Kultūras ziņas

Elitas Patmalnieces sapņi Liepājas muzejā

Kultūras ziņas

Jura Dimitera laika zīmes

Edītes Pauls - Vīgneres veltījums vectēvam

Izstāde «Vīna garša» – Edītes Pauls-Vīgneres veltījums vectēvam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres izstāde “Vīna garša”, kas tapusi kā veltījums viņas vectēvam, Iļģuciema stikla fabrikas stikla pūtējam Ādolfam Paulam. Vienai no Latvijas pazīstamākajām tekstilmāksliniecēm šī nelielā izstāde ir kā ievads 80 dzīves un 50 radošās darbības gadu jubilejas svinībām, kas iecerētas šogad.

Tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres vectēvs no astoņu gadu vecuma kā māceklis strādāja Jākoba Beka fabrikā, bet, atgriežoties no bēgļu gaitām Petrogradā, atsāka sarežģīto stikla pūtēja darbu Iļģuciema stikla fabrikā.

Edīte Pauls-Vīgnere ir viena no Latvijas vadošajām tekstilmāksliniecēm, kas 20. gadsimta 70. gados izmainīja tradicionālos priekštatus par tekstilmākslu. Savulaik, izmantojot tēva Voldemāra Paula konstruētās stelles, viņa sāka aust lielizmēra tekstilijas, radot telpiskus objektus.

Izstādē “Vīna garša” teju 60 miniatūrās, sulīgos un samtainos toņos smalku pērlīšu spēlē attēlotas fantāzijas par stikla biķeriem.

Edīte Pauls-Vīgnere stāsta: "19. gs. sākumā Iļģuciems bija mazapdzīvots, pēc tam, 19. gs. beigās, strauji attīstījās rūpniecība. Pirms Pirmā pasaules kara mans opaps no astoņu gadu vecuma kā māceklis strādāja Jākoba Beka (Jacob Beck) fabrikā. Atgriežoties no bēgļu gaitām Petrogradā, opaps stikla pūtēja darbu Iļģuciema stikla fabrikā atsāka. Arī mans tēvs neilgu laiku strādāja šo grūto darbu. Karstums, spilgtā gaisma, kuru izstaro izkausētais stikls, atstāja iespaidu uz opapa veselību. Stikla pūtēji bieži palika tuvredzīgi. Opaps desmit gadus pavadīja tumsā. Otrais pasaules karš atstāja drūmas sekas. Tuvumā aerodroms. Atstātās sprāgstvielas, daudz sakropļoto, upuri.

Taču dzīve turpinājās. Ļaudis strādāja, kopa savus dārzus. Iļģuciema burvība – ceriņi, jasmīni, tuvumā Baltie kalni, Rātsupīte, skaistais, ar mežu apaugušais paugurs, tā sauktais Ozolkalns, ar tajā ierīkotajām Baltās muižas kapenēm. 1945. gadā padomju vara nacionalizēja tēva un opapa īpašumus, kam 1968. gadā sekoja neparedzētas pārmaiņas. Man bija jāzaudē darbnīca, kura iekārtota mūsu mājā Nordeķu ielā 8, bet opapam – grūti un sūri būvētā māja Garajā ielā 5. Arī Nordeķu ielas nosaukums nav saglabājies. Jau ilgus gadus mans skats pievēršas mammas kumodei, kur aiz stikliem uz plauktiņa sarindojušās opapa veidotās glāzītes.

Darbojoties ar stikliņiem – tā dēvēju pērlītes – radās ideja veidot piemiņas izstādi manam opapam, kā atgādinājumu par aizgājušo laiku."

Izstāde apskatāma no 2019. gada 22. novembra līdz 2020. gada 10. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti