Idejas un domas, kas mākslinieci nodarbināja pirms 30 gadiem, šodienas kontekstā savu aktualitāti iegūst no jauna, aicinot pārdomāt cilvēka un Dabas, Visuma un Dieva savstarpējo attiecību bezgalību.
Neles Zirnītes darbos variējas oforta, fotogravīras, akvatintas un monotipijas tehniskās iespējas, ka arī mākslinieces pašas izveidotā autortehnika “Neig”. Pēdējā gada laikā mākslniece pievērsusies arī glezniecībai, attīstot tēlus, kuri samanāmi iepriekš radītajos grafikas darbos.
"Viss sākās ar to, ka rakstīju bakalaura darbu Mākslas akadēmijā par Neli, par viņas daiļradi. Tā iepazinos, izveidojās labs kontakts un radās doma par izstādi," atklāj izstādes kuratore, mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.
Kuratore min, ka visu laiku sekojusi mākslinieces attīstībai.
"Ja skatāmies, ka izstādē ir arī 80. gadu beigu darbi un 90. gadu sākumā tapuši darbi, ir redzams, kā mainās rokraksts, kur ir perfekta līnija, sirreālā tendence, ko viņa pārstāv Latvijas mākslā," atzīst kuratore.
"Sākumā pieturas pie klasiskā oforta. Vecie darbi rada saikni ar domām un motīviem, kas pārnāk uz mūsdienām citā veidā."
Rotčenkova arī atzīst, ka māksliniece spēcīgi eksperimentē ar tehnikām, lai arī pamatā visam ir oforts, "bet viņa jauc tehnikas, arī izveidojot savu autortehniku, ko līdz galam neatklāj".
"Atbrīvotība, kas raksturīga pēdējos gados, ietekmē darbu tēlainību, raksturu, kur ienāk fotogravīras elementi (..) Robežas pilnīgi plūst. Viņa brīvi plūst, arī tematiskā ziņā.
Izstādes nosaukums ir "Nele", domājām kopīgi, nonācām pie tā, ka tā ir Nele, tā ir viņa. Tas arī izsaka to, kāda ir izstāde, viņa plūst, dzīvo.
Viņai ir tēlainā domāšanā, kas balstīta sirreālā pasaules telpā, kur ir kaut kas reāls, kaut kas nereāls, bet viss ir tādā sapnī balstīts," vērtē Rotčenkova.
"Sākums ir, kad esi vairāk nobriedis, sākumam savi posmi. Pats sākums ir bērnība, visi iespaidi, emocijas, ko saņēmi kā mazs bērns, var ietekmēt un izpausties, ko vari izmantot kā nobriedis profesionālis un vizuāliem paņēmieniem pastāstīt. Arī apkārtējo ietekme liela," māksliniece Nele Zirnīte stāsta par sava radošā procesa pirmsākumiem.
Māksliniece atklāj, ka savulaik viņu interesējusi mūzika, balets, deja un varbūt muzikalitāti var sajust viņas darbos.
"Visu laiku notiek eksperimenti ar to, kas tev ir dots, lai augtu un pilnveidotos," bilst Nele Zirnīte.
Nele Zirnīte Latvijas mākslā ienāca 1984. gadā, kad no dzimtās Lietuvas pārcēlās dzīvot, mācīties un strādāt uz Latviju. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras oforta nodaļu Gunāra Kroļļa vadībā. Viņas darbi iekļauti ASV, Meksikas, Zviedrijas, Itālijas, Krievijas, Polijas un Lietuvas muzeju krājumos; saņemti vairāki starptautiski apbalvojumi konkursos un izstādēs.
Stilistiski mākslinieces darbi pieskaitāmi sirreālisma virzienam, un šāda tēlainība joprojām ir saglabājusies mākslinieces daiļradē, atrodot arvien jaunus tematiskos lokus. Cilvēks un daba viņas redzējumā nav savstarpēji nodalīti fenomeni, tā ir pirmatnēja mijiedarbe; gredzens, kurš atveras un aizveras atkarībā no skatītāja dvēseles un prāta stāvokļa.
"Mani varbūt visvairāk fascinē viņas agrīnie darbi, tieši 90. gadu beigās veidotie oforti. Nele kā jau radoša personība laikā gaitā ir ļoti mainījusies, un viņa daudz eksperimentē arī citiem dobspieduma tehnikas paņēmieniem, arī ar krāsu. Bet man šķiet, ka viņas agrīnie darbi ir īsta latviešu grafikas klasika," vērtē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas vadītājs, profesors Guntars Sietiņš.
Aizplūst Neles Zirnītes piedāvātajā pasaulē, kurā vienlaikus ir tik daudz pazīstamā un svešā, Jūrmalas pilsētas muzejā Majoros iespējams līdz 5. janvārim.
