Latviju savās karikatūrās Gatis Šļūka mēdz atainot kā vecu, daudz cietušu, bet vienlaikus ņipru un sparīgu večiņu. Vidējais latvietis savukārt iemiesots dažādos tēlos – kā dziedātājs, vaimanātājs, bļitkotājs, sēņotājs, kūlas dedzinātājs, Porziņģa pielūdzējs, un katram skatītājam atliek tikai piemeklēt, kuram tēlam viņš vislabāk atbilst.
Jaunajā Šļūkas grāmatā ir vairāk politikas un ekonomikas nekā viņa iepriekšējos izdevumos, bet tas tādēļ, ka šoreiz uzmanības centrā ir tieši mūsu valsts, valstsvīri un arī tauta pēdējās desmitgadēs – budžeta dalīšana, cīņa ar oligarhiem, imports un eksports, eiro ieviešana, birokrātija un vēl ļoti daudzas citas tēmas.
Kādēļ pašu Latviju Šļūka atainojis kā večiņu ar lakatiņu galvā? Viņš pats skaidro, ka tā ir atsauce uz to, ka sabiedrība noveco, daudzi aizceļo, bet vecā māmuļa tomēr paliek savā vietā: “Teiksim, kolēģis Ēriks Ošs Latviju pārsvarā zīmē kā jaunu tautumeitu. Tas ir arī saprotams, jo Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm ir diezgan jauna valsts.
Bet man atkal liekas – Latvijai 100 gadi, tāpēc tikpat labi Latviju var zīmēt arī kā večiņu. Večiņa viņa tāda no laukiem vairāk, tāda mazliet panaiva, tic visam, citreiz arī apmaldās mežā. Bet ņiprums un savs krampis viņā ir.”
Tāpat karikatūrās labvēlīgi apsmaidītas latvieša raksturīgākās izpausmes. Piemēram, vienā no tām redzami trīs zīdaiņi – viens ar slēpēm, otrs ar slidām kājās, bet trešais ar sēņu groziņu vienā, bet nazīti – otrā rokā.
Šļūka skaidroja, no kurienes viņam radusies šī ideja: “Slēpošanu skatījos, un komentētājs teica, ka norvēģi piedzimst ar slēpēm kājās, tā viņiem kā teika jau gandrīz, kad notiek hokejs, tad skaitās, ka kanādieši savukārt ar slidām ir piedzimuši. Nu, un tad tikpat labi – latviešiem tas varētu būt sēņu groziņš, jo baltkrievi un lietuvieši arī droši vien sēņo, bet varbūt mēs to darām par kādu procentu vairāk.”
Viena no iemīļotākajām tēmām Šļūkam ir sports, un tā grāmatai bijusi pateicīga, lai latviešus atklātu kā Porziņģa un Brieža kaismīgākos pielūdzējus, taču novārtā nav atstāts arī futbols.
“Ronaldo pagājušajā gadā ieradās Latvijā, un, kad viņš iepriekšējo reizi bija šeit, tad izskrēja strīkere Zemene uz laukuma,” savu zīmējumu komentēja karikatūrists. “Un tad, lūk, redzams, kā viņš šoreiz sēž lidmašīnā, viņa rokās ir žurnāls “Welcome to Riga”, bet uz austiņām viņš klausās dziesmu “Zemeņu lauks” un sapņo par veselu baru ar Zemenēm, kas skrien pa laukumu.”
Šļūkas karikatūras noskaņās ir dažādas – gan dzirkstoši asprātīgas un smieklīgas, gan skaudri smeldzīgas, kad, piemēram, viņš apspēlē Latvijas zemes pārdošanu, izmirstošos laukus vai čekas maisu atvēršanas epopeju.
Karikatūrās iemūžināti arī kolorītākie politiķu tēli un viņu zīmīgākie teicieni – “Kas es esmu?”, “Gāzi grīdā!” un “Aizver muti!”.
Pie karikatūru atlases grāmatai palīdzējis mākslinieks Indulis Martinsons, kurš Šļūkas skatu raksturo kā trāpīgu, bet arī labvēlīgu ironiju.
Grāmatas prezentācijā sastopams arī publicists Otto Ozols un Ilva Lorence, kura regulāri seko līdzi Gata Šļūkas karikatūrām “Twitter” kontā un dēvē tās par ļoti labu avotu, lai saprastu, kas svarīgs notiek valstī.
Daudzas no Gata Šļūkas karikatūrām uzrunājušas arī ārvalstu auditoriju, jo Gatis startē starptautiskos konkursos un piedalās izstādēs ārzemēs, taču viņa jaunā grāmata „Karikatūra LV” gan šoreiz vairāk būs saprotama tieši latvietim, jo tajā 300 zīmējumos apspēlēti galvenokārt tieši lokāli notikumi, personāži un paradumi.
