"Parasti, kad uzraksta grāmatu, ir milzīgs atvieglojums. Bet pirmo reizi ir tā, ka negribas tikt vaļā. Liekas, ka varētu vēl rakstīt par Māru. Negribas atvadīties," Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” atzīst rakstnieks Osvalds Zebris.
Romāna galvenā varone ir 10. klases skolniece Māra, kura romāna gaitā sastopas gan ar sarežģījumiem ģimenē, gan stabilas draudzības sabrukumu – notikumiem, kas liek viņai izdarīt būtiskas izvēles un pieaugt.
„Kodols šai grāmatai ir par drosmi vai tās trūkumu, tas jau ir Gaiļukalna ēnā temats, tur cilvēks netika galā ar gļēvumu. Šeit tāds kā pretmets citos apstākļos, bet faktiski pamats ir tas pats,” uzskata rakstnieks.
„Neapzinātā līmenī bija skaidrs, ka tā nav heroiska drosme, tā ir ikdienišķa drosme, bet tai konsekvences un sekas nav mazākas,” turpina Zebris.
Viņš atklāj, ka romāns „Māra” ir izaudzis no darba pie scenārija jauniešu seriālam, ko Latvijas Televīzija demonstrēja ar nosaukumu "16+".
„Man bija skaidrs, ka rakstīšu arī grāmatu, jo kino rakstīšana un literatūra ir ļoti atšķirīgas lietas. Scenārijā es varēju ielikt mazu kriksi no tā, ko gribēju pateikt,” norāda Zebris. „Rakstot scenāriju, likās, ka neko nezinu par šodienas jaunajiem cilvēkiem. Tāpēc es neuzkrītoši tramvajā virzījos tuvāk attiecīgā vecuma cilvēkiem un klausījos, kā viņi runā, secināju, ka patiešām ir ļoti izplatīts, ka stāstījuma teikums runā kā jautājuma teikums.”
Rakstnieks norāda, ka viņa darba pamatā nav patiesi notikumi.
„Fantazēts ir vislielakajā mērā ja runājam par stāsta virsbūvi tā ir izdomāta un tai nav sakara ar reāliem notikumiem, ir dažas epizodes, ko pats esmu pieredzējis, vai ko līdzīgu,” bilst Zebris.
Meiteni kā galveno varoni viņš izvēlējies, jo interesantāk domāt no meitenes pozīcijām.
„Man bija pieņēmums un ir, ka varbūt kontrasts iznāk lielāks, ka mazliet trauslākam cilvēkam uzkrāmē to visu, ko esmu uzlicis un liec vai nu tikt vai netikt galā. Šajā gadījumā tikt galā,” vērtē Zebris.
Grāmatai ir četras daļas un katrā no tām četras apakšnodaļas, lai pēc iespējas skaidrāk iezīmētu Māras izšķilšanās ceļu.
Iejusties mūsdienu Rīgas jauniešu pasaulē palīdz Elīnas Brasliņas veidotās ilustrācijas, bet grāmatas autors īpašu uzmanību pievērsis savu varoņu valodai.
"Uzrunāju Elīnu Brasliņu, kad biju pusratā ar Māru, man bija ļoti skaidrs, ka pašam gribas redzēt, kāda viņa izskatās un kādi ir viņas draugi. Elīna piekrita un varu teikt, ka tas izauga daudz krāšņākā rezultātā, ka biju iedomājies. Tagad tā ir puse no grāmatas," atklāj Osvalds Zebris.
Vērtējot, kas varētu būt grāmatas lasītāji, Osvalds Zebris atklāj, ka vēlas, lai tā būtu pēc iespējas plašāka.
"Man šķiet, ka jaunam cilvēkam būtu interesanti izlasīt, lai varbūt saskatītu kādā no tiem personāžiem sevi, saprastu, vai tā ir vai tā nav, varbūt es arī domāju līdzīgi. Kādas driskas no tā, ko Māra runā vai domā, ir līdzīgas tam, ko es jūtu," stāsta Osvalds Zebris. "Nobriedušākiem cilvēkiem, Māras vecākiem, tas būtu interesanti, lai no citas puses paskatītos uz savu bērnu.
Atcerēties, ka viņš uzmanīgi vēro un dzīvo līdzi tam, kas notiek ar vecākiem. To, ko varbūt ikdienā nemaz nemanām, kādu nelielu nevērību, nelielu dusmu izpausmi, to jauns cilvēks var saasināti uztvert un izpaust."
"Gribēju parādīt, ka Māra var tikt galā ar zināmu atstumtību ģimenē, bet var gadīties, ka netiek," atzīst rakstnieks.
Lai arī rakstnieks saka, ka vēl negribas atvadīties no Māras, viņš jau velta uzmanību rakstnieka Gunara Janovska darbiem, lasa viņa darbus un priecājas par trāpīgo valodu, jo topošajā sērijā „Es esmu” viņš apņēmies rakstīt romānu par Gunaru Janovski.
