Sadaļas Sadaļas

Kā Purvītis un Rozentāls nokļuva Parīzē jeb «Nepieradināto dvēseļu» ceļojums

2020. gada 20. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē tika atklāta ilgi gaidītā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, taču jau neilgi pēc tam muzeju durvis Covid-19 ierobežojumu dēļ tika slēgtas. Tomēr arī šajā laikā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā darbs pie projekta turpinājās – LTV darba grupa Lindas Veinbergas vadībā uzņēma dokumentālo filmu par šo izstādi.  

Šodien jau ar laika distanci varam novērtēt, ka Kultūras ministrijas organizētā Latvijas simtgades programma deva iespēju realizēt vērienīgas ieceres, akcentēt nozīmīgākos pavērsienpunktus mūsu valsts vēsturē, kā arī īstenot lielus starptautiskus projektus. No 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā Parīzē bija skatāma izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”) – triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem ārzemēs. 

Pārbaudi sevi!

Cik daudz tu zini par simbolismu Baltijas mākslā? Pārbaudi savas zināšanas, izpildot testu!

Izstāde aicināja franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu no visas pasaules iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Tā bija arī iespēja runāt par Baltiju, uzsverot katras valsts mākslas īpatnības, vēstures mantojumu un tradīcijas. Projektā tika ieguldīts liels vadošo kultūras un diplomātijas institūciju darbs, un tā nozīmību akcentēja fakts, ka par izstādes patronu kļuva Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un 9. aprīlī Orsē muzejā to atklāja četru valstu prezidenti. 

Mēs, kas iecerējām un veidojām šo notikumu no idejas līdz tās īstenošanai, zināmā mērā bijām izredzētie, jo izstāde bija ne tikai starptautiska kultūras manifestācija, kas 82 dienās pulcināja 236 079 apmeklētāju (gandrīz 3000 dienā), bet arī izvērtās par turpinājumu vēstures notikumiem, uzsverot Francijas lomu ceļā uz Baltijas valstu iekļaušanos Eiropas mākslas kopējā ainavā.

Galvenā izstādes ideja bija atklāt Rietumeiropai, ka Baltijas valstu māksla profesionāli vienmēr atradusies augstā līmeni un tās rakstura īpatnības iekļaujas pārējo valstu sniegumā.

Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas glezniecību un grafiku. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas mūsu izcilo mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera darbos. Savukārt Lietuvu pārstāv tāds spilgts simbolists kā Mikalojs Konstantīns Čurļonis, bet Igauniju – Kristans Rauds un Konrāds Megi.

Eiropā simbolisms sāka izplatīties 19. gadsimta 90. gados un līdz Pirmajam pasaules karam jau bija sevi pamazām izsmēlis, taču austrumos no Baltijas jūras tas attīstījās salīdzinoši vēlu. Pārņemot šī starptautiskā mākslas virziena principus, kas tiecās atklāt netveramu realitāti, kura slēpjas aiz fiziskās pasaules ārējā veidola, ziemeļu zemju mākslinieki, izmantodami lielu stilu dažādību, savās kompozīcijās pauda gan teiksmainas un pārlaicīgas noskaņas, gan brīžiem drūmas un graujošas idejas fin de siècle kosmopolītisma garā, gan arī cildināja dabas skaistumu. 

Tomēr Baltijas valstu mākslas simbolisma oriģinalitāti vispilnīgāk raksturo “nacionālā romantisma” iezīmes. Dzimtās zemes slavinājums, aizguvumi no tautas folkloras un leģendām, atsauces uz vietējo kultūras mantojumu, toskait bagātīgajām arheoloģiskajām liecībām, ir galvenie nacionālās identitātes veidošanas vektori. Mitoloģisku sižetu atveidos (igauņu tautas eposs “Kalevdēls”) un ainavās, kurās attēlota gadalaiku ritmiskā mija, jaušama abstrahēšanās no īstās realitātes un dažkārt iekļauti politiski simboli. 

20. gadsimta pirmajās desmitgadēs simbolisms Baltijas valstu mākslā kļuva par galveno strāvu, kas atklāja triju Pirmā pasaules kara noslēgumā pasludināto neatkarīgo valstu talantus.

Simbolisma izpausmes Baltijas valstu mākslā mūsdienu Eiropas mākslas vēsturē aizvien vēl ir jaunatklājums, jo šī virziena sakarā skati pārāk ilgi bijuši vērsti tikai Francijas virzienā. 

