Kultūras rondo

Aijas Jurjānes dokumentālās gleznas aplūkojamas izstādē "Karalienes virtuves"

Kultūras rondo

"Podnieks par Podnieku". Stāsta režisores Antra Cilinska un Anna Viduleja

Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes veltītas kara, eksistences un vērtību tēmai

Kā dzīvojam un par ko sapņojam? Rotko muzejs atklāj jauno pavasara sezonu

Ziemas sezona Rotko muzejā slēgta. Tās vietā muzeja izstāžu zāles abos stāvos jau piepildās ar pavasara vēsmām. Te viss pilnā gatavībā, lai durvis vērtu jau jaunās – pavasara sezonas izstādes. Tās ir četras Latvijas mākslinieku izstādes, kas veltītas kara, eksistences un vērtību tēmām.

Pavasara sezonā būs skatāmas divu mākslinieku personālizstādes – Latvijas laikmetīgās glezniecības vienas no spilgtākajām māksliniecēm Frančeskas Kirkes "Bastions" un fotogrāfa un gleznotāja Romāna Korovina "Nomirsim kopā". Tāpat jaunā pavasara sezona iezīmēsies ar sešu Latvijas mākslinieku kopprojektu – "Rotkho. Made in Latvia", kas tapis pēc Dailes teātra izrādes "Rotkho" motīviem. Gaidāma ir arī Latgales reģiona mākslinieku ikgadējā konkursa izstāde, šajā reizē ar nosaukumu "Lielgabalu klusumā".

"Tad, kad pavasaris ir sirdīs, tad šis sirds plaukums parādās izstāžu projektos, jebkura kolēģa veiktajā darbā, kas šeit ir ieguldīts divu nedēļu garumā, sagatavojot jaunās izstādes," teic muzeja direktors Māris Čačka.  

Tiesa, šajā pavasarī Rotko muzejs, kā stāsta tā direktors, pievērsies pietiekami smagām – kara, eksistences un vērtību tēmām: "Jā, tās ir smagas, bet tās ir klātesošas mūsu dzīvē. Nav tikai baltā strīpa, bet diemžēl arī melnās un pelēkās strīpas, kas caurvij mūsu dzīves un tos procesus, kurus mēs diemžēl nevaram vai varam ietekmēt, bet varbūt ne līdz galam ietekmējam.

Izstāžu projekti, cerams, vedinās katru aizdomāties un ieraudzīt savas vērtības un savu izpratni par to, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, kādu sabiedrību mēs vēlamies mainīt vai par kādu sabiedrību mēs sapņojam."

"Jaunajā pavasara sezonā mēs veram četrus diezgan atšķirīgus projektus, gana krasi atšķirīgus, bet tos visus vieno tas, ka tie visi ir Latvijas mākslinieki – tuvāki, tālāki, vairāk vai mazāk pazīstami," stāsta Aivars Baranovskis, Rotko muzeja Ekspozīciju un izstāžu kurators, piebilstot – katram no tiem ir bijusi sava vēsts, savs izpausmes veids un savas sajūtas. 

Izstāde "Nomirsim kopā"

Kad ierodos muzejā, tapšanas stadijā ir Romāna Korovina izstāde "Nomirsim kopā" – par laika ritumu un kopdzīvi. To ieskicē izstādes kuratore – mākslas vēsturniece Iliana Veinberga: "Romāns Korovins ir brīnišķīgs mākslinieks ar lieliskiem darbiem. Ir mākslinieki, kas ir tikai savas karjeras sākumā, bet Latvijā ir daudz mākslinieku, kas ir savā radošajā pilnbriedā. Romāns Korovins ir viens no tiem, līdz ar ko ir vērts rādīt šos darbus un dot cilvēkiem iespēju iepazīties ar tiem, un Rotko muzejs ir brīnišķīgs, tā ir viena no labākajām izstāžu zālēm ārpus Rīgas."

