Kultūras ziņas

Māra Salēja stāsts par tuvošanos pasaulei

Kultūras ziņas

Rakstnieka Vika un viņa dēla Raida kopizstāde

Izstāžu cikls Jūrmalas pilsētas muzejā

Eduards Vītols un Latvijas opera: Izstāde «Zināmais un nezināmais» Jūrmalā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pirms nepilniem diviem gadiem ar izstādi Limbažu muzejā no nepelnītas aizmirstības tika izcelts mākslinieks un unikāla mūsu kultūras personība kopumā – Eduards Vītols.

Nu šim pirmajam solim seko nākamais – Jūrmalas pilsētas muzejā šo ceturtdien atklās viņam veltītu jau daudz plašāku izstādi “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais”.

Eduarda Vītola devums mūsu kultūrā ir milzīgs. 20. gadsimta pirmajā pusē viņš darbojies ļoti daudzpusīgi, bijis gleznotājs, pedagogs, grāmatu ilustrators, pirmās brīvvalsts laikā 17 gadus vadījis dekorāciju darbnīcu Latvijas Nacionālajā operā.

Interesanti, ka opera “Madame Butterfly” mūsu Baltajā namā joprojām skatāma viņa 1925. gadā radītajā scenogrāfijā un kostīmos.

2017. gada rudenī Eduarda Vītola devums saulītē tika celts ar viņa radinieku un mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes gādību. Ar izstādi tika pieminēta viņa 140. jubileja, un izstāde notika viņa dzimtajā pusē – Limbažos. Jau toreiz tika solīts, ka tas ir tikai pirmais solis viņa aktualizēšanā. Pērn sekoja piemiņas plāksnes atklāšana pie viņa mājas Jūrmalā, un šonedēļ Jūrmalas muzejā atklās jau plašāku viņam veltītu izstādi.

To veido scenogrāfs Ivars Noviks, kuratore ir mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, kura atzīst, ka izstādi gaida ar ārkārtīgi lielu interesi. Vasaras periodā Burāne daudz laika pavadījusi arhīvos un muzeju krātuvēs un atradusi daudz interesanta, kas nebija zināms, gatavojot izstādi Limbažos.

“Jo man tā doma ir tāda – viņš ir tik daudzpusīga personība – Limbažos mēs parādījām viņu kā latviešu akvareļglezniecības skolas vienu no pamatlicējiem, bet šoreiz būs scenogrāfija – izstādes galvenais akcents - Eduards Vītols un Latvijas opera,” akcentē Burāne.

Operā Eduards Vītols sāk strādāt 1918. gadā pēc operas vadības uzaicinājuma un tādējādi arī pārceļas uz dzīvi Latvijā no Pēterburgas. Viņam aiz muguras jau lieliska pieredze Pēterburgas Marijas teātrī, kā arī darbs Minhenē, Vircburgā un citās Vācijas pilsētās.

Izstāde "Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais"
00:00 / 02:26
Lejuplādēt

Mūsu Baltajā namā viņš nostrādā 17 gadus, veidojot vizuālo tēlu ļoti daudziem uzvedumiem un vadot dekorāciju darbnīcu.

“Tad jūs varat iedomāties – līdz 20.gadu beigām ar visu valsts veidošanos, ar kariem, ar brīvības cīņām. Bet opera strādāja, un tās dekorācijas viņi manipulēja un pietiekami labā gaumes līmenī. Es lasīju arī pēc kārtas visas operas programmas tajos gados un secināju, ka tas ir tomēr fascinējoši, ko tie mūsu mākslinieki toreiz ir darījuši valsts labā. Nevis savas pašpietiekamības, bet valsts kultūras celtniecības darbā, jo kultūrai ir jāceļ, nevis jāgremdē,” uzsver Burāne.

Šai saistībā izstādi Ingrīda Burāne arī dēvē par velti ne tikai Eduardam Vītolam, bet arī trīs simtgadēm, kas cieši saistās ar viņa personību. Un tā ir tikko nosvinētā mūsu valsts simtgade, kā arī operas simtgade un Mākslas akadēmijas simtgade, ko svinēsim šogad.

“Eduards Vītols ilgstoši bija Mākslas akadēmijas pedagogs gan pirmskara laikā, gan pēckara gados. Un es domāju, ka Purvītis, akadēmiju dibinot un uzaicinot Vītolu pie pamatu likšanas, zināja, ko viņš dara,” uzskata izstādes kuratore.

Scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs – tās vēl nebūt nav visas Eduarda Vītola darbības šķautnes. Viņš ilustrēja arī grāmatas, veidoja metus mēbelēm, rotām un metālkalumiem, arī Kuzņecova un Jesena porcelāna traukiem.

Viņa devums lietišķajā mākslā, piemēram, varētu būt ļoti interesants vēl kādas nākamās izstādes temats – ir pārliecināta Ingrīda Burāne.

Kāpēc šī unikālā personība līdz mūsdienām tomēr tik maz pazīstama – skaidrojams ar to, ka viņš bija īsts darba rūķis, kuram nepatika pozicionēties, arī raksturā viņš bija savrups, kautrīgs un smalkjūtīgs.

Ļoti gandarīta, ka Eduarda Vītola devums arvien plašāk iziet tautās, ir viņa dzimtas pārstāve, Leļļu teātra aktrise Dace Vītola, kura bija viena no piemiņas pasākumu iniciatorēm.

“Tā ir tiešām tāda sniega bumba, kas veļas, tāda liela un krāšņa, un paķer līdzi arvien jaunus un jaunus cilvēkus, kas ir bijuši saistīti ar Vītola daiļradi,” ir pārliecināta Vītola. “Šie pēdējie divi gadi Vītola kontekstā ir bijuši ļoti bagātīgi un vērtīgi. Man arī pašai ne tikai kā Vītola brāļa mazmazmeitai, bet arī kultūras cilvēkam, kā cilvēkam, kurš strādā teātrī, šie atklājumi ir bijuši ļoti interesanti.”

Viņa arī atklāj, ka pati lolojot kādu īstenojamu ideju par Vītola daiļradi, taču laiks rādīšot, kā tas izdosies.

Eduardam Vītolam veltītu izstādi “Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais”, veltītu viņa scenogrāfa veikumam, atklās ceturtdien, 10. janvārī, Jūrmalas pilsētas muzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti