Izstāde, kurā mani uzaicināja piedalīties, ir veltīta psihiskajai veselībai un notiek visu šo vasaru Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tas atrodas ēkā pretī Krievijas vēstniecībai Rīgā, un uz muzeja ēkas fasādes kopš 2022. gada marta ir milzīgs plakāts, kurā redzams Putins uz asinssarkana fona, bet viņa galvas lejasdaļa attēlota kā galvaskauss.
Zīmējuma autors latviešu mākslinieks Krišs Salmanis šo portretu radīja žurnāla "Ir" 2022. gada 3. marta numura vākam, uz kura šis attēls papildināts ar uzrakstu: "Ko sēj, to pļausi".
Medicīnas vēstures muzejs atrodas pirmajā ēkā ielā, kuru 2022. gada martā Rīgas dome pārdēvēja par Ukrainas neatkarības ielu. Šis lēmums tika pieņemts, paužot pateicību Ukrainas tautai un atbalstot tās varonīgo cīņu pret Krievijas militāro agresiju Ukrainas valsts teritorijā.
Tuvojoties muzejam, ikviens apmeklētājs "satiek" Salmaņa Putinu, un, kāpjot uz zāli ceturtajā stāvā, kur notiek mana performance, apmeklētāji var redzēt Krievijas karogu vēstniecības pagalmā.
Kad, gatavojoties performancei, pirmo reizi apmeklēju muzeju, negribēju skatīties pa logu, pa kuru redzēju tās valsts karogu, kura nogalina manus līdzpilsoņus, tāpēc aizvēru acis.
Klausoties savas sirds ritmiskajos pukstos, mani pēkšņi pārņēma sen aizmirsta drošības izjūta. Es joprojām stāvēju burtiski tās valsts vēstniecības priekšā, kuras armija bija okupējusi manas mājas, bet manu sirdspukstu ritms sniedza man drošības izjūtu.
Šī pieredze man atgādināja drošības izjūtu, kāda gribētam bērnam ir saziņā ar savu māti. Tādēļ es vēlējos iegremdēt izstādes apmeklētājus emociju telpā, kas atgādinātu to, kuru viņi pieredzējuši, atrodoties drošākajā vietā savā dzīvē – savas mātes vēderā.
Radījusi viņiem vietu, kurā nav ārējo stimulu, grūtību un negribētu pretsitienu, es ierosinu pievienoties performancei "Sirdspuksti" kā kolektīvai pieredzei, kurā bailes tiek ārstētas ar skaņas palīdzību.
Pēc dažu nesen notikušās pirmizrādes dalībnieku atsauksmēm secināju, ka esmu kļuvusi par ķīlnieci tēlam "mākslinieks par karu".
Esmu ukrainiete, un auditorija godīgi atzina, ka nespēj atslābināties "Sirdspukstu" laikā, jo ir pastāvīgi gatava kaut kādai "kara pieredzei". Bija apmeklētāji, kuriem performance lika lauzīt galvu, kā viņu bērni tiek galā ar vecāku stresu kara laikā un kā tas ietekmēs viņu dzīvi nākotnē.
Man personīgi pieredze, ko rada performance, kas notiek uz manas emocionālās drošības robežas, sniedza izpratni par bailēm, kādas ir cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, valstī, kas pieredzējusi padomju okupāciju un robežojas ar Krieviju. Karš paveras viņu acu priekšā, katru dienu savu pilsētu ielās viņi satiek bēgļus, un kā ukrainiete varu vienīgi lūgt viņiem mani saprast, bet arī varu lūgt viņiem atklāt, kā viņi pēdējā laikā jūtas.
Ceru, ka mana pieredze par drošības izjūtas gūšanu, ar kuru dalos performancē "Sirdspuksti", palīdzēs Baltijas valstu iedzīvotājiem tikt galā ar kara radīto stresu. Lai gan performance ilgst tikai desmit minūtes, viņi varēs gūt pilnīgas drošības un rūpju izjūtu, tādu pašu izjūtu, kādu man, ukraiņu sievietei, dāvā Latvija.
Vairāk par izstādes programmu šeit.
Oriģinālpublikācija angļu valodā – eng.lsm.lv.
