Sadaļas Sadaļas

«Mansards» izdevis Jāņa Medeņa ieslodzījuma un izsūtījuma laika dzeju un vēstules

Apgāds "Mansards" izdevis  ieslodzījuma un izsūtījuma laikā tapušo Jāņa Medeņa dzeju un vēstules grāmatā "Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947-1955".

Dzejnieka Jāņa Medeņa slavas laiks bija 20. gadsimta trīsdesmitie gadi, kad viņa dzeja līdzās Aleksandra Čaka un Ērika Ādamsona veikumam veidoja nopietnu tās paaudzes pieteikumu, kurai jaunība aizsākās vienlaikus ar Latvijas valstiskumu. Jānis Medenis piedalījās Konversācijas vārdnīcas veidošanā, sarakstīja četras dzejoļu grāmatas, saņēma divas Kultūras fonda godalgas un Annas Brigaderes prēmiju. Kā Brīvības cīņu dalībniekam Cēsu skolnieku rotā Jānim Medenim piešķīra zemi Aiviekstes krastā, kur dzejnieks uzcēla māju ģimenei, kuras labiekārtošanu tā arī nepabeidza. Vācu okupācijas laikā Jānim Medenim izdota piektā grāmata, kas noslēdz jūsmas un prieka laiku un aizsāk sāpju un traģikas gadus.

Literatūrkritiķis Jānis Andrups šai sakarā rakstīja: "Mūža pēdējos 17 gados Medenis kļuva par savas dzejas spilgtāko figūru. Robeža starp vēsturi un viņa dzeju bija nojaukta. Bez atlikuma ierauts vēstures viesulī, viņa lepnais stāvs spītēja līdz pēdējam elpas vilcienam, un ik brīdi dzejnieks sajuta sevī tautas neatkarības gribu kā varenu ērģeļu dunēšanu".

Dzejnieks dzimis 1903. gada 31.maijā Praulienas pagasta "Lejasješku" zemnieku saimniecības rentnieka Pētera Rūdolfa Medeņa un viņa sievas Ievas ģimenē. Mācījās Praulienas pagastskolā, tad Madonas proreālskolā, Rīgas kultūrtehniskajā vidusskolā un Madonas vidusskolā (1910-1918). Latvijas brīvības cīņulaikā iestājas Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu rotā un piedalījās Bermontiādes cīņās un Latgales atbrīvošanā (1918-1920). Pēc kara beigām 1920. gadā iestājās Latvijas karaskolā, bet 1922. gadā iestājās Latvijas Universitātē, kur studēja baltu filoloģiju un no 1930. gada tiesību zinātnes. 1933. gadā iznāca viņa dzejas krājums "Tecila" par latviešu sarkano strēlnieku "spožumu un postu". 1932. gadā apprecējās ar "Trākšu" saimnieci Almu Varkali un no 1937. gada dzīvoja Praulienas "Trakšās", vēlāk līdz 1944. gadam Saikavas pagastā piešķirtajā jaunsaimniecībā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā Medenis devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, kur dzīvoja Ventspils apkaimē un strādāja par dzirnavu pārraugu Vārves pagastā. Kara laikā rakstītā dzeja apkopota krājumā "Burvību grāmata" (izdots ar nosaukumu "Tērandes rozes"). 1946. gadā padomju okupācijas iestādes Medeni apcietināja un ieslodzīja Bolderājas nometnē, kur tapa viņa dzejas krājums "Dieva dārzs" (1946-1948). Padomju tiesa Jānim Medenim piesprieda 10 gadus ieslodzījumā Gulag soda nometnē, ko viņš izcieta Noriļlaga nometnē, vēlāk nometinājumā Irkutskas apgabalā. Sibīrijā tapa viņa dzejoļu cikls "Noriļskas vainags". Tikai pēc Staļina nāves dzejniekam atļāva atgriezties dzimtenē, no 1955. gada novembra viņš dzīvoja Rīgā un Murjāņos, daudz strādāja pie Dostojevska, Puškina un Ļermontova tulkojumiem un rakstīja dzeju. Miris Murjāņos 1961. gada 10.maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt