Ar mākslinieku Alekseju Naumovu jaunajā izstādē tiekamies dienu pirms viņa dzimšanas dienas un kopīgi secinām, ka tā bijis jau agrāk. Tieši pirms četriem gadiem tikāmies viņa kopīgajā izstādē ar igauņu draugu, arhitektu un gleznotāju Vilenu Kinnapu.
Arhitektūra Naumovam turpina sekot pa pēdām arī jaunākajā izstādē. Vai arī otrādi – mākslinieks seko arhitektūrai?
"Tēma ir ļoti interesanta. Ilgi domāju, kā izstādi nosaukt, līdz ar kolēģiem izlēmām – "Uzgleznotā arhitektūra". Man patīk arhitektūra, daba, gaisma, krāsa. Šeit ir daudz darbu, kas pirmo reizi ir parādīti [publikai] – Burano šajā vasarā, agrāk gleznota pils Indijā, lielā Ņujorka," saka mākslinieks.
Izstādes vieta – Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts Ķīpsalā – pirmajā brīdī varbūt šķiet netipiska, taču vide ir mākslai ļoti pateicīga: ēkas vestibila baltās, augstās sienas un dienasgaisma no stikla griestiem ļauj šeit izstādīt lielus darbus un neliek tiem izskatīties iespiestiem.
"Indijas glezna ir kādi četri metri [platumā], Sicīlija – kādi trīs… Te ir, kur atkāpties, tagad skatos, ka studenti nāk, tātad interese ir. Tas priecē. Droši vien tāpēc, ka ārā vēl nupat bija -20, bet te iekšā ir silts un arī siltas krāsas," smejas mākslinieks.
Jautāju, ko šāds mākslinieka skatupunkts uz arhitektūru var dot arhitektūras studentiem. "Arhitektūra arī ir sazobē ar dabu vai tieši kontrastē ar to. Tā ir interesants medijs – vai nu izceļ dabu, vai arī pārsvarā, kā, piemēram, debesskrāpji – apēd dabu. Bet vienalga daba ir. Gaisma, krāsa, līnija, kompozīcija – tas pats, kas glezniecībā. Risina problēmas, kamēr atrisina, kā vajag. Protams, domājot par cilvēku," stāsta Naumovs.
Ideja topošo arhitektu mācību vietā izstādīt košās Alekseja Naumova arhitektūrai veltītās gleznas radusies RTU Arhitektūras un dizaina institūta projektu vadītājai Veltai Holcmanei, kura ir arī šīs izstādes kuratore: "Mums šeit, Arhitektūras un dizaina institūta telpās, bija Itālijas vēstnieces rīkots pasākums, un Aleksejs Naumovs bija atnesis savas bildes. Daži studenti, ejot garām, ieraudzīja un prasīja: kas tas ir? Mēs to gribam! Tas viss notiek ļoti personīgi. Kad studentiem pienes mākslu, viņi beidzot saprot, ka māksla netiek radīta tikai šeit, pie viņiem, bet arī citās augstskolās. Tāpēc es palūdzu Aleksejam izstādīt darbus, kas saistīti ar viņa redzējumu par arhitektūru. Tāpēc nosaukums ir "Uzgleznotā arhitektūra". Tas ir ļoti svarīgi, jo, lai arī mūsu augstskolas studentiem ir zīmēšanas nodarbības, ar eļļu neviens te nestrādā, tas ir iespējams tikai hobija līmenī. Alekseja darbi uzrunā ar to, ka viņš tver pilsētas vidi, telpu, un tas sasaucas ar to, par ko šeit tiek mācīts."
Velta Holcmane smaidot saka, ka Aleksejs Naumovs, protams, māk arī izvēlēties lielisku arhitektūru, ko gleznot.
Izstādē ir ainas no Parīzes, Ņujorkas un, protams, mākslinieka ļoti iecienītās krāsu paradīzes – Burano salas Venēcijas lagūnā.
"Viņš māk, protams, ar pastiprinātu krāsojumu, vēl labāk atvērt un parādīt tieši mākslas un arhitektūras sintēzi. Un viņam ir lieliski pilsētas skati – Sicīlija, Ņujorka… Tas ir veids, kā parādīt, cik daudzveidīga ir pilsētas arhitektūra," atzīmē kuratore.
"Katrā vietā ir citādāka gaisma, kā tā krīt uz ēkas… Piemēram, Sicīlijas ainava – jumti veido tādu kā mozaīku, ritmu. Tuvumā pat nav saprotams, ka tie ir jumti. Arhitektūra glezniecībā vienmēr ir bijusi ļoti pieprasīta jau no seniem laikiem," Aleksejs Naumovs par savām gleznām un to tapšanu stāsta garšīgi un ar lielu aizrautību. Viņš glezno tikai uz vietas dabā, tāpēc ar darbu tapšanu allaž saistās kāds stāsts. Sākam ar skatu uz Venēcijas lagūnu.
"Šis skats ir gleznots no jumta. Tur bija tik daudz kuģīšu, man tos vajadzēja notvert! Katrs kuģītis atstāj savu baltu "ceļu", kas izzūd, kolīdz nāk nākošais kuģītis. Tas man bija liels izaicinājums – kā to uztvert, kā iekomponēt." Kā mākslinieks tika uz jumta? "Es to vietu zināju, un man atļāva. Dažreiz vajag vienkārši pajautāt, jo ir tikai divi varianti – atļaus vai neatļaus. Pārsvarā atļauj!"
Īpašs ir stāsts par gandrīz četrus metrus plato gleznu, kas tapusi, māksliniekam Aleksejam Naumovam viesojoties Indijā: "Te ir tāda pils: divi cilvēki nolēma atjaunot pili nekurienē, apkārt nekā nav – tikai baznīcas kupoli. Viņi dara sociāli labu darbu: sieva taisa dizainus un dod aust sievietēm, kas apkārtnē dzīvo. Viņa tos pārdod un palīdz viņām. Tas ir netālu no Deli, kādi 50 kilometri, bet ceļa gandrīz nebija, tāpēc braucām divarpus stundas. Un man nebija apakšrāmja, tāpēc apvilku ar audeklu logu. Pēc tam sarullēju audeklu un atvedu uz Rīgu."
Visbeidzot nonākam pie Tilerī dārza Parīzē, ko Naumovs savulaik uzgleznojis pavisam spontāni un gluži netipiskos laikapstākļos. "Sniega dēļ nelidoja lidmašīnas, man vajadzēja atgriezties viesnīcā. Sapratu – ja jau nelido, tad man vajag kaut ko uzgleznot! Parīzi sniegā tik bieži nevar redzēt. Šeit ir baltais, ir asfalts, un ir rozīgas debesis. Šo es ļoti ātri uztaisīju."
Latvijas arhitektūras gan šajā izstādē nav, taču Naumova uzmanības lokā ir arī tā.
"Man patīk gleznot pie Brasas tilta, kur es agrāk dzīvoju, Lejas ielā, Kazarmu ielā… Tur ir mājas, kas man saistās ar bērnību, kad vajadzēja tīrīt sniegu.
Mamma strādāja par sētnieci, un mēs ar māsu palīdzējām. Tāpēc tagad, kad uzsnieg sniegs, man uzreiz ir mazliet šermuļi – jātīra! Bet tas ir labi, veselīgi," nosmejas mākslinieks.
Alekseja Naumova izstāde "Uzgleznotā arhitektūra" RTU Arhitektūras un dizaina institūtā būs skatāma līdz februāra vidum.