Izstādes sagatavošanas gaitā Baltijas muzejnieku ansamblis nonāca pie slēdziena, ka projekts jārāda arī pašu mājās, un vienojāmies to turpināt trijās galvaspilsētās. Pēc Orsē muzeja izstāde ar lieliem panākumiem norisinājās Igaunijas mākslas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018–03.02.2019), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (24.07.–11.10.2020), un maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (20.11.2020–04.05.2021). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvā savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu. Virskurators Rodolfs Rapeti, kurš patlaban pilda Kompjeņas un Blerankūras piļu un nacionālo muzeju direktora pienākumus, joprojām attālināti turpināja strādāt ar šo projektu, interesējās par izstādes tapšanu. Tā kā katrs muzejs uz Parīzes izstādes pamatkoncepcijas bāzes veidojis savu izstādes dizainu un vizuālo tēlu Baltijas simbolisma sāgā, arī LNMM pievieno savu “Rīgas akcentu” Orsē muzeja versijai un, saglabājot tās kodolu, papildina to ar savu noskaņu un nokrāsu. 

Latvijas posms simbolisma projektam uzliek zināmus pienākumus vēsturiskā griezumā, jo Rīgas pilsētas mākslas muzeja ēkā savulaik regulāri norisinājās Baltijas mākslinieku izstādes. 1909. gadā te bija skatāma pirmā Parīzes mākslinieku izstāde, regulāri rīkotas arī Lietuvas un Igaunijas mākslas skates. Francijas un Latvijas kultūru apmaiņas kontekstā nu jau vairāk nekā pirms astoņdesmit gadiem – 1939. gada martā – te atklāja Francijas modernās mākslas izstādi, un tikai pāris dienas pirms tam “Jeu de Paume” muzejā Parīzē ar grandioziem panākumiem bija noslēgusies latviešu mākslas izstāde, kas tika nodēvēta par latviešu mākslas triumfu. Baltijas simbolisma izstādes organizācijas gaitā dažādās tikšanās reizēs šis fakts tika daudzkārt pieminēts. 

Līdz šim par izstādi Latvijas Televīzijā ir bijuši sižeti, intervijas, ārzemju partneru uzrunas. Šoreiz dokumentālā filma izvērš tēmu plašāk par simbolismu kā mākslas virzienu un tā robežām. Dokumentālās filmas tapšanā piedalījās mākslas zinātniece, LNMM izstāžu kuratore Dr.art. Dace Lamberga, projekta “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” vadītāja Dr.art. Ginta Gerharde-Upeniece, mākslas vēsturniece Dr.h.c.art. Edvarda Šmite, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Dr.hab.art. Eduards Kļaviņš, literatūrzinātnieks Pauls Daija, mākslas zinātniece Dr.art. Aija Brasliņa, LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Dr.art. Kristiāna Ābele, dzejnieks un igauņu eposa “Kalevipoegs” atdzejotājs latviešu valodā Guntars Godiņš, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mākslas restauratore Guna Kreislere un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Šobrīd varam uzdot jautājumu, vai tās jau nav zināmas un pašsaprotamas patiesības? Vai, stāstot par profesionālās mākslas veidošanās laiku 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ir iespējams veidot jaunu vēstījumu? Un tomēr, tieši filma pierāda, cik svarīgi ir gan atgādināt par simbolisma laika mākslu un māksliniekiem, kas tieši šādā atlasē veido kopīgu Baltijas mākslas ainu, gan paust šī brīža sajūtas par izstādi, kā arī atgādināt, kā tapa šis projekts. 

Darba grupa, kas veidoja izstādi Parīzē, Tallinā, Viļņā un Rīgā, ieguldīja emocijas, zināšanas, erudīciju un laiku vairāk par ierasto ikdienas darbu.  Tas izstādē un filmā ir jūtams virskuratora Rodolfa Rapeti referencē, Orsē muzeja prezidentes Lorānsas Dekāras atziņās, kā arī Baltijas muzeju direktoru – Sirjes Helmes, Arūna Gelūna komentāros. 

Noslēdzot četru izstāžu projektu tā sākuma un arī gala punktā Rīgā, varam secināt, ka šajā aspektā mēs esam bijuši savā veidā izredzēti, jo

Baltijas muzeju darbinieki kā vienota komanda spēja pievērst uzmanību mūsu valstīm ne tikai kultūras, bet arī politiskajā un diplomātiskajā ziņā.  

Lorānsa Dekāra vairākkārt atgādināja, ka Eiropa ir vienota ne tikai politikā, bet arī kopīgu kultūras vērtību radīšanā. Šī pārliecība, kas ir viens no Orsē muzeja izstāžu politikas stūrakmeņiem, ļāva parādīt, ka arī mazzināmās Baltijas mākslinieku devums līdzās pazīstamu meistaru darbiem pieder vienotajam Eiropas kultūras mantojumam.

Esam pateicīgi Latvijas Televīzijai, kas savulaik devās uz Parīzi, uz Orsē muzeju, lai sekotu izstādes notikumiem, prezidentu diplomātiskām vizītēm un uzrunām, sekoja notikumiem arī Tallinā un Viļņā, kā arī visus šo mozaīkas gabaliņus salika kopā filmā, kas paliks kā vizuāla liecība par šo īpašo projektu Baltijai un mums visiem. 

Simbolisms Baltijas mākslā – izzini mākslas darbus

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt