Atklāta Līgas Ķempes zīmējumu izstāde «Zēnu kora dziesmas II»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Mākslinieces Līgas Ķempes darbnīcā top zīmuļu gleznas. Tajās viņa ilustrē Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kora dalībnieku portretus un dziesmas. Šajā nedēļas nogalē māksliniece atklāja izstādi Liepājā kafejnīcā „darbnīca". Daļa no šiem darbiem apskatāmi arī Rīgā kafejnīcā „La Kanna". Māksliniece sakusi veidot šīs zīmuļgleznas, iedvesmojoties no zēnu dziedātajām kora dziesmām. 

Līga Ķempe ir liepājniece, tāpēc savus darbus labprāt ik palaikam ved uz savu dzimto pilsētu. Ilustrācijas kora dziesmām nav radušās nejauši. Mākslinieces Līgas Ķempes bērni mācās Jāzepa Mediņa mūzikas skolā. Desmit gadus jaunais dēls Kajs ir viens no zēnu kora dalībniekiem. Dzīvojot līdzi bērnu gaitām, māksliniecei radusies doma radīt ilustrācijas dziesmām. Tā top suģestējoši dziesmu attēlojumi, kuros redzami arī zēnu portreti. Kāds zēns šūpojas šūpolēs, no kāda lūpām izlido krāsaini tauriņi, cits bezrūpīgi karājas koka zarā ar kājām gaisā: "Principā tur darbojas dzejnieka teksts, tāpēc darbi ir ļoti atšķirīgi savā noskaņā. Katra dziesma ir ar savu informāciju, gaisotni un sajūtām."

Kā viens no iedvesmas avotiem ir dziesmu grāmata zēnu koru salidojumam, kas šogad notika Cēsīs. Tur piedalījās arī Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris. Šī repertuāra dziesmas tad arī tiek iekļautas ilustrācijās, stāsta Līga:

"Piemēram, šī ir ļoti populāra dziesma, ko dzied arī lielajos dziesmu svētkos. Renāra Kaupera „Mana dziesma". Tā ir patriotiska dziesmiņa. Man tur radās sajūta, ka puisis dzied par savu zemi, par to, kā viņam patīk šeit dzīvot. Viņam ir sava latvju meitene dēļ kuras viņš stāvēs un kritīs."

Līgas Ķempes zīmuļgleznas aizved skatītāju skaistu un krāsainu sapņu pasaulē. Lūk, par ko pārvērtušies Guntara Rača ilustrētie vārdi: "Dziesma ir par iedomātu zemi. Puiši dzied – lai dzīvo pankūkas un debess mannas jūra. Puikam kājas grimst debess mannā. Putni, zivis, vaboles, kalni un kūkas pa gaisu."

Līga Ķempe ir viena no retajiem māksliniekiem, kura apņēmusies uzgleznot kori uz lielformāta audekla. Tieši visu koristu atspoguļojums gleznā bija pirmavots iecerei zīmēt ilustrācijas dziesmām. Divmetrīgā glezna ar piecdesmit zēniem joprojām ir tapšanas procesā: "Galu galā tas tā droši vien arī būs, ka veidosies viena lielāka izstāde, kur būs kora lielā glezna. Tad būs šie zīmējumi un iespējams arī pats koris dzīvajā koncertā. Uzaicināšu viņus, izlūgšos, lai nāk palīgā padziedāt."

Runājot par dziļākiem sajūtu un kodu slāņiem, māksliniece atceras Renāra Kaupera sacīto, tā akcentējot dziedāšanas nozīmi latviešu kultūrā un pēctecību dzimtās: "To man šķiet arī zēnu koru salidojumā Renārs Kaupers minēja, ka ir tā saikne – ķēdītes posms. Sākumā ir puika, tad ir vīrietis – dziedošs tētis. Atkal dziedošs bērns.. Zēnu koru tradīcija Latvijā ir ļoti skaista lieta. Kad dzied šīs eņģeļu balsis, tas ir kaut kas īpašs."

Līgas iedvesma uzrunājusi arī Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kora diriģentu Romānu Vanagu, tāpēc iespējams nākotnē taps radošs kopdarbs - ilustrēta nošu grāmatiņa vai kāda muzikāla jaunrade.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti