"Gribētos, lai manis uzburtā krāsu pasaule sagādā prieku!" tā savu nu jau nopietno aizraušanos ar gleznošanu komentē 25 gadus vecā māksliniece Marija Leina. Sadzīvojot ar iedzimtām veselības problēmām, jau kopš agras bērnības Marijas attīstībā liela nozīme bijusi dažādām radošām nodarbēm. Viss notiek intuitīvi. Kā atzīst pati Marija, viņa nezīmē, bet rotaļājas ar krāsām.
"Krāsas viņa izvēlas pati un parasti nekad nedomā, ko gleznos. Paņem krāsu kasti, un, kurā brīdī viņai liekas uzrunājošas, viņa paņem, mēs izspiežam tās krāsas, es viņu atstāju vienu pašu, un tad tas viss arī notiek," stāsta Marijas mamma Biruta Zujāne, piebilstot, ka meitai ļoti svarīgs ir pats radošais process.
Paralēli gleznošanai Marijai patīk muzicēt. Tas meitenei palīdzējis iemācīties ātrāk runāt un apgūt vairākas valodas. Marija šobrīd ar vecākiem dzīvo un arī strādā Francijā. Gleznošanas iemaņas papildinājusi meistarklasēs, kā arī piedalījusies vairākos bērnu zīmējumu konkursos. Viņas gleznas izmantotas arī biedrības "Dramaturgu asociācija" lugu krājumos.
"Tad, kad sāku vadīt projektu "Lugu konkurss" un "Lugu krājums", un es, kā tagad atceros, sēdēju uz dīvāna un domāju, ka man vajag mākslinieku, un tā ir liela nauda un kur es to mākslinieku ņemšu? Tieši stāvēja šī glezna, kas ir dāvana tētim jubilejā, un viņa man draudzīgi saka – ja tu ļoti gribi un ja tev patīk, tad ņem to gleznu. Tajā brīdī man saslēdzās, ka neesmu nekāda mamma un tas nav tā, ka mana bērna darbs. Es viņu redzēju radoši," stāsta Biruta Zujāne.
Lai savulaik meitai iemācītu skaitīt un rēķināt, Biruta radījusi īpašu metodi, ko vēlāk arī izdevusi grāmatā: "Marija man teica – uzraksti grāmatu, lai arī citi bērni var iemācīties saskaitīt. Man nebija tāda doma. Tā ir Marijas ideja, un domāju, kāpēc ne?"
Marijas Leinas darbi Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā skatāmi līdz septembra beigām.
