LALIGABA Mūža balvu šogad saņems dzejniece Velta Sniķere

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šogad Latvijas Literatūras gada balvas - LALIGABA - ekspertu komisija Mūža balvu Latvijas literatūrā piešķīrusi dzejniecei un jogas skolotājai Veltai Sniķerei.

“Man nav tā, ka es pa priekšu atradu jogu un tad atradu Austrumu filozofiju. Pa priekšu es to pati jau sapratu un dzīvoju, ir vairāki gadījumi, piemēri. Tikai pēc tam es sapratu, ka es esmu ļoti tuvu tai. Tas nebija, ka priekšu atradu un tad iedziļinājos, es jau biju tur,” par savu saistību ar jogu un Austrumu filozofiju sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Velta Sniķere.

Apgāds “Mansards” nesen laidis klajā Veltas Sniķeres grāmatu “Dainas”, kurā apkopotas dzejnieces atdzejotās latviešu tautasdziesmas, kā arī viņas dzejas izlasi angļu valodā “Husks”.

Velta Sniķere stāsta, ka viņa atrod saikni starp Austrumu filozofiju un latviešu dainu pasauli.

“Uzrakstīju rakstiņu angļu jogas žurnālam tieši par to, kā viņu ētikā ir atspoguļojās latviešu tautasdziesmās,” atklāj Velta Sniķere.

“(..) Un mani angļu skolnieki, kas to apzina un mācās, viņi man teica, ka sākuši labāk saprast jogu tāpēc, ka tās tautasdziesmas ir izlasījuši, jo tās tik ļoti spēcīgi un tēlaini to izsaka.”

Dzejniece un jogas skolotāja Velta Sniķere dzimusi 1920. gadā Rīgā, medicīnas profesora Reinholda Sniķera ģimenē. Pirmie dzejoļi tapuši jau piecu gadu vecumā, bet 13 gados Velta sāk rakstīt prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas 8. pamatskolā, Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā, studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Kopš 1946. gada dzīvo Londonā, kur apguvusi salīdzinošo reliģijpētniecību “King’s College”. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece.

Velta Sniķere ir latviešu dzejas avangardiste, viņas dzejoļus rakstnieks Anšlavs Eglītis nodēvējis par buramvārdiem. Veltas Sniķeres izteiksme sakņojas maģijas un simbolismu poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tai piederošo tēlainību.

Dzejniece Velta Sniķere ar tuviniekiem un platformas "Latvian Literature" pārstāvjiem
Dzejniece Velta Sniķere ar tuviniekiem un platformas "Latvian Literature" pārstāvjiem

Sarunā Velta Sniķere atklāj, ka jau 13 gadu vecumā gājusi mācīties pie Harija Dikmaņa, viena no pirmajiem jogas skolotājiem Latvijā. Lai arī sākumā viņš mazo skolniecei noraidījis, taču, kad pārliecinājies gan par meitenes fiziskajām spējām, kā arī zināšanām jogas filozofijā, viņš audzēkni pieņēmis.

Tāpat Velta Sniķere stāsta, ka viņa ir neangliska, angļi pat netic, ka viņa dzīvo Londonā, un prasa, kad viņa braukšot prom.

“Es nezinu, kā tas izpaužas, bet katrā ziņā tas ir kaut kā redzams. Vienu dienu iegāju vienā biedrībā, kur es piederu. Viņi paskatās uz mani un saka, jums jāuzņem vienas dienas karte. Es saku, ka es esmu biedre.

Bet es tāda izskatos, ka es tikai nupat atbraucu un tūlīt, tūlīt braukšu prom, jo nevar būt, ka es te dzīvoju,” par sevi stāsta Velta Sniķere.

Lai arī ilgus gadus dzīvo prom no Latvijas, Latvija viņai ir svarīga, cīnījusies par to.

“Kad Latvija vēl bija okupēta, es ļoti aktīvi piedalījos vairākās organizācijās. Mēs cīnījāmies, kā es angļiem vienmēr skaidroju, ka mums, tiem, kas trimdinieki esam un kas cīnījāmies par neatkarību, ir trīs ienaidnieki: pirmkārt, jau “sovjetija” pati, otrkārt, lielais vairums viņu aģenti, kas dažādās formās mums lien klāt, un trešais – Rietumi. Angļi saka, kā Rietumi? Es saku, jā, jums, lielie draugi bija krievi. Angļi un Rietumi negribēja, ka izjūk Padomju Savienība, jo viņiem vieglāk tirgoties ar lielāku nekā dažām mazām valstīm,” stāsta Velta Sniķere.

Runājot par šī brīža norisēm Latvijā, Velta Sniķere bilst, ka dzird no daudzām pusēm par dažādām nebūšanām, bet, tā kā pati vairs nevar piedalīties, cenšas to neņemt pie sirds.

“Varu tikai sūtīt labas enerģijas, lai nokārtojos,” tā Velta Sniķere.

Latvijas Radio ar ar Veltu Sniķeri tikās Londonas Hērnsijas bibliotēkā pelēkā marta dienā, kad lietus atbrīvo no jebkādas vēlmes doties laukā, savukārt grāmatas piedāvā visomulīgāko un interesantāko patvērumu. Sarunā piedalās arī portāla Delfi.lv kultūras žurnāliste Sabīne Košeļeva.

Par visiem šīgada LALIGABAS nominantiem lasiet šeit!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti