Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Ārlietu ministrijas pārstāve: Latvija vērtēs arī citu afgāņu tiesības uz patvērumu

Labrīt

Re:Check pēta: vai testa kociņi ir kaitīgi; vakcīnas trešā deva

Rīgas Biržā ciklā "Āzijas mākslas stāsti" aplūkojamas šņaucamās tabakas pudelītes no Ķīnas

Ķīnas māksla miniatūrā – «Rīgas Biržā» aplūkojamas šņaucamās tabakas pudelītes

Ar aizraujošiem stāstiem, leģendām un noslēpumiem par Āzijas kultūru turpina iepazīstināt mākslas muzeja ‘’Rīgas Birža’’ izstāžu cikls ‘’Āzijas mākslas stāsti’’. No 31. augusta cikls piedāvās iepazīt ļoti smalkus un dažādās tehnikās veidotus mākslas priekšmetus no Ķīnas – šņaucamās tabakas pudelītes no ahāta, nefrīta un stikla. Tas ir Ķīnas mākslas veids, ko izslavēti dēvē par visas Ķīnas mākslu miniatūrā.

Izstādē var ne tikai apbrīnot miniatūros, ļoti izsmalcinātos priekšmetus, bet uzzināt par tiem interesantus stāstus. Izrādās, lai arī šņaucamās tabakas pudelītes ir tipisks Ķīnai raksturīgs mākslas priekšmets, to izveidi veicināja eiropieši, kas 16. gadsimta beigās Pekinas galmu iepazīstināja ar šņaucamo tabaku. Izstādes kuratore Kristīne Millere stāsta: "Eiropieši bija pirmie, kas sāka vairāk izmantot šņaucamo tabaku.

Ļoti daudz pasaulē zināmu cilvēku, kā piemēram, Mocarts, Darvins, Napoleons, lietoja šņaucamo tabaku un neuzskatīja, ka tas ir kaut kas slikts, drīzāk, ka tas ir kaut kas ārstniecisks.

Un uz Ķīnu šņaucamo tabaku atveda eiropieši. To sāka lietot imperatora galmā 16. gadsimta beigās."

17. gadsimtā tabakas smēķēšanu, kam izmantoja pīpes, Ķīnā aizliedza, un par tabakas glabāšanu draudēja pat nāvessods, toties šņaucamā tabaka bija atļauta, jo uzskatīja, ka tai piemīt dziednieciskas spējas.

Sākotnēji šņaucamās tabakas lietošana bija elites vaļasprieks, un Ķīnā izmantoja nevis tabakdozes jeb kārbiņas kā Eiropā, bet gan miniatūras pudelītes. "Kāpēc Ķīnā ir šīs pudelītes? Sākotnēji viņiem arī aizveda kastītēs, bet tā kā tur klimats ir pavisam atšķirīgs no Eiropas, daudz, daudz mitrāks, karstāks, līdz ar to šajās kastītēs tabaka ilgi nesaglabājās tādā konsistencē, kādā bija vajadzīgs. Tāpēc ķīnieši vienkārši pielāgoja to savām vajadzībām. Viņi iepriekš izmantoja šīs mazās pudelītes medicīnai un pielāgoja līdzīgus trauciņus arī šņaucamajai tabakai," atklāj kuratore.

Izstāžu cikla ‘’Āzijas mākslas stāsti’’ kuratore Kristīne Millere

Šņaucamās tabakas pudelītes drīz vien pārtapa par izsmalcinātiem priekšmetiem, to darināšanai izmantoja porcelānu, nefrītu, ziloņkaulu, lazurītu un vēl citus materiālus, bet visbiežāk stiklu.

Mūsu muzeja kolekcijā glabājas triju veidu tehnikā veidotas pudelītes. Divas no tām grebtas pusdārgakmeņos – ahātā un nefrītā. Brūnganajā ahāta pudelītē vairāk izcelts paša akmens dabiskais skaistums, bet baltā nefrīta pudelīte ir ar grebumiem, kas atveido putnu un ziedu motīvu, kas ir viens no populārākajiem Ķīnas glezniecības sižetiem.

Līdzās pusdārgakmeņos grebtajām kolekcijā ir arī trīs daudzslāņu stikla tehnikā darinātas pudelītes. Tā ir īpaša tehnika, kas ļauj vairākās kārtās uzklāt dažādu krāsu stiklu un pēdējā slānī izgrebt ornamentu.

"Arī tas, ko mēs redzam uz pudelītēm, ir ļoti interesanti. Pudelīšu īpašniekiem bija svarīgi, lai ornamentiem un gleznojumiem uz pudelītēm ir kāda nozīme.

Piemēram, ja uz pudelītes ir pūķis, kā mums šeit ir, vai plūmes vai karpa, tad tie jau ir konkrēti simboli. Lielākoties šie simboli bija – vēlēt ilgu mūžu, veselīgu dzīvi, bagātību.

Šī, kas ir ar karpu, ir pavisam interesanta pudelīte. Jo šeit mēs redzam karpas galvu, bet otrā pusē ir aste, un viņa it kā peld cauri lotosa ziedam. Lotoss kā šķīstības simbols, zivs – kā veiksme un bagātība," ar eksponātiem iepazīstina Millere. 

Izstādē varēs apskatīt vēl vienu pudelīšu veidu, un tās ir no iekšpuses apgleznotās pudelītes. Sākotnēji arī tās gatavoja šņaucamās tabakas uzglabāšanai, bet, redzot, cik ļoti tabaka bojā iekšpusē veidoto zīmējumu, šīs pudelītes sāka gatavot vairāk kā skaistumpriekšmetu.

Millere norāda, ka ir dažādas leģendas, kā tas sākās: "Viena no leģendām vēsta, ka bija viens augstmanis, kurš bija iztērējis savu naudu un nonācis līdz bankrotam, bet viņš bija atkarīgs no šņaucamās tabakas. Viņam tik ļoti to tabaku gribējās, bet pudelīte bija tukša. Un viņš ar bambusa zariņu skrāpēja tos atlikumus ārā. Un viens mūks no vietējā tempļa redzēja, ka uz šīs pudelītes parādās tāds kā zīmējums, skrāpējot no iekšpuses. Un mūks izdomāja, ka varētu izmēģināt šādu tehniku, un tā aizsākās šī apgleznošana no iekšpuses."

Mūsdienās šī apgleznošanas tehnika ieguvusi Ķīnas Nacionālā kultūras mantojuma statusu, bet ilgus gadus līdz pat 20. gadsimta beigām tā tika glabāta noslēpumā, atklāj kuratore: "Tikai nesen, 90. gados, viņi atklāja, kā tas tiek darīts. Tiek izmantota ļoti smalka otiņa ar atliektu galu. Meistaram ir jābūt ļoti lielai pacietībai un jābūt ļoti stingrai rokai, jo nekas nedrīkst notrīcēt. Ļoti ilgi jāsēž uz vietas vienā pozā, jāglezno ļoti virtuozi un plus vēl spoguļattēlā."

Izstādi papildinās arī video, kuros varēs redzēt, kā notiek gleznošana no iekšpuses un kā tiek grebtas pudelītes pusdārgakmeņos.

Cikla ‘’Āzijas mākslas stāsti’’ izstādi, kurā eksponētas mūsu kolekcijas Ķīnas šņaucamās tabakas pudelītes, mākslas muzejā ‘’Rīgas Birža’’ varēs apskatīt līdz oktobra beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt