No pagājušās piektdienas skolēniem un ikvienam interesentam apgūt Latvijas valsts vēsturi būs krietni vieglāk – Kara muzejā atklāta līdz šim lielākā ekspozīcija par Latvijas Neatkarības karu, un tas ir muzeja nozīmīgākais projekts valsts simtgadei.
Hronoloģiski un tematiski sagrupētais izstādes stāsts rāda, kā no pāris simtiem kareivju Latvijas armija izauga līdz 74 000 bruņotu vīru, ko dedzīgi atbalsta visa tauta.
“Centāmies akcentēt to, ka armija un dalība Neatkarības karā – tie nav tikai vīrieši. Tie ir gan jauni puiši, pusaudži, kas piedalās, dodot savu ieguldījumu kā ziņneši, kā rakstveži, kā izlūki, ja tas ir nepieciešams. Un otrs, tās ir tiešām sievietes, kuru ieguldījums ir, gan kopjot ievainotos, gan palīdzot apglabāt kritušos, gan atsevišķos gadījumos ņemot ieročus rokā, kā Valija Veščūna, viena no 3 sievietēm Lāčplēša ordeņa kavalierēm, vai Elza Žiglēvica,” stāsta vēsturniece Barba Ekmane.
Sešās interaktīvās kartēs uzskatāmi redzams, kā Latvijā mainījās militāri politiskā situācija līdz pat vēsturiskajam miera līgumam ar Padomju Krieviju 1920. gada 11. augustā. Izstāde būs skatāma nenoteiktu laiku.
Savukārt tikai līdz 28. janvārim Mākslinieku nama Kamergalerijā būs aplūkojama izstāde “Somijas pūču mežs”. Tajā skatāmi divu somu mākslinieku – Terhi Ekeboma un Anti Kurvinena (Terhi Ekebom un Antti Kurvinen) darbi, tie interesēs komiksa žanra cienītājus.
Taču īstu pārsteigumu piedzīvos tie, kuri nonāks vides izstādē Satekles ielā 1, ko bijušā autoservisa telpās iekārtojuši 13 Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras studenti.
“Varbūt, ka mums izdosies jūs transformēt kaut kur citur tajā brīdī, kad jūs atrodaties šeit – otrā pusē kaut kam! Mēs cenšamies domāt par vidi dažādos kontekstos – ir darbi, kuri ir par vidi, un tādi, kuri izmanto vidi, kuriem vide ir kā medijs,” stāsta LMA Vides mākslas apakšnozares katedras docents Martins Vizbulis.
Jaunie mākslinieki pārliecinoši rāda savu radošo domāšanu un spēlējas gan ar saviem, gan skatītāju tipiskiem priekšstatiem visdažādākajos veidos un formās – gan par melno kaķi, jaunības kultu vai atkritumiem, kurus var pārvērst mākslas darba sastāvdaļā. Iedarbību uz skatītāju panāk arī saulriets caur Jūrkalnes laimes akmentiņiem vai ikdienas klupinātājs – “perfektais kadrs!”
“Mēs veidojam savas ieceres, izdomājam sižetus, kā kas būs, bet neskatāmies uz ainu kopumā, tad klupinātājs atgādina, paskaties kas notiek apkārt bez tā, ko esi iedomājies!” saka vides māksliniece Lāsma Bringina.