"Šīs izstādes nosaukums ir "Nomirsim kopā", nedaudz šķiet melanholiski vai varbūt pat depresīvi, bet tā nav, jo

izstādes ideja ir par dzīvi, par laiku, par attiecībām, par to, kā cilvēki, pāris vai ģimene, ir dzīvojuši mūžu kopā un kopā arī nomiruši.

Atskatoties uz viņu dzīvi, var redzēt, kā tā ir pagājusi, kas ir bijis priecīgs, kas nav bijis, kas ir bijis skumjš. Tā galvenā ideja, ka, pat ja cilvēki dzīvo tuvu kopā un visu mūžu pavada kopā, un piedzīvo vienas un tās pašas lietas, tomēr emocijas katram var būt atšķirīgas un notikumu vērtējums katram var būt atšķirīgs," stāsta kuratore.

Mākslinieks Romāns Korovins piebilst: "Iliana jau pareizi pateica, ka cilvēki dzīvo kopā, bet katram ir savs tāds vēstījums par savu dzīvi. Es strādāju ar to formātu, kad ir tie divi darbi, it kā līdzīgi, bet tomēr atšķiras ar kaut kādu smalkumu. Piemēram, ir pludmale, kur ir redzams delfīns, man ir savs delfīns, un jums, kā manai sievai, ir bišķiņ cits delfīns. Ar šo tēmu var strādāt, gleznot un vizuāli darboties."

Tikpat atšķirīgi var paraudzīties uz gleznām, vienā no kurām parkā starp kokiem ir velosipēds un otrā tā nav, iztēlojoties – vai kāds ir aizbraucis vai tomēr atbraucis.

Darbi ir maza formāta un tapuši pavisam nesen – pēdējos gados un ar dziļu domu, uzsver izstādes kuratore Iliana Veinberga: "Nav tik svarīgs žanrs, jo Romāna Korovina daiļradē tas interesantais moments ir klasiska glezniecība. Ja jūs nākat uz to un skatāties, tad redzat gleznas, audums, eļļa, ar otu kārtīgi gleznots. Taču ne par to ir Romāna Korovina daiļrade, tā vairāk ir par idejām, par atmosfēru, par noskaņu, par tādu kinematogrāfisku ritmu, par visām tām domām un emocijām, kas raisās, skatoties šo izstādi."

Izstāde "Bastions"

Pret tumsonību un aizspriedumiem – tā savukārt savu projektu šajā jaunajā pavasara sezonā Rotko muzejā piesaka Frančeska Kirke ar personālizstādi "Bastions". Tai paver durvis Aivars Baranovskis: "Frančeska Kirke ir ar diezgan izteiktu un aktīvu savu sociālpolitisko nostāju. Šie visi darbi ir kā atsauces un kā brīdinājums par to, kas var notikt. Šis bastions ir mākslinieces tiešā un pārnestā nozīmē aizsardzība un saglabātība, un Rotko muzejs arī kļūst māksliniecei par sava veida bastionu, kurā tiek aizstāvētas līdzīgas vērtības."

"Izstāde ir veidota trijās zālēs. Slavas zāle ar zelta darbiem, kas runā par uzvaru un triumfu, tad hospitālis, kas ir gan Daugavpils cietokšņa kādreizējā kara hospitālis, gan sava veida arhetips cilvēka ievainojamībai, trauslumam un sakāvei, un "Ievainotās ainavas". Tās ir kā simbols tai palikušajai zemei, mēs varbūt esam izdzīvojuši, bet ir palikušas rētas un ievainotās ainavas, pilnas ir izdedžiem, kas liecina par piedzīvoto," teic kurators.

Izstāde "Rotkho. Made in Latvia"

Savs piedzīvotais stāsts jau citā griezumā – no teātra līdz muzejam – ir arī sešiem Latvijas glezniecības smagsvariem kopīgajā izstādē "Rotkho. Made in Latvia".

