Vai zini?

Vai zini, kad Rīgā “ieradās” “Pacific 231”?

Vai zini?

Vai zini, kas cēlis paviljonu pie Gūtmaņa alas Siguldā un kādam mērķis tas paredzēts?

Vai zini, ka latviešu nacionālās literatūras sākumā bija ar roku rakstītas grāmatas?

Vai zini, ka latviešu nacionālās literatūras sākumā bija ar roku rakstītas grāmatas?

Jau kopš 18. gadsimta vidus latviešu valodā tikušas rakstītas un pārrakstītas rokrakstu grāmatas. Tās mēs varam iedomāties gan kā necila izskata ļoti nobružātas ar diegu sasietas lapu kopiņas, gan arī vienkāršos ādas vākos iesietas grāmatiņas, kuras līdzīgas mūsdienās papīrlietu veikalos nopērkamām piezīmju kladēm. Nacionālajā bibliotēkā tās apvienotas Brāļu draudžu rakstu fondā un veido daļu no arī citās Latvijas un pasaules krātuvēs glabātā tekstu kopuma, kura tapšanā piedalījušies Vidzemes latviešu un vācu hernhūtieši. 

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Kas bija šie cilvēki, kas gaišajās vasaras dienās pēc smaga fiziska darba vai arī tumšajos ziemas vakaros skalu gaismā ņēma rokās zoss spalvu un lika to uz papīra lapas? Tie bija dievbijīgi un zinātkāri zemnieki un amatnieki, kuri bija pievienojušies Vidzemē ap 1738. gadu dibinātai un jau 1743. gadā aizliegtai kristiešu draudzei, kuras sākums meklējams pirmajās Romas pāvesta virsvadību neatzīstošās kristiešu kopienās Eiropā. Čehijā 100 gadus pirms reformācijas līdzīgi domājošus cilvēkus pulcēja ap sevi mācītais vīrs Jans Huss, kuru, kā zināms, 1415. gadā par ķecerību sadedzināja uz sārta. 

Pēc vairāku gadsimtu vajāšanām Husa piekritēji, apvienojušies čehu brāļu draudzē, atrada sev jaunu mājvietu sakšu grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa īpašumā Polijas, Čehijas un Vācijas pierobežā. Gandrīz pirms 300 gadiem 1722. gadā šai nelielajai emigrantu apmešanās vietai tika dots zīmīgs nosaukums – Hernhūte jeb "Tā Kunga pasargātība" vai arī "Tā Kunga platmale", kuru uzvelkot, galvai ir labi, sausi un silti. 

Tobrīd grāfs Cincendorfs šos patvēruma meklētājus gribēja piepulcēt luterticīgo draudzei. Tomēr tas nenotika, jo drīz vien viņa rokās nonāca senās čehu brāļu draudzes pēdējā bīskapa Jana Amosa Komeniusa grāmatiņa par Brāļu draudzes vēsturi. 

Cincendorfam tā bija atklāsme, un kopš šī brīža viņš ar domubiedriem sāka apzināti veidot atjaunoto Brāļu draudzi un vēlējās kalpot "Tam Jēram" – Jēzum Kristum – līdz brīdim, kad viņš pats atgriezīsies pie cilvēkiem un "visi īpašie viedokļi tiks sadedzināti Jēra mīlestībā". Šī spilgtā metafora pierakstīta tepat Vidzemē 1743. gadā inkvizīcijas tiesas procesa laikā. 

Nupat sākusies latviešu garīgā modināšana, pašorganizēšanās hernhūtiešu pulciņos un masveida vēlme gūt izglītību pēc kustības aizlieguma tomēr nebeidzās. Šo notikumu aculiecinieks Ķiegaļa Pēteris (1711–1802) savā dzīvesstāstā par šo laiku raksta: "Mūsu kungiem tika dota pilnvara atņemt visas draudzes grāmatas, arī man bija jāatnes sava dziesmu grāmatiņa uz muižu un jānodod inspektoram, ar kuru viņš man sita pa seju: "Tu, dumpiniek, klausi savu mācītāju, tas priekš tevis ir gana", man tika pieteikts, ka es dabūšu rīkstes, bet beigās mani palaida mierā. [..] Kad visas saiešanas bija aizliegtas, mēs pulcējāmies mazās grupās, vai tas bija mežā vai ar kādās citās slepenās vietās."

Pašizgatavotas rokraksta grāmatas, pierakstītas autobiogrāfijas, kristīgi stāsti un dziesmu panti kļuva arī par pirmo zināmo latviešu laicīgās literārās aktivitātes izpausmi. Slepenās saiešanas iezīmēja latviešu intelektuālās elites veidošanās pirmsākumu. Jau 18. gadsimta vidū vācu hernhūtiešu avotos Vidzemes latviešu daļa tika dēvēta par "Lettland", tātad – par Latviju. 

Mūsu dienās hernhūtiešu rakstītais kļuvis par ļoti nozīmīgu Latvijas kultūras mantojuma daļu. Daudzi latviešu hernhūtiešu dzīvesstāsti plašākai publikai vēl nav izstāstīti. 

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt