „spirts”, lai uzrakstītu „sports”,” stāsta Lindenbauma.
Balkonā izveidotajā Retumu kabinetā skatāmas dažādas latviešu sportistu iegūto uzvaru liecības un trofejas, bet salona mazajā zālē – Andreja Strokina personālizstāde.
Multimediālā izstāde „Olimpiskais ķermenis” Mūkusalas Mākslas salona telpās būs skatāma līdz maija nogalei.