"Sākotnējā ideja bija tāda pati kā izrādē, kura runā par to, vai oriģināls ir oriģinālāks nekā kopija un vai kopija vispār ir spējīga veidot emocionālu saiti ar cilvēku, ar skatītāju. Šie seši cilvēki veidoja kopiju kādam no Rotko oriģināldarbiem, neredzot pašu darbu klātienē, bet tikai digitālo attēlu. Tas mudināja māksliniekus atļauties interpretēt un ielikt tajā kādu lielāku daļu no sevis, un šie darbi kļūst par pilnvērtīgi autentiskiem Latvijas nozīmīgāko mākslinieku oriģināldarbiem. Šobrīd, pēc šīs izstādes atklāšanas Rotko centra desmitgades jubilejā Dailes teātrī, beidzot šie darbi nonāk arī līdz Rotko centram un satiekas ar Rotko oriģināldarbiem šeit, Rotko muzejā," stāsta Baranovskis.

Latgales reģiona mākslinieku izstāde

Protams, pavasara sezona Daugavpils Rotko muzejā neizpaliek bez Latgales reģiona mākslinieku izstādes. Baranovskis atzīmē: "Jau pirmajā zālē redzams pilns spektrs ar medijiem, tā ir glezniecība, keramika, instalācija, tekstila darbi, arī metāla kalums, grafikas tehnikas, akvareļi."

Šajā reizē par kopīgo uzstādījumu māksliniekiem tika dots motīvs, kad lielgabali runā, mūzas klusē; kad lielgabali klusē, tiek sadzirdētas mūzas.

"Bija svarīgi, veidojot šo izstādi ar nosaukumu "Lielgabalu klusumā", būt pateicīgiem par iespēju sadzirdēt savas mūzas, klausīties un darīt mākslu, nevis darīt ieročus un ļaunumu, ko dara ieroči un lielgabali.

Lielgabaliem, kā mēs to redzam mūsu pašu Daugavpils cietoksnī, ir vispareizākā vieta – muzeja pagalmā. Tas ir vienkārši eksponāts, nevis aktīvs ierocis, ko paredzēts lietot. Mēs uzsveram šo laiku kā skaudri unikālu, ka mums ir iespēja savā brīvībā radīt," teic Rotko muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators.

Muzejs kopumā saņēma ap 200 pieteikumu, ar žūrijas vērtējumu tika atlasīti 47 mākslinieki. Katram savs šīs tēmas interpretējums izstādē ar kopīgo nosaukumu "Lielgabalu klusumā".

To vidū fotogrāfe un māksliniece Aija Bley ar savu dziļi personisku vēstījumu: "Man tas saistās ar šķiršanos no mammas, ar mammas nāvi. Pēc mammas nāves tajā istabā, kurā viņa dzīvoja, bija plicis groziņš ar kartupeļiem, kurus es nevarēju izmest ārā. Tā viņi stāvēja manā darbnīcā, nu jau ir pagājis gads, un šie kartupeļi bija izlaiduši tādus asniņus, ka viņi ir dzīvi. Tajos kartupeļos bija kaut kas, kas ir palicis no viņas un turpina dzīvot. Un es joprojām nevaru izmest šos kartupeļus, un es sāku viņus pārzīmēt. Tas ir tas mākslinieka process, šī te sajūta, ka tu ar to dzīvi vai lietām, kas tev ir apkārt, mēģini tās tvert, pārformēt, transformēt. Un tā darba nosaukums ir "Kartupelis ceļā uz bezgalību"."

Pavasara sezonas izstādes Rotko muzejā neatstās vienaldzīgus un noteikti liks aizdomāties, aicinot tās apmeklēt, saka muzeja direktors Māris Čačka: "Tie ir uz pārdomām rosinoši mākslinieku veikumi. Projekti liks aizdomāties. Tas nav tikai par skaisto un brīnišķo, bet tas liks aizdomāties."

Pavasara sezonas izstādes Rotko muzejā būs skatāmas līdz šī gada 19. maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti