Kentauru izstādes pēdējā nedēļā skanēs īpaši tai radītie Annas Fišeres «Sibillas dziesmas» fragmenti

Noslēdzoties izstādei "Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums", ceturtdien, 16. novembrī, piecos seansos pulksten 17.30, 18.00, 18.30, 19.00 un 19.30 mākslas darbus papildinās Annas Fišeres īpaši izstādei radītā skaņdarba "Carmen Sibyllae. Ecloga IV" (Sibillas dziesma. 4. ekloga) fragmenti četriem dziedātājiem un arfai, informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāvji.

Sibillas dziesmas fragmentus izpildīs profesionāli mākslinieki – Agnese Pauniņa, Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, kas dzied arī "Grammy" balvu ieguvušajā Latvijas Radio korī, kā arī tenors un diriģents Rūdolfs Bacāns un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfiste Ieva Šablovska. Skaņdarba fragmenti dzīvajā skanējumā būs dzirdami tikai vienu vakaru.

"Par sibillām Senajā Grieķijā sauca vairākās vietās atrodamas raganīgas sievietes, pie kurām pēc padoma vērsās valdnieki, karavadoņi un citi grūtībās nonākušie. Dažviet viņu teikto sāka pierakstīt un saglabāt," stāstīja komponiste Anna Fišere.

"Tagad šīs mistērijas vēstnese ir komponiste Anna Fišere, kuras skaņdarbs "Carmen Sibyllae. Ecloga IV" ir mēģinājums sadzirdēt Sibillas balsi, paverot pieeju dažādām Vergilija tekstā paustā pareģojuma interpretācijām," pauda izstādes producente, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.

Sākotnēji skaņdarbs komponēts karmerorķestrim un korim, skaņdarbs savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2021. gada 2. septembrī 24. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla laikā kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā, diriģēja Māris Sirmais. Skaņdarba vārdu autors ir seno romiešu dzejnieks Pūblijs Vergilijs Marons (1. gadsimts pirms mūsu ēras), kurš savā darbā, iespējams, izmantojis kādu viņam pieejamu sibillas pareģojumu.

Sibillas dziesmas atskaņojums notiks mākslinieka Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radītā hiperreālistiskā fantāzijas izstādē "Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums" saplūst vizuālās mākslas, kino, scenogrāfijas, dizaina un literatūras jomas. Tā stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru. 

"Stāsta centrā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloģisko katastrofu un planētas mīlestību, bezcerību un cerību," atklāja izstādes kurators Jākobs Lillemoze (Jacob Lillemose).

Venēcijas biennāles Dānijas paviljona izstāde "Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums" Rīgā skatāma vēl tikai līdz 19. novembrim jaunajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izstāžu zālē "New Hanza Biroji" blakus "Hanzas peronam" laikā no 12.00 līdz 19.00.

Pirmatskaņojuma seansi 16. novembrī būs pieejami bez maksas un iepriekšējas reģistrācijas, uzņemot ik reizi zālē līdz 250 cilvēkiem rindas kārtībā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda organizēto izstāde "Mūsu mājas bija Zeme. Uzplaukums" lielās apmeklētāju intereses dēļ tās pēdējā darbības nedēļā būs atvērta apmeklējumam arī svētku laikā, nodrošinot darbību ik dienu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti