Arvīds Jozaitis ir lietuviešu filozofs, rakstnieks un publicists, viens no tautas kustības "Sajudis" dibinātājiem un vadītājiem. No 2009. līdz 2012. gadam Jozaitis dzīvoja Rīgā, iemācījās latviešu valodu un bija kopā ar rīdziniekiem svētku reizēs un ikdienas gaitās. Rīgā pieredzētais kļuva par ierosmi grāmatai “Rīga – cita civilizācija” (“Ryga - niekieno civilizacija”), kas guva lielu atsaucību Lietuvā un par kuru 2011. gadā autors saņēmis prestižo Baltijas Asamblejas balvu literatūrā.
Grāmatas latviskajam izdevumam pievienota Arvīda Jozaiša vēstule latviešu lasītājiem, kurā viņš saka:
Lūk, divi likteņa līdumnieki Baltijas krastā. Tie esam mēs – lietuvieši un latvieši; latvieši un lietuvieši. Tikai divatā palikuši pasaulē no kādreiz daudzajām baltu tautām. Nav grūti saprast, kāpēc lietuvietis pasaulē nejūtas vientuļš – blakus viņam „elpo” latvietis. Un, ja dažreiz Lietuva kā valsts uzvedas drosmīgāk nekā, šķiet, to pieļautu apstākļi, tad tas ir arī tāpēc, ka „aiz tās stāv” Latvija.”
Grāmatas divdesmit četras nodaļas veltītas dažādiem Latvijas vēstures, kultūras, politikas un literatūras jautājumiem, sabiedrības, reliģiskās dzīves un demogrāfijas aktualitātēm gadsimtu ritumā kopš Rīgas dibināšanas līdz pat 21. gs. pirmajai desmitgadei. Uz latviešiem un Latviju Arvīds Jozaitis raugās ar simpātijām, ieinteresēti tverot katru jaunu informāciju, bet nevairoties arī no labvēlīgas ironijas un kritiska vērtējuma. Caururbjošais rakstnieka skatiens pamana to, ko neievērojam mēs paši un neredz arī uz īsu brīdi pie kaimiņiem latviešiem iegriezies lietuvietis. Kaismīgi iestājoties par Baltijas valstu vienotību un mūsdienās vienīgo baltu tautu – latviešu un lietuviešu – ciešu savstarpējo sadarbību, autors ir konstatējis arī gana daudz atšķirību gan vēsturē, gan sabiedrības attīstībā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.
"Šajā grāmatā ir mana Latvijas pieredze. Es pētīju atšķirības starp Latviju un Lietuvu. Patiesību sakot, grāmatas nosaukumam vajadzētu būt "Rīga. Nevienam nepiederoša civilizācija", tāpēc ka latviešiem pāri gājušas svešas civilizācijas – krievi, vācieši, zviedri... Un tās visas atstājušas savu iespaidu, bet latvietis tomēr ir palicis pats savs. Mani interesē nevis politiskais aspekts, bet gan sadzīviskais," skaidro rakstnieks.
Vītauta Dižā universitātes profesors, Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus, komentējot grāmatas pirmizdevumu, norāda, ka "Jozaitis Latvijas vēsturi vērtē ar publicista acīm. Tātad vērtē subjektīvi un ne vienmēr precīzi. Daži fakti viņa darbos ir traktēti pārāk brīvi".
